Rīga +10°C 
Kad runājam par kiberdrošību un mūsu bērnu digitālo drošību, nereti tā tiek aplūkota vien no diviem skatu punktiem: vai nu runa ir par nepiemērotu vai nedrošu saturu – tādu, ko tai skaitā regulē Eiropas Komisijas DSA, vai arī pārmērīgu ierīces un sociālo tīklu jeb ekrānlaika psiholoģisko un sociālo ietekmi. Taču nereti aizmirst par vēl vienu būtisku faktoru mūsu bērnu digitālās dzīves labbūtībai.
Gados jauni lietotāji ir pakļauti daudziem līdzvērtīgiem pieaugušu lietotāju identitātes, privātuma un datu drošības riskiem. Vēl vairāk, dažos gadījumos bērni var būt vēl ievainojamāki, tāpēc palīdzēt bērniem jau agrā vecumā saprast kā aizsargāt savus datus un tiešsaistes kontus kļūst par arvien nozīmīgāku ikdienas piesardzības aspektu, kas gulstās uz vecāku pleciem.
Kāpēc kādam vajadzīgi mana bērna dati?
Mūsu bērni ir izauguši digitālajā vidē. Jau agrā vecumā viņiem var būt piekļuve skolas kontiem, spēļu profiliem, mākoņkrātuvēs glabātām fotogrāfijām, veselības datiem un dažādu lietotņu kontiem. Tas viss var saturēt vērtīgu informāciju un kļūt ar pievilcīgu mērķi identitātes zagļiem.
Kāpēc šī informācija ir tik pieprasīts mērķis? ESET skaidro: no krāpnieku skatpunkta raugoties, bērnu datiem ir salīdzinoši ilgs “derīguma termiņš”. Tas nozīmē, ka, ja šie dati tiek nozagti un izmantoti, piemēram, lai ģenerētu saturu, vai pilngadīgiem jauniešiem – uz upura vārda atvērtu jaunu kredītu, un pastāv liela iespēja, ka cietušais par to neuzzinās vēl daudzus gadus — iespējams, tikai tad, kad pats pirmoreiz pieteiksies aizdevumam. Krāpnieki var izmantot izgūtos datus tādus, kādi tie ir, vai arī apvienot tos ar izdomātu informāciju, lai izveidotu tā dēvētās sintētiskās identitātes.
Mākslīgā intelekta rīku attīstība ir padarījusi viltotu identitāšu izveidi daudz vienkāršāku, savukārt uzņēmumiem tās var būt grūtāk savlaicīgi atpazīt. Taču brīdī, kad krāpšana tomēr tiek atklāta, sekas jūsu bērna kredītvēsturei var būt ļoti nopietnas.
MI rīku straujā izplatība Eiropā šo risku tikai pastiprina — 2025. gadā ģeneratīvā MI rīkus izmantoja 32,7% Eiropas Savienības iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, bet jauniešu vidū vecumā no 16 līdz 24 gadiem šis rādītājs sasniedza jau 63,8%. Plašāka Mākslīgā intelekta rīku pieejamība arī nozīmē krāpnieku iespēju efektīvi un viegli izmantot tos izmantot arvien pārliecinošāku viltotas identitātes izveidei.
Tie nav tikai teorētiski riski. Kāds ziņojums atklāj riska un atbilstības speciālistes Renatas Galvão stāstu — viņas identitāte tika nozagta jau sešu gadu vecumā un izmantota, lai uzkrātu parādus vairāk nekā 400 000 ASV dolāru apmērā. Tiek ziņots, ka viņai bija vajadzīgi vairāk nekā divdesmit gadi, lai atgūtu savu labo vārdu un atjaunotu kredītvēsturi. Citā gadījumā Akstons Betzams-Hamiltons bija 11 gadus jauns, kad viņa identitāte tika nozagta un izmantota, lai uzkrātu tūkstošiem dolāru lielus nenomaksātus kredītkaršu parādus. Par to viņš uzzināja tikai vien esot tīņā vecumā, gatavojoties uzsākt studijas un mēginot noformēt savu pirmo komunālo pakalpojumu rēķinu. Par laimi, dotajā brīdī Latvijas kredītiestādēm ir stingrāki identitātes pārbaudes procesi, taču nav liegts, ka kiberkrāpnieki tos tuvākajā nākotnē nevarētu apiet.
Precīzi un aktuāli dati šajā jomā nav viegli pieejami, tomēr Federālā Tirdzniecības Komisija norāda, ka bērnu identitātes zādzību skaits laika posmā no 2021. līdz 2024. gadam pieaudzis par 40%.
Kas var noiet greizi?
