Rīga +19°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gandrīz 20 gadu pieredze restorānu biznesā
Dāvis Auškāps 17 gadu strādāja restorānu biznesā Latvijā – Rīgā, Pāvilostā –, gan arī tālajā Venecuēlā un paralēli Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēja izrādes. «Restorānu bizness bija veiksmīgs tik ilgi, kamēr tā bija mana sirdslieta. Pēdējie projekti Mercato un Jūlijs Pumpurs man beidzās ar bankrotu.
Pēc tā iegrimu pārdomās – vai uzņēmējdarbība, kurā ietilpst arī mārketings un personāla atlase, ir tas, ko man patiešām gribas darīt,» atceras Auškāps.
«Taču es skaidri zinu, ka man patīk uzņemt viesus, radīt mājīgu atmosfēru un patīkamas izjūtas citiem,» atzīst Dāvis. Tāpēc ārkārtējās situācijas laikā viņš nolēma darīt to, kas pašam patīk vislabāk – būt par režisoru savā virtuvē.
Kad mājas virtuve par šauru
Dāvis nav profesionāls pavārs un visas virtuves gudrības apguvis privāti. «Mana skolotāja ir šefpavāre Ineta Grēniņa, kura savulaik strādāja Andreja Žagara restorānā Simpozijā. Esmu sapratis, ka tas man patīk un padodas. Ģimenē jau sen gatavoju, bet pamazām sāku to darīt arī draugu lokam, un mājas virtuve kļuva par šauru,» stāsta viņš.
Tā Dāvis izloloja ideju par savu telpu – ne tikai virtuvi, bet arī vietu, kur var dalīties ar stāstiem, pieredzi, vienkārši satikties. Viņš gan uzsver, ka telpa, kur darbojas, nav ne restorāns, ne kafejnīca tradicionālajā izpratnē. Precīzākais raksturojums tai būtu – studija.
«Visas virtuves iekārtas – konvekcijas krāsns, ledusskapji – man ir no iepriekšējiem restorāniem,» izrādot savu studiju, skaidro Auškāps. Kad te pirmo reizi ienācis viņa brālis Toms, viņš secinājis – šī vieta līdzinoties garāžai. «Tā kā autoremonts nav mana sirdslieta, tad man urbju vietā ir naži, pannas, katli un citi virtuves piederumi.» smaidot teic Dāvis.
Restaurē bērnības garšas
Te ir viņa radošā sala, kur Auškāps ļaujas arī jauniem izaicinājumiem. Piemēram, draugu atvase vecākiem lūdza, lai Dāvis pagatavo astoņkāji, ko bija ēdis kādā ģimenes ceļojumā. «Protams, pagatavoju, viņam garšoja!» lepojas virtuves pavēlnieks.
Patlaban viņa galvenā nodarbe ir ēdiena gatavošana līdzņemšanai, jo Dāvim jau ir savs pastāvīgo klientu loks.
Tuvākā nākotnē Auškāps plāno šeit organizēt arī dažādas meistarklases.
«Par to interesi jau izrādījusi mana krustmāte Ilze Jurkāne un mana skolotāja Ineta Grēniņa. Mani pašu interesē ājurvēdas pavārmāksla, vegānā virtuve un tā saucamā bezgrēka konditoreja,» ieskicē viņš. Un vēl savā studijā Dāvis nolēmis pievērsties savas bērnības garšu restaurācijai.
«Man joprojām prātā ir vecmāmiņas safrāna kliņģeris un kommorgenvīderi (plānās pankūkas ar pildījumu no subproduktiem). Joprojām neprotu tā izcept kartupeļus, kā to darīja mana vecmāmiņa. Viņa arī iemācīja, ka pie sāļā ēdiena jāpievieno nedaudz cukura, bet pie saldā – sāls. Labs ēdiens ir tāds, kur visas garšas ir sabalansētas,» ģimenes gudrībās dalās Auškāps.
