Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dāvja mazdārziņa dosjē
- Atrodas Rīgā, Esena dārzu teritorijā.
- Mazdārziņa platība ir ap 400 kvadrātmetru.
- Par dārziņa īri Dāvis maksā 500 eiro gadā.
- Mazdārziņā ir arī mājiņa instrumentu glabāšanai.
- Teritorija ir apsargāta, katru mazdārziņu ieskauj sēta.
Dāvis, kurš dzimis un uzaudzis Rojā, kopš ticis rīdzinieka statusā, bezgala ilgojies pēc sava zemes pleķīša. «Arī maniem vecākiem savulaik Rojā piederēja mazdārziņš, tāpēc tieši dārza padarīšana mani vienmēr ir fascinējusi. Tās ir arī vienas no manām pirmajām bērnības atmiņām – vērot, kā tētis un mamma strādā dārzā, gudro un diskutē, kā pareizāk dobes rakt, kur un ko labāk stādīt, ko sēt. Šķiet, šī aina manā prātā palikusi gluži kā tāds vasaras etalons, un varbūt tāpēc ir šī sajūta – ja nav bijusi iespēja rušināties pa zemi, pa zāli, tad vasara notikusi tikai uz papīra un esmu to vērojis tikai caur skatlogu. Taču kopš pērn sāku saimniekot šajā mazdārziņā, beidzot varēju teikt – jā, vasara patiešām bija! Tik apmierināts ar dzīvi sen nebiju juties.»
Esenes dārzos Dāvis ir pats pirmais mazdārziņa nomnieks. «Kad nejauši internetā uzgāju sludinājumu, kurā uzzināju par Esena dārziem, sapratu, ka tas ir tieši tas, ko gadiem ilgi esmu meklējis. Protams, par agronomisku nianšu un detaļu precizitāti savā stāstā atbildību neuzņemos – es vēl tikai mēģinu un mācos dārzā saimniekot.»
Saimnieko aplī
Tad nu dodamies ekskursijā pa dārzu, precīzāk, pa apli, jo tieši tāda ir Dāvja apsaimniekotā dārza forma. Kaut arī dārziņš nav plašs, uz katra soļa Dāvim ir, ko stāstīt: «Šajā dobē aug savvaļas rukola, kas palikusi no pagājušā gada, un tepat arī pētersīlis. Es kā dārznieks amatieris domāju, ka vasaras sākumā iesētas pētersīļu sēklas drīz izdīgs, augs un man būs zaļumi, bet nekā. Pētersīļi jāsēj augustā, ja grib pavasarī zaļumus sagaidīt.
Un te man aug skābenes, šogad diezgan labas padevušās. Savukārt šeit zem agroplēves esmu iesējis cūku pupas, un tālāk ir tukša dobe – tur stādīšu ķirbjveidīgos un kabačveidīgos. Vēl gribētos cidonijas iestādīt, un sapņoju arī par persiku un nektarīnu koku, jo arvien biežāk dzirdu, ka tie Latvijas apstākļos diezgan labi aug.»
Draudzenei rudzupuķes – pašam lāčpurni
Dāvis dārzā ir galvenais, viņa dzīvesbiedre ar dārza darbiem esot uz jūs. «Bet es ar to esmu absolūtā mierā. Dārza darbi ir mana meditācija. Protams, cenšos izaudzēt arī to, kas patīk draudzenei, un tā pērn vienā dobē sasēju tikai rudzupuķes – viņas mīļākās puķes. Bet te ir rožu dobe, kur aug viņas iecienītākā rožu šķirne Ingrid Bergman.»
Arī attiecībā uz ziedu audzēšanu Dāvim ir tālejoši plāni. Gar sētu šovasar ziedēs ipomejas, bet piesaulītē iestādīts zilās magones stāds, ko Dāvis iegādājies internetā. «Esmu arī kaislīgs sēņotājs, bet vienas no sēnēm, ko nekad neesmu pats atradis, ir lāčpurni. Lasīju, ka tie aug gan parkos, gan dārzos, tāpēc nolēmu – ja reiz man ir savs dārziņš, būtu jauki, ja tepat augtu arī šī sēne. Pasūtīju internetā no Ukrainas graudus, kas apauguši ar šo sēņu micēliju, saspraudu tos zemē zem mauriņa, un nu ir jāgaida. Neloloju lielas cerības, ka kaut kas izaugs, bet, ja izdosies, tad, kas zina – pēc pāris gadiem pavasaros manā dārzā augs lāčpurni.»
IT zināšanas noder arī dārzkopībā
Cik vien tas iespējams, visus stādus Dāvis cenšas izaudzēt pats no sēkliņām, lai sev neliegtu prieku sajūsmināties, kā no sīkas sēkliņas izaug kaut kas liels, skaists un sarežģīts.
«Taču jums noteikti jāpiemin, ka neesmu nekāds prasmīgais dārznieks. Man vienkārši to ļoti patīk darīt,» viņš ir pieticīgs. Runājot par to, kas dārza darbos nepadodas tik labi, kā gribētos, Dāvis stāsta: «Man ir diezgan slikta atmiņa un slikti padodas tie darbi, kas jāizdara konkrētos laikos vai, vēl ļaunāk, jādara regulāri. Tāpēc šobrīd savām vajadzībām veidoju mobilā telefona lietotni, kas man ļaus plānot un atzīmēt, kur un kad esmu kaut ko esmu iestādījis. Lietotnē varēšu arī atzīmēt, kad ir īstais laiks augus mēslot, apgriezt.
Veidošu grafiku, plānošu dārza darbus pa dienām, un lietotne man atgādinās par darbiem, ko citādi gadās piemirst. Ja šis projekts izdosies tā, kā esmu iecerējis, varbūt kādreiz to varēšu piedāvāt arī citiem dārza darbu entuziastiem. Protams, tādu aplikāciju jau šobrīd ir gana daudz, bet visās, ko līdz šim esmu izmēģinājis, atrodu kādu trūkumu.»
Mazdārziņa saimniekam pavisam noteikti netrūkst ideju un plānu, kā likt lietā savas IT zināšanas arī dārzkopībā.
«Te ir diezgan mālaina augsne. Tam, protams, ir savs bonuss – nav tik bieži jālaista –, bet man, kā IT jomā strādājošam, būtu interesanti izmēģināt arī kaut ko no šobrīd tik populārās Internet of things tēmas, kad visur izvieto sensorus un iekārtas vada attālināti. Tas var noderēt arī dārzā, piemēram, saliekot mitruma mērītājus dobēs, kas sūta datus uz serveri, un es savā telefonā redzu, kad laiks braukt aplaistīt dobes, lai augi neiekalst.»
Vārnu izpratne par kārtību
Kad pērn pirmie sējas darbi dārzā bija galā, Dāvis dobē sasprauda zīmītes, lai atcerētos, kas šeit iesēts un augs. Vienā dienā vārnas visas zīmītes izraustīja un izmētāja pa visu dārzu. Lai tas jaunais dārznieks tagad patrenē atmiņu! Pēc vairākiem tamlīdzīgiem vārnu jandāliņiem tapa paštaisīts vārnubiedēklis. «Lasīju, ka senos laikos cilvēki kokā pakarināja beigtu vārnu, lai šie putni bītos un nenāktu postīt dārzu. Mūsdienās var rīkoties arī humānāk un izgatavot beigtas vārnas imitāciju, satinot melnu plēvi murskulī un uzspraužot uz mieta, ko novieto pie dobes. Pagaidām tas strādā – vārnas nav nākušas.»
Kaut arī mazdārziņš Esena dārzos nav Dāvja privātīpašums, viņa sastādītie daudzgadīgie smiltsērkšķi, sausserži un rozes liecina par dārznieka daudzgadīgajiem nolūkiem.