Bērnu dati tiek apdraudēti arī citos veidos. Lai gan bērni bieži vien ir pietiekami prasmīgi digitālajā vidē, lai spētu izveidot tiešsaistes kontus, tas vēl nenozīmē, ka tie vienmēr rīkojas droši. Bērni var būt vieglāk pakļaujami pikšķerēšanas ziņojumiem, īpaši, ja tie tiek sūtīti no sķietami uzticamas autoritātes vai drauga. Pārāk vilinoši piedāvājumi, vizuāli nevainīgas viktorīnas un reklāmas, kas izmanto FOMO (bailes kaut ko palaist garām), daudz vieglāk iedarbojas uz lētticīgu 13 gadus vecu jaunieti nekā uz skeptisku pieaugušo. Bērni arī biežāk var neapzināti lejupielādēt ļaunprogrammatūru savās ierīcēs vai dalīties ar parolēm un personīgo informāciju ar vienaudžiem, tādējādi vēl vairāk palielinot drošības riskus.
Taču ne tikai bērni paši var kļūt par vājo posmu drošības ķēdē. Saskaņā ar EU Kids Online aptauju, kas veikta bērnu vecumā no 9 līdz 16 gadiem vidū, aptuveni viens no desmit bērniem norāda, ka tiešsaistē nekad nejūtas droši. Turklāt izrādās, ka vecāki ne vienmēr ir aizsardzības avots.
Vairumā aptaujāto valstu līdz pat trešdaļai bērnu atzina, ka viņu vecāki bija publicējuši kaut ko par viņiem internetā, iepriekš neprasot atļauju. Savukārt 3% bērnu Lietuvā un 29% aptaujāto bērnu Rumānijā norādīja, ka bija lūguši vecākiem šādu saturu dzēst. Šāda pārspīlēta bērnu dzīves publiskošana internetā palielina risku, ka šī informācija nonāks krāpnieku rokās. Pētījumā arī norādīts, ka aptuveni katrs sestais bērns jau ir piedzīvojis vismaz vienu digitālā kaitējuma veidu, tostarp kiberiebiedēšanu, privātuma pārkāpumus vai identitātes ļaunprātīgu izmantošanu.
Pastāv arī arvien lielāks risks, ka paši uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji, kuriem uzticēti jūsu bērna dati — izglītības tehnoloģiju piegādātāji, skolu platformas, spēļu pakalpojumu sniedzēji, viedo rotaļlietu ražotāji, sociālo mediju uzņēmumi un citi — var kļūt par datu noplūdes upuriem. Nevalstiskā organizācija Identity Theft Resource Center (ITRC) ziņoja, ka pagājušajā gadā ASV tika reģistrētas 3322 datu noplūdes — tas ir visu laiku augstākais rādītājs un par 79% vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Gandrīz 279 miljonu cietušo dati tika pakļauti riskam, un veselības aprūpes un izglītības nozares bija starp piecām visvairāk skartajām jomām.
Mākslīgā intelekta lietotņu straujā izplatība rada arī privātuma riskus. Bērni var izmantot MI rīkus, neapzinoties, ka tādējādi viņi patiesībā kopīgo sensitīvu informāciju, kas pakalpojuma sniedzēja datu noplūdes gadījumā var nonākt nepareizās rokās.
Arī spēļu konti ir pievilcīgs mērķis krāpniekiem. Tajos mēdz būt uzglabāti vērtīgi digitālie aktīvi, piemēram:
- jūsu kredītkartes vai cita finansiāla informācija, ko var izmantot krāpniecībai;
- kontaktu tīkls, ko iespējams izmantot surogātpasta vai pikšķerēšanas ziņojumu izplatīšanai citiem bērniem tajā pašā vidē;
- spēļu vizuālie priekšmeti jeb skins, kurus var nozagt un pārvērst naudā;
- privātās sarakstes, kurās var būt komerciāli vai citādi ļaunprātīgi izmantojama informācija.
Tas viss rada plašu iespējamo risku lauku, kurā jūsu bērna personīgā informācija var tikt atklāta, nozagta vai izmantota ļaunprātīgi.
Kā pārbaudīt, vai kaut kas ir nogājis greizi
Ir vairāki veidi, kā saprast, vai jūsu bērna identitāte vai personīgā informācija, tostarp piekļuves dati, nav nozagti. Šīs pazīmes var kalpot kā brīdinājuma signāli:
- paroles, kas pēkšņi vairs nedarbojas, kas var liecināt, ka kāds ir piekļuvis kontam un nomainījis pieslēgšanās datus;
- pazuduši skins, monētas vai citi priekšmeti bērna spēļu kontā;
- paziņojumi par izmaiņām kontā, pieslēgšanos vai paroles atiestatīšanu;
- pirkumi, kurus neesat autorizējis;
- draugi vai kontakti ziņo par aizdomīgām aktivitātēm vai ziņām no jūsu bērna konta;
- bērnam tiek atteikti sociālie pabalsti, jo kāds cits izmanto viņa identitātes datus;
- bērnam tiek atteikts studiju kredīts vai bankas konta atvēršana sliktas kredītvēstures dēļ;
- bērns saņem valsts iestādes paziņojumu par nenomaksātiem nodokļiem, jo kāds izmanto viņa datus, lai reģistrētos jaunai darba vietai;
- jūs saņemat zvanus vai vēstules par kavētiem maksājumiem vai parādiem, kas noformēti uz jūsu bērna vārda.
