Rīga +15°C 
«Šovs bija foršs piedzīvojums. Ar dažiem dalībniekiem joprojām tiekamies un komunicējam čatiņā, mums izveidojies savs kodols, tāpēc no dalības šovā esmu tikai un vienīgi ieguvusi. Arī ar Gunāru, ar kuru šovā izveidojām pāri, joprojām satiekamies. Aizeju ciemos pie viņa uz Matīsa tirgu, biju arī viņa 65. jubilejā,» stāsta Ināra Ridere.
Visvairāk Sirdslietās viņu aizrāvusi filmēšanās. «Beidzot ieraudzīju šī procesa aizkulises. Mani iepriecināja, ka šim raidījumam nebija scenārija, mums ļāva brīvi darboties un izpausties.
Es jau negāju tur, lai veidotu ģimeni vai apprecēties.
Gribēju vienkārši izkāpt no ierastās ikdienas, un tas man patiešām izdevās.»
Viņa atzīst, ka otro sezonu skatīsies ar interesi, taču par vienu lietu ir neizpratnē. «Es tikai domāju – kāpēc vīriešiem ļauj startēt otro reizi. Vai tad tiešām Latvijā nevar sagrabināt desmit vīriešus? Otrreiz vienā upē neiekāpsi. Turklāt skatītājiem tas būs garlaicīgi, tā būs kā otrreiz uzsildīta zupa,» uzskata viņa.
Pēc šova Ināra pametusi darbu bērnudārzā un devusies pensijā. «Tagad dzīvoju tā, kā vienmēr esmu vēlējusies. Šogad nopirku jaunu auto – violetu ar sudraba jumtu –, un šo krāsojumu sauc Sudraba kaija. Vizinos pa visu Latviju. Naudu ieguldu labsajūtā, automašīnā un savos priekos, nevis vīriešos. Tiem, kuriem vajag uzvārīt siltu tēju un pienest istabas čības, – paldies, visu mūžu esmu kalpojusi. Tagad dzīvoju sev. Diemžēl Latvijā vairs nav vīriešu, kas kalpotu sievietei un viņas labsajūtai,» saka Ināra.
