Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Piepilda arī tēva sapņus
«Mūzika man ir devusi tik skaistu dzīvi, ka vispār nav, par ko sūdzēties,» teic 24 gadus vecais pianists un komponists Elvis Lintiņš. Jau no sešu gadu vecuma viņš apmeklēja privātstundas klavierspēlē. Viņaprāt, tas bijis tēva bundzinieka Gundara Lintiņa nepiepildītais sapnis.
«Ar vienu kāju gribētu iekāpt citā jomā. Mani interesē psiholoģija, esmu sācis pētīt to, kā strādā cilvēka prāts,» stāsta Elvis. «Tomēr es sevi redzu kā mūziķi un ceru, ka tā tas paliks visu mūžu. Patlaban spēlēju grupā Tautumeitas, piepalīdzu ar aranžējumiem mūziķim Arstarulsmirus un kopā arī koncertējam.»
Lintiņa juniora jaunākais projekts bija Dzejas dienām veltītais koncerts NE|ATSTĀJ MANI. Elvis ar savām oriģinālkompozīcijām piešķīra jaunu skanējumu Imanta Ziedoņa dzejai un epifānijām. «Neesmu iepazinies ar visu Ziedoņa daiļradi, bet viņa dzeja šķiet filozofiska, dažreiz depresīva, viņš bieži ir pretrunā ar sevi, un tas man patīk. Mūzikā ir daudz iespēju, kā to parādīt,» teic Elvis.
«Mūzikā savas emocijas iespējams paust tikpat spilgti kā vārdos, jo tā arī ir valoda.»
Patlaban mūziķis pamatīgāk apgūst sitaminstrumentus. «Agrāk nebija tādas privilēģijas, nevarēju aiziet pie tēta un pajautāt, kā labāk spēlēt klavieres. Bet tagad, mācoties spēlēt bungas, ir patīkami, ka tētis palīdz apgūt tehniskās lietas,» pauž viņš.
Pietrūka naudas studijām ASV
Elvis ir viens no Latvijas jaunajiem talantiem, kura muzikālās dotības novērtēja ASV prestižā Bērklijas Mūzikas koledža. Ceļš līdz studijām ASV iets kopā ar grupas Coolmans Report dalībniekiem Rihardu Kolmani, Sintiju Grigorjevu un Pēteri Žīli. Grupas biedri joka pēc mēģināja iestāties prestižajā skolā, un visus uzņēma. Bija gan nepieciešama prāva naudas summa – aptuveni 50 tūkstoši, lai varētu atļauties dzīvot un studēt Masačūsetsas štatā. «Tas latvietim ir diezgan traki,» atzīst Lintiņš.
Par iespēju studēt viņš pateicīgs grupas menedžerim – leģendārajam Dailes Zigim, kura paziņu lokā bija nu jau aizsaulē aizgājušais Olainfarm līdzīpašnieks Valērijs Maligins. «Mums vienreiz sanāca uzspēlēt fona mūziku Valērija dzimšanas dienā. Viņam patika, kā spēlējam,» atceras Elvis. Maligins jauniešu mūzikas gaitas atbalstīja finansiāli.
«Kad sāku tur studēt, man bija 20 gadi, un Amerikā es smēķēt nevarēju, jo pilngadība tur iestājas tikai 21 gada vecumā,» smaidot stāsta Lintiņš.
2017. gadā Maligins pēkšņi devās aizsaulē, un ne visiem grupas dalībniekiem izdevās savākt nepieciešamo naudas summu, lai koledžu pabeigtu. Elvim vasaras laikā būtu bijis jāsakrāj vairāki desmiti tūkstoši eiro… «Pusgadu varēju iet tikai uz vienu stundu nedēļā, jo vairāk nevarēju atļauties,» atceras viņš.
«Tomēr tur es ļoti daudz iemācījos. Apčamdīju amerikāņu kultūru – kāda ir viņu mūzika, tās līmenis. Tas atvēra acis uz to, kā strādāt ar mūziķiem, cik lielu šovu var uztaisīt koncertos.»
Hārdroks vētras laikā
Coolmans Report grupas dalībnieku ceļi jau ir šķīrušies, tomēr Elvis ar baudu atceras kopā piedzīvoto. Reiz viņi bijuši festivālā, kur skatītāju bijis ļoti maz. «Bija milzīga skatuve, par to bijām sajūsmā, jo šķita – nu tik būs liels koncerts!
Uzejot uz skatuves, redzējām milzīgu pļavu ar kādiem 20 cilvēkiem. Tajā mirklī sapratām, ka principā varam šajā koncertā darīt, ko vēlamies.
Man bija sologabals, kur noliku instrumentu uz zemes, apgūlos un ar cigareti mutē spēlēju,» smejas viņš.
Kādā citā uzstāšanās reizē, kad grupa bija tikko uzkāpusi uz skatuves, sākusies vētra. «Organizators teica, ka drošības dēļ mums jābeidz spēlēt, bet Zigim izdevās viņu pārliecināt par pretējo. Bija pērkons, lietus… Spēlējām hārdroku, un arvien vairāk cilvēku lietusmēteļos sāka virzīties uz skatuves pusi. Izjūtas bija spēcīgas!»
Tomēr Lintiņš atzīst: «Manuprāt, dzīvā mūzika lēnām mirst. Visi pāriet uz fonogrammām, populārs kļūst hiphops un elektromūzika. Ansambli pasauc vien tad, kad cilvēkiem gribas iztrakoties un izkustināt dvēseles iekšējās stīgas…»