Drošība ir kopīga atbildība
Bērnu identitātes datu aizsardzībā ir iesaistītas vairākas puses. Visredzamākie ir vecāki. Taču svarīga loma ir arī skolai, kā arī lietotņu izstrādātājiem un ierīču ražotājiem, ar kuriem nereti nākas kopīgot informāciju. Neviena puse viena pati nespēj pilnībā pārvaldīt un nodrošināt visa datu dzīves cikla drošību.
Ko tad jūs kā vecāks varat darīt? ESET Latvija iesaka ierobežot datu kopīgošanu, droši konfigurēt kontu iestatījumus un mācīt bērnam labāko praksi digitālajā vidē.
Kiberdrošības speciālists Egils Rupenheits iesaka: “Sāciet ar datiem. Atskatieties un izvērtējiet, vai tiešām ir nepieciešams izveidot vēl vienu jaunu kontu, piešķirt atļaujas konkrētai skolas lietotnei vai publiskot informāciju par bērnu internetā. Datu minimizācija ir viens no GDPR pamatprincipiem. Jo mazāk personīgās informācijas ir apritē, jo mazāks risks, ka tā nonāks nepareizās rokās.
Tālāk — tiem kontiem, kas bērnam jau ir, pielāgojiet iestatījumus tā, lai mazinātu riskus. Tas nozīmē izmantot garas, spēcīgas un unikālas paroles katram kontam, glabājot tās ģimenes paroļu pārvaldniekā. Tas palīdzēs samazināt brutāla spēka uzbrukumu risku. Kur vien iespējams, ieslēdziet daudzfaktoru autentifikāciju (MFA), lai mazinātu pikšķerēšanas radītos draudus.”
ESET Latvija atgādina: pārskatiet visus privātuma iestatījumus bērna lietotnēs un sociālo tīklu platformās, izvēloties pēc iespējas drošāko konfigurāciju. Tas nozīmē ierobežot vai pilnībā izslēgt atrašanās vietas kopīgošanu un izsekošanu. Ierobežojiet arī pirkumus lietotnēs, lai tiem būtu nepieciešams jūsu apstiprinājums. Regulāri atjauniniet visas ierīces un lietotnes, lai tās būtu mazāk pakļautas uzlaušanas mēģinājumiem. Savukārt, ja pieejamas vecāku kontroles iespējas, izmantojiet tās, lai uzraudzītu lietošanu un samazinātu sensitīvu datu kopīgošanu.
Digitālās drošības risinājumiem ir jābūt ne tikai vecāku, bet arī bērnu ierīcēs, lai pasargātu no kiberkrāpnieku uzbrukumiem un vīrusiem, kas var nozagt personas datus un sensitīvu informāciju. Ja jaunāki bērni lieto ierīces un piekļūst tiešsaistes saturam – ieteicams uzstādīt lietotnes, kuras izseko un ļauj vecākiem ierobežot un filtrēt bērnam nevēlamu saturu un interneta vietnes, vienlaikus kontrolējot arī ierīcēs pavadīto laiku.
Visbeidzot, tikpat svarīga ir nopietna saruna ar visa vecuma bērniem, kurā tiek izskaidrots, cik svarīga ir identitātes aizsardzība, kas ir apdraudēts un kā ļaunprātīgi cilvēki var nozagt un izmantot viņu datus, tostarp izmantojot izplatītas pikšķerēšanas metodes. Māciet bērniem labas paroļu pārvaldības pamatus un to, kā atpazīt aizdomīgas aktivitātes tiešsaistē. Pats galvenais — bērnam jāzina, ka viņš vienmēr var dalīties notiekošajā ar jums, lai kopīgi izrunātu un apsvērtu iespējamos draudus, savukārt tiešsaistē sastaptie cilvēki ir tikpat sveši, kā garāmgājēji, kuriem personīgu informāciju atklāt nedrīkst.
Bērna identitātes aizsardzībai nevajadzētu nozīmēt viņa digitālās pasaules ierobežošanu. Tas nozīmē dot viņam pārliecību tajā droši orientēties — gan tagad, gan nākotnē.
