Rīga +17°C 
«Pēdējos gadus cenšos būt ļoti uzmanīgs ar paziņojumiem. Jo pasaku – to nedarīšu, un viss tā sagriežas, ka daru gan. Kādreiz man patika – iedomājos, ko vēlos, un mēģināju pie tā turēties. Man no dabas iekšā ielikts – viss ir no manis atkarīgs, jādara viss, lai būtu! Man vienmēr bijis grūti pieņemt tādu vienkāršu lietu – ir situācijas, kurās jāļaujas un tevi aiznesīs, tāds kā plūsmas princips,» intervijā žurnālam IEVAS STĀSTI atzīstas kinorežisors Māris Martinsons.
«Kādreiz tīri teorētiski zināju, ka tas ir iespējams, bet tad, kad vairākas reizes dzīvē to piedzīvo, saproti – lai arī pāri 60 gadiem, joprojām nav par vēlu ko mainīt savā uztverē,» saka Martinsons.
«Pirms daudziem gadiem man bija sarežģīta situācija personiskajā dzīvē un es runāju ar Ainu Matīsu, kas tolaik bija mana pasniedzēja. Teicu, ka esmu rīcības cilvēks, bet nu nezinu, ko darīt, un viņa sacīja:
«Māri, ir tādas situācijas, kad neko nevajag darīt.»
– «Kā tas ir – nevajag?!» – «Jā, Māri, nevajag.» Un tad es atcerējos, ka jaunībā nodarbojos ar ūdenstūrismu un pavasaros braucām uz Karpatiem, kad no kalniem nāca lejā lielais ūdens, un maucām caur krācēm. Mums toreiz pieteica ievērot divas pamatlietas. Pirmā – ja izkrīti no laivas, nepalaid vaļā airi, jo tas var būt tavs glābiņš. Otrā – ja tevi parauj zem ūdens, neko nedari, saraujies kamoliņā un tevi izmetīs ārā no ūdens. Tas savelkas kopā ar to, ko es turpmāk darīšu. Man ir daudz ideju, bet šobrīd es neesmu gatavs paziņojumiem. Stāsti jau atnāk, tev gan jābūt atvērtam, kā antenai, kas uztver,» uzskata Māris.
«Es arī dēliem teicu – svarīgi darīt to, kas patīk, un, ja tas ir vajadzīgs cilvēkiem, tas tev dod gandarījumu, kas savukārt dod vairāk prieka darīt to, kas patīk. Ja esi tajā aplī iekšā, viss būs kārtībā,» pārliecināts ir režisors.
Māra Martinsona dzīves atziņas lasi ŠEIT:
