Augļu koku apgriešana vasarā. Eksperta padomi

Uz iesācēja jautājumiem par augļu koku apgriešanu vasarā atbild ILZE GRĀVĪTE, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dārzkopības institūta vadošā pētniece.

Zinu, ka augļu kokiem zarus griež pavasarī. Kāpēc pēkšņi vasarā?!

Arī pavasara vainagu veidošana nav atcelta – viss paliek spēkā, taču ir dažas nianses, kas, pirms ķeries pie šķērēm un zāģa, jāizprot un jāņem vērā… Tātad – ja augļu koku vajag spēcīgi atjaunot, veicināt snaudošo pumpuru plaukšanu un strauju jauno dzinumu augšanu, tad zarus griež agri pavasarī. Kāpēc tieši tad? Rudenī un ziemā barības vielas ir sakrājušās stumbrā un saknēs. Ja tu pavasarī daļu no koka nogriez, visas barības vielas saskrien atlikušajos zaros un tie dod jaunus dzinumus. Tas ir ļoti svarīgi, jo jaunie dzinumi ar spēcīgām lapām veicina koka un augļu apgādi ar ogļhidrātiem un, darbojoties kā sūknis, sekmē arī ūdens un  barības vielu uzņemšanu no augsnes. Savukārt, griežot zarus vasarā, vainags tiek izretināts, jo nogrieztā ataugšana ir kavēta. Proti, barības vielas ir sadalījušās pa visu vainagu, un zaru īsināšana augšanu vairs neveicina. Toties sekmē nākamā gada ražu – kokiem vairs nebūs velti jātērē barības vielas tādiem ziedpumpuriem, kas nākamajā pavasarī kopā ar zariem tik un tā būtu jāizgriež. Turklāt, ja vasarā pastrādāsi ar šķērēm, ziedpumpuri uz atlikušajiem zariem būs ziemcietīgāki, jo saņems vairāk barības vielu.

Ja vainags jaunam kociņam pavasarī jau izveidots, vasarā to vēl vari piekoriģēt – izgriezt zarus, kas aug uz iekšu, konkurē ar citiem zariem, krustojas. Dārzniekiem ir tāds teiciens: ko pavasarī un vasarā pažēlosi, to rudenī nožēlosi. Tāpēc šķēres rokās un – pie darba!

Citi lasa

Estere Jansone

Slavenības

Horenu pamatīgi piekāvuši bandīti: Zīmīgi, ka tas notika 13. datumā

Daina Lapiņa

Siera kūkas

Rabarberu siera kūka – sezonas hits!

Estere Jansone

Tests

TESTS: Vai tev piemīt šī superspēja – sinestēzija? Uzzini, kas tā ir!

Dārzā aug veci skābie un saldie ķirši. Kā tos padarīt jaunākus, ražojošākus? Ar ko sākt?

Stumbrs kokam ir barības vielu veidotājs un devējs, varētu teikt, rūpnīca, bet zari un augļi – patērētāji, kas šos resursus izmanto savām vajadzībām. Tāpēc zaru apgriešanā darbojas biznesa likums: jo patērētājs atrodas tālāk no ražotāja, jo produkcijas kvalitāte sliktāka. Tāpēc gan jaunākiem, gan vecākiem kokiem svarīgi vainagu tuvināt stumbram, proti, īsināt zarus, tad raža būs labāka.

Nākamais vainaga veidošanas mērķis ir to maksimāli izgaismot. Ja koka centrā būs tumšs, atjaunošanās nenotiks un raža tuvāk koka vidum neveidosies. Ideālais variants ir – ķiršu lasīšanu un vainaga veidošanu apvienot: zaru daļu vai galotni, ko plānots likvidēt, nogriež ar visām ogām, saudzīgi noceļ un nolasa ražu. Garie ķirša zari jāsaīsina līdz tuvākajam uz augšu augošajam zaram.

Ķiršiem, griežot zarus, svarīgi atstāt celmiņus – aptuveni tik garus, cik nogrieztā zara resnums. Kāpēc? Gan saldajiem, gan skābajiem ķiršiem ļoti vāji sadzīst brūces uz stumbra, un tajās ātri ieviešas slimības. Arī koksnes trupe, kas var iemesties brūcē un bojāt zaru, bet vēlāk pārņemt visu koku. Savukārt celmiņš stumbru no šāda scenārija pasargā. Turklāt bieži vien uz atstātajiem celmiņiem nākamajā gadā veidosies jauni dzinumi un pēc tam raža.

Ķiršu koka skeletzariem jāaug platā leņķī, ideālais skeletzara leņķis pret stumbru ir 45–60 grādu (saldajiem ķiršiem pat 60–90 grādu). Un atzarošanās vietā pie stumbra zaram jābūt labi pamanāmam valnītim – rievotam mizas sabiezējumam, gredzenam. Tāds zars ir izturīgāks salā, agrāk sāk ražot augļus, labi turas pie stumbra un vēlāk ražas smaguma ietekmē tik viegli nenolūst. Pilnīgi stāvus zarus un tos zarus, kas atzarojas ar šauru žākli un kuriem nav valnīša, labāk laikus izgriezt.

Šie pamatnosacījumi attiecas uz visiem skābajiem un visiem saldajiem ķiršiem. Bet ir arī nacionālās īpatnības…

Kailzaru skābo ķiršu īpatnības 

Tādi ir, piemēram, ‘Latvijas zemais’, ‘Desertnaja Morozovoi’, ‘Vytenu žvaigžde’, ‘Bulatņikovskaja’, ‘Nordia’, ‘Molodjožnaja’, ‘Šokoladņica’ un citi. Šiem raža veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem. Tāpēc zarus vajag izgriezt katru (!) vasaru ražas laikā vai uzreiz pēc tās. Turklāt ķirsis pats rāda, kur ir īstā vieta griezumam: uz nokarenajiem, resnākajiem kailajiem zariem uzreiz uz augšu aug jauns, spēcīgs, stāvs zariņš – līdz tam visu kailo posmu griez nost! Vai arī līdz sānu sazarojumam. Kāpēc? Ja skābā ķirša zars noražo, tas paliek tukšs, kails un tikai galotnes pumpurs turpina augt garumā – tātad nākamajā gadā augļu uz šī noražojušā posma vairs nebūs. Apgriešana veicinās arī pakāpenisku vainaga atjaunošanos. Ja to nedara, ar laiku koka vidus paliek tukšs un lapas un augļi veidojas tikai vainaga ārpusē.

Vēl būtu vēlams paretināt skeletzarus – labi, ja to uz visa koka ir pieci, septiņi.

Ja jūlijā atsevišķiem zariņiem vai visam zaram novīst un nobrūnē, sakalst lapas, vietām izklājas sveķi, tādus zarus bez žēlastības izgriez un sadedzini. Visticamāk, ka tas ir ķiršu mēris jeb kauleņkoku pelēkā puve, ko ierosina sēnes Monilinia laxa. Biežāk gan tas parādās jau ziedēšanas laikā, kad nobrūnē un sakalst arī ziedi.

Pušķzaru skābo ķiršu īpatnības 

Piemēram, tādi ir šķirnes ‘Orļica’, ‘Turgeņevka’, ‘Žukovskaja’, ‘Tamaris’. Šie ķirši ražo lielākoties uz daudzgadīgiem zariņiem – pušķzariem, un šo koku zaru mūžs ir krietni ilgāks nekā kailzaru ķiršiem, tāpēc arī griešanas taktika nedaudz atšķiras. Rādītājs, ka zari jāgriež, ir brīdis, kad sāk atkailināties zaru resnākās daļas. Ja koki ir vecāki, tādā gadījumā labāk negaidīt vasaru, bet ziedot iespējamo ražu un šādus zarus apgriezt jau pavasarī – tad koks atjaunosies sparīgāk. Ja šopavasar nepaguvi, to vari izdarīt nākamgad! Tad vispirms būs jāizgriež veci, lieli, līki zari bez pumpuriem, jo tādi zari paši vairs neatjaunosies. Savukārt, lai atjaunotu zaru, kam pumpuri vēl ir, zars jāgriež pie veselīga, stingra, uz augšu vērsta pumpura pēc iespējas tuvāk koka stumbram (tikai atceries atstāt celmiņu!). Arī tas šajā gadījumā jādara pavasarī.

 Ja zari noliekušies, vasarā tādi jānogriež līdz kādam stāvāk augošam dzinumam, lai neturpinātu zaru liekšanos uz zemi.

Saldo ķiršu nianses 

Atšķirībā no jauniem kociņiem, kurus, lai panāktu pieaugumu, var griezt pavasarī, ražojošiem, lieliem kokiem veidošanu veic vienīgi vasarā – ražas novākšanas laikā vai pēc tās. Ja saldajam ķirsim augot vainags izveidots, pirmos ražas gadus ir maz, ko darīt, tikai jāpiekoriģē vainags.

• Vispirms izgriez bojātos zarus, ja tas nav izdarīts agrāk.
• Ražas laikā vari pazemināt vainagu. Pareizi veidotam saldā ķirša vainagam nav jābūt augstam, bet gan plašam, lai vainaga iekšpusē, tuvāk stumbram, tas ir labi izgaismots. Cik augstu pazemināt ķirša galotni? Ja ražojošs koks ir nomierinājies augšanā, ja tam vairs nav ļoti lielu pieaugumu, parasti pietiek, ja ķirsis ir 3 metrus augsts, tad bez grūtībām var piekļūt ogām. Tas ir svarīgi arī tāpēc, lai visus augļus novāktu – ja augļi paliek kokā nenovākti, dārzā savairojas ķiršu muša, kā arī attīstās puve.
• Ja koks ir samērā jauns, galotni vēlamajā augstumā nogriez virs kāda sānzara, atstājot pagaru celmiņu.
• Vasara ir īstais laiks atjaunot arī vecus, padsmit metru augstus ķiršu kokus, kuriem noēnotā vadzara un skeletzaru daļa jau kļuvusi kaila, bez sīkiem zariņiem un lapām. Droši! Ja koka apakšā ir zari, galotni noteikti var zemināt pat par trešdaļu vai pusi no pašreizējā augstuma. Pēc tam veidosies daudz jauno dzinumu, kurus atkarībā no novietojuma nākamajos gados vajag retināt un īsināt.
• Ražojošam kokam, kam pirmajos augšanas gados ir atstāti daudzi ražojošie zari vienkopus, tālākajos gados tos vajag pamazām retināt, vairs neatstāj tik biezi, zaru virs zara. Kuru zaru izgriezt? Ja jāizvēlas starp diviem zariem viens, tad nogriez stāvāko vai resnāko. Svarīgi ir izgriezt visus liekos zarus nevis vienā gadā, bet pakāpeniski, tātad vienu vai divus zarus katru gadu.
• Izgriez arī stipri nokarenos zarus. Jo, kad koks sāk ražot, uz noliektiem zariem augošie augļi vairāk sakrīt čupiņās un bojājas. Savukārt, ja zars aug taisnā leņķī pret stumbru, augļi vēdinās un nepūst.
• Pārējos zarus vainaga augšējā daļā saīsini, lai tie nenoēnotu apakšējos. Vispareizāk būtu vainagu veidot piramīdas formā, jo citādi gaismas trūka dēļ noēnotie zari novājinās, aiziet bojā, un nākamajā gadā raža ir mazāka.

Vai tagad drīkstu saīsināt galotni jaunam saldo ķiršu kociņam, ja tas nav izdarīts pavasarī?

Nē, jaunajiem kociņiem nav labi galotni īsināt vasarā. Ja to izdarīsi, tad ataugs vāji dzinumi, kas līdz rudenim nedaudz paaugsies, taču ziemā, visticamāk, tik un tā nosals. Vai arī būs švaka galotne, un tad vajadzēs pavasarī to nogriezt un sākt veidot ķirsim vainagu no jauna. Tāpēc atceries: jaunajiem ķiršiem vasaras vidū tikpat kā neko negriež. Ja nu vienīgi spēcīgam ķirsim ir izveidojusies otra galotne, kas konkurē, – to gan nogriez, atstājot celmiņu. Pārējos griešanas darbus atliec uz pavasari.

Vai normāli ražojošai ābelei arī vasarā kas jāgriež? Kāds ir ideālais vainags ābelei pēc jaunākajām augļkopju atziņām?

Vienalga, vai ābeles audzē rindās, grupās vai pa vienai, labāk, ja vainags ir no sāniem saplacināts – ar diviem skeletzariem  apakšējā daļā – un nevis apaļš. Skeletzarus šādi vajadzētu ieveidot jau kopš kociņa mazotnes. Viens no apakšējiem skeletzariem jāvērš uz dienvidiem, otrs – uz ziemeļiem. Tad ābeli var iztēloties kā cilvēku, kam seja vērsta uz austrumiem, bet lielie zari kā rokas – uz ziemeļiem un dienvidiem. Aptuveni 70 centimetru augstāk jāveido skeletzaru otrais stāvs tajā pašā virzienā. Ja zari aug uz visām pusēm, nepareizi izvietotie jānogriež – tādā attālumā no stumbra, kas ir trīskārt lielāks par zara diametru. Šādā pozīcijā saule ābeli apspīdēs visilgāk no visām pusēm. Turpretī, ja gaisma neiespīdēs vainaga iekšpusē, tur augs tikai malka, nevis jaunie zari, kuros varētu aizmesties āboli.
Ja koks ir uz liela auguma potcelma vai tā ir spēcīgi augoša šķirne –jebkurā gadījumā, kad tas grib augt garāks, galotne jāapgriež 3,5–4 metru augstumā, lai neslietos pārāk augstu.

Turpmākajos gados ar griešanu ir jāpanāk, lai uz skeletzariem augtu nākamās pakāpes zari – klājzari, jo tieši uz tiem veidosies sīkie zariņi jeb augļzariņi, savukārt uz tiem – āboli. Vairumam ābeļu šķirņu klājzariem nevajadzētu būt vecākiem par pieciem gadiem. Ja pieci gadi pagājuši, tie jāgriež nost, lai aug jauni. Taču šī veidošana pamatā  jāatstāj pavasara darbu sarakstā.

Ko var darīt tagad, vasarā? Sulīgie un spēcīgie ūdenszari, kas stiepjas taisni uz augšu, bez vismazākās žēlastības jāizgriež – tie tikai atņem kokam spēku. Jāizgriež arī tie zari, kas aug vairāk uz leju, jo tie ir noēnoti un tikai velti tērēs koka spēkus un barības vielas, nevis audzēs un briedinās augļus. Ja kāds ābolītis tomēr aizmetīsies, tas būs mazs, neglīts un negaršīgs.

Kā sakopt ļoti vecas, ilgi novārtā pamestas ābeles?

Izveidot labu, skaistu vainagu veciem, ilgi nekoptiem un mežonīgi saaugušiem kokiem būs grūti. Parasti lielie zari vecās ābeles iekšpusē ir kaili, sūnām apauguši, jo tiem nepiekļūst saules gaisma. Un tikai ārpusē ir biezs, lapots kupols, kurā arī aizmetas augļi. Tad jāizvēlas. Var ļaut, lai vecais koks savu mūžu nodzīvo līdz galam, ik pārgadus nedēļu priecējot ar ziediem un arī āboliem, no kuriem lielākā daļa ir sīki un ne visai glīti. Vai – ja tomēr gribas, lai raža būtu katru gadu un āboli lielāki un skaistāki, – jāķeras pie skarbām vainaga atjaunošanas metodēm. Jāpanāk, lai kokam veidojas jaunie dzinumi, kas ražos daudz vairāk fotosintēzes produktu nekā lapas uz veciem, noēnotiem zariem. Atjaunojošo griešanu vislabāk veikt pavasarī. Ja tas nav izdarīts, arī tagad, vasarā, veco koku var padarīt gan skaistāku, gan ražīgāku turpmākajiem gadiem.

• Vispirms vainags jāretina. To ieteicams darīt ražas gadā. Vecām ābelēm ir diezgan vienkārši – ja pagājušajā gadā ābolu nebija vai bija ļoti maz, tad šogad būs daudz un var retināt. Ražas gads retināšanai labāks tāpēc, ka tad koks vairāk spēka tērēs augļu briedināšanai un veidosies mazāk jaunu dzinumu, ar kuriem pēc tam atkal būs jācīnās.
• Kurus zarus izgriezt? Vasarā griešana ir vieglāka. Nav kā pavasarī, kad jāiedarbina iztēle un jāiedomājas, kā koks izskatīsies, kad salapos… Tagad viss ir kā uz delnas – skaidri redzams, kurš zars nīkuļo, kurš traucē. Vispirms jāizzāģē visi nokaltušie un slimību bojātie zari. Tie, kas ir kaili, ar sīkām lapiņām.
• Atstājot celmu, jāapzāģē arī nevajadzīgie lielie zari. Pēc iespējas jāsaudzē apakšējie nolīkušie skeletzari, nozāģēšanai izvēloties augstākos. Jo resnāks zars, jo tālāk no stumbra tas jāzāģē. Rēķins ir vienkāršs – diametrs jāreizina ar trīs un tik garš celmiņš jāatstāj. Ļoti svarīgi ir arī nepārspīlēt. Pirmajā gadā, kad atjauno vecu ābeli, varētu nozāģēt tikai vienu no resnajiem zariem. Nozāģējot par daudz, koks var nepārdzīvot nākamo ziemu.
• Visi vecie koki ir liela auguma, un, ja gribas lielāko daļu ābolu savākt, stāvot uz zemes vai pakāpjoties uz nelielām kāpnītēm, vainags jāpazemina – jānozāģē galotne, atstājot slīpu celmiņu. Pēc Jāņiem un pats jūlija sākums ir īstais laiks, lai to darītu, jo tad mazāk veidosies ūdenszari.

Vai vasarā drīkst apgriezt bumbieri?

Bumbierēm jaunie dzinumi – vajadzīgie un nevajadzīgie – veidojas vairāk nekā citiem augļu kokiem gan pēc zaru izgriešanas, gan uz ražas noliektajiem zariem. Ja tos tagad atstāsi un griezīsi tikai nākamajā pavasarī, no katra valnīša viena vietā būs izauguši pieci seši jauni dzinumi! Tāpēc tagad izplēs visus jaunos dzinumus, kas aug uz vainaga vidu. Citus jaunos dzinumus noplēs tad, ja to tiešām ir pārāk daudz un tie noēno augļus. Vēl izgriez noēnotus, nokarenus zarus ar sīkiem, nesmukiem augļiem. Vari nozāģēt arī galotni, ja nav žēl augļu.

Ko darīt ar plūmēm vasarā, kā tās apgriezt?

Plūmēm vairāk nekā citiem augļu kokiem ir vajadzīgs veselīgs, spēcīgs lapojums, bet veciem kokiem tāda nav. Toties, ja katru gadu koku griež un atjauno – retina un īsina zarus –, ir arī jaunie dzinumi. Zaru īsināšanu parasti veic pavasarī. Vasarā plūmēm, kas bagātīgi ražo, nedrīkst stipri samazināt lapojumu. Tāpēc neaiztiec pat ūdenszarus, kurus ļoti gribētos aizvākt! Ūdenszarus vajadzētu izplēst tikai mazražīgiem kokiem. Bagātīgi ražojošiem kokiem, kuriem ir neveselīgas lapas, no jūnija vidus līdz jūlija vidum var retināt tievos, noēnotos klājzarus ar vēl negatavām  plūmēm – tās tāpat būs sīkas negaršīgas.

Persikam izveidojušies gari, tukši, vertikāli augoši zari. Ko tagad darīt?

Persiks ražo uz ne pārāk gariem un ne pārāk resniem iepriekšējā gada dzinumiem. Tāpēc pavasarī zari bija jāsaīsina – tas jādara vienmēr!

Ko darīt tagad, vasarā? Augļu kokam piemērotāks ir kausveida vainags. Tāpēc, ja galvenais vadzars vēl nav izgriezts, pēc ražas novākšanas to izzāģē līdz augšējam skeletzaram. Vecākam kokam  augustā jāsaīsina resnākie skeletzari un klājzari.