«Nespēju iztēloties, ka es gribētu šim visam mest mieru,» saka Dāvis, paceļot no zemes stirnu buka ragu – kāds meža iemītnieks atstājis suvenīru rožu dobē. «Īpašnieks mūsu čatiņā nesen rakstīja, ka līdzās dārziņiem dzīvojoties padsmit stirniņu. Arī lapsas tepat esmu redzējis – skraidīja pa celiņu un inteliģenti noraudzījās uz mums. Neticami, ka tas viss notiek šeit Rīgā – starp Iļģuciemu un Spilves lidlauku.»
Ko vēl Dāvis audzē pilsētas mazdārziņā?
- Cigoriņi
Pērn attapos, ka man ļoti garšo cigoriņu kafija, tāpēc šogad stādīšu dobēs cigoriņus. To saknes var izrakt, nomazgāt, nožāvēt, sagriezt kubiņos, cepeškrāsnī grauzdēt un tad samalt kafijas dzirnaviņās.
- Sausserži
Tik daudz esmu lasījis par to, cik vērtīgas ir sausseržu ogas un ka uzturvērtības ziņā tās ir galvastiesu pārākas par šobrīd tik populārajām krūmmellenēm, tāpēc sapratu – arī man vajag. Turklāt atšķirībā no krūmmellenēm sausseržiem nav augstu prasību pret augsni, tie ir aukstumizturīgi – pat pavisam vēsos pavasaros, kad termometra stabiņš noslīd līdz mīnusiem, sausserži spēj izziedēt, nenosalt un vasarā ražot. Jūnijā ceru sagaidīt pirmo ražu.
- Aktinīdija (maniem kaķīšiem)
Uz augļiem pat īsti neceru, jo tad vajadzētu vēl otru stādiņu blakus, lai aktinīdija spētu apputeksnēties. Šo es iestādīju saviem diviem kaķīšiem par prieku, jo kaķiem aktinīdiju lapas garšo tikpat ļoti kā baldriāns. Ne velti tiem, kuri vēlas, lai aktinīdija ražo, nosargāt to no kaķiem ir vislielākais izaicinājums, jo nereti tiek nograuztas ne tikai auga lapas, bet pat viss krūms.
- Arbūzs
Šī uz pusēm pārgrieztā plastmasas pudele zemē bija mans mēģinājums radīt pilienveida laistīšanas sistēmu, kas arbūziem patīk, – lai zeme lēnām tiek mitrināta. Līdzās arbūza stādam zemē ieraku pudeli ar ūdeni, pa virsu uzliku šo šķērsām pārgriezto 5 l plastmasas pudeli, uz kuras ārējām malām karstā laikā ūdens kondensējas un lāses gar pudeles sieniņām notek, lēnām mitrinot dobi. Turklāt arbūzam patīk, ja saknēm ir silti, tāpēc viena no audzēšanas metodēm ir likt apkārt stādam betona plāksnes – betons pa dienu uzsilst un naktī atdod augam tik nepieciešamo siltumu. Esmu sācis vākt akmeņus, lai šogad jau prasmīgāk audzētu arbūzus.
- Saulespuķes
Man vienmēr gribējies izaudzēt gigantiskās saulespuķes. Arī izauga, gandrīz 3 metrus garas, un pēc tam sākās problēma, jo saulespuķes vējā gāzās, bija jāierīko atsaites. Toties pēc tam zīlītēm bija prieks, jo turējām rudenī un ziemā saulespuķu galviņas uz balkona – putni varēja mieloties.
Pirmās kļūdas un eksperimenti. Ko šogad darīšu citādi?
1. kļūda. Pērn kabačus un ķirbjus sastādīju par ciešu. Šogad šiem dārzeņiem esmu paredzējis visplašākās dobes, kur vietas pietiks diviem arbūziem, diviem cukīni un dažiem ķirbīšiem.
2. kļūda. Dobes biju ierīkojis par augstu. Tās atgādināja gluži vai kapu kopiņas. Augsne dārzā ir diezgan mālaina, un es baidījos, ka būs pārāk mitrs un dārzeņi pūs. Taču rezultātā augstās dobes bija ļoti grūti laistīt – ūdens tecēja nost, dobju malās sākās erozija, viss juka un bruka.
3. kļūda. Mēģināju dobes mulčēt ar priežu mizu mulču, bet tas nederēja – mulča lietū un laistot bira nost no dobēm. Pēc tam mēģināju mulčas vietā likt salmus. Likās, ka būs labi, līdz brīdim, kad putni atklāja, ka zem salmiem dzīvo visādi kukainīši un sliekas, tāpēc katru dienu salmi no dobēm tika nolasīti un izmētāti pa visu dārzu. Izrādās, dobes ir labi mulčēt vienkārši ar komposta augsni, bet tik maza mēroga mazdārziņā sagādāt pietiekami daudz komposta arī ir liels izaicinājums.
Pāris amizantu neveiksmju
- Kad pagājušajā pavasarī viesojāmies Nīderlandē, sīpolu tirdziņā nopirku pa maišelim divu veidu tulpju sīpolus – vienas spilgti zilas, otras gandrīz melnas. Jau gaidīju, ka realitātē tulpes neizaugs tādas, kā attēlots bildē uz paciņas, bet noteikti nedomāju, ka no abiem sīpolu veidiem izaugs absolūti vienādas, ne pārāk simpātiskā rozā krāsā.
- Pa ziemu darbarīku būdiņā atstāju dārza drēbes. Šosezon pirmo reizi atbraucot uz dārzu un atverot instrumentu būdu, sajutu riebīgu smaku. Pirmā doma – kāds šeit pa ziemu būs ielīdis nomirt, bet, krāmējot mantas, konstatēju, ka nevis nomirt, bet kārtīgi uzdzīvot! Izēstas visas zaļmēslojumam paredzētās eļļas rutku sēklas, bet dārza drēbes nelabi oda. Pēc laika no dārza drēbēm izvēlās grauzējs, pēc tā formas spriežot, sēklu maiss bija gājis viņam labumā. Tā arī netiku skaidrībā, kas tas bija. Noteikti ne žurka, kaut kas krietni lielāks par peli vai cirsli, gaiši brūnā krāsā, un tas nevis aizskrēja, bet aizlēkāja uz krūmiem prom.
Te smeļos informāciju:
- PlantNet
Mobilā lietotne augu atpazīšanai. Nofotografē – uzzini.
https://identify.plantnet.org/
- Sun Position and Path
Papildinātās realitātes bezmaksas lietotne saules pozīcijas noteikšanai konkrētā lokācijā dažādos datumos un laikos.
https://play.google.com/store/apps/details?id=jp.gr.java_conf.siranet.sunshine
- Čarlza Daudinga Youtube kanāls
Man kā dārzniekam amatierim patīk veids, kā viņš stāsta, uzzinu daudz noderīgas informācijas, bet, protams, jāpatur prātā, ka Čarlzs tomēr saimnieko Lielbritānijā, kur klimats ir atšķirīgs.
https://www.youtube.com/channel/UCB1J6siDdmhwah7q0O2WJBg/videos
- Dārznieku forums Sapņu dārzs interneta vietnē Facebook
Esmu šī foruma dalībnieks, varu uzdot jautājumus un tūlīt saņemt meklētās atbildes.
Kur vēl pilsētnieks var tikt pie mazdārziņa
- Dobnīca, www.dobnica.lv. Šeit piedāvā vairākus variantus. Ja pats negribi sēt un ravēt, to tavā vietā var izdarīt arī citi, bet tu saņemsi jau gatavu ražu.
- Esena dārzi, www.esena.lv. Noslēdz līgumu, maksā gada maksu un saimnieko savā mazdārziņā.
- Vērsies pašvaldībā un painteresējies par iespēju īrēt dārziņu.
- Ielūkojies sludinājumu portālā www.ss.lv – reizēm arī tur tiek piedāvāti īrei vai pirkšanai iekopti mazdārziņi pilsētā vai tās tuvumā.
