Rīga +10°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ģimenes terapeite Aina Poiša kā eksperte attiecību šovā Mīlas nometne atklāj savas pārdomas.
Nenoliedzami, daļa sieviešu savas sapņu kāzas jau ir izsapņojušas bērnībā, pielaikojot mammas kāzu plīvuru, apsēdinot mīkstās rotaļlietas kā svētku viesus un balto kokvilnas palagu pārvēršot maģiskajā kleitā. Tādas mēs esam, un par to nav jākaunas, jo kāzas sievietei nav tikai ballīte, kurā radi un draugi var kārtīgi iztrakoties, tā ir nozīmīga dzīves izvēle, kas var radīt miera un drošības sajūtu, jo beidzot esi atradusi savu īsto! Ir pāri, kas var dzīvot bez laulības, viņi šo vienošanos ir noslēguši citādā veidā, taču bieži vien ilgstošu attiecību nākamais solis joprojām ir kāzas.
Kāpēc kāzas var likties tik svarīgas? Pirmkārt, sievietei tā ir drošības sajūta. No profesionālās pieredzes varu teikt – bieži vien sievietes pēc kāzām ir atzinušas, ka iekšēji ir iestājies miers. Tas ļauj būt devīgākai attiecībās, jo caur šo drošības prizmu ir saredzama nākotnes perspektīva. Un te rodas pārbaudījums vīrietim – vai viņš spēj uztvert, ka sievietei kāzas ir svarīgas? Ja vīrietis to uztver nopietni, tad viņš parāda spēju iedziļināties viņas izjūtās un domās, noliekot mazliet malā savu ego, jo vīrietim nereti liekas, ka viss jau tāpat ir labi.
Reiz kāds vīrietis man teica, ka, tikai stāvot pie altāra, viņš beidzot ir sajuties līdz galam pieaudzis.
Un, lūk, šeit ir atbilde, kāpēc daļai pāru ir nepieciešamas kāzas, – tas ir solis pa īstam kļūt pieaugušam un uzņemties atbildību, kas sekos. Tā ir vēlme veidot savu dzīvi, savus noteikumus un savu atbildību. Un viena no pirmajām atbildībām ir solījums.
Solījums ir rituāla daļa, kas mūsdienās ir publiska, visi to dzird un redz.
Trīc rokas, un aiz uztraukuma jaunais pāris dažkārt neuztver vārdu nozīmi – ja tas vēl turklāt ir svešs teksts… Vai tas patiesi ir jūsu solījums? Māksla nav paņemt slavena literāta dzeju vai eseju un to skaisti nolasīt, īstā māksla slēpjas sīkumos un patiesās detaļās, kas solījumam piešķir nozīmi un vērtību. Tie var būt nemaz ne patētiski vārdi, bet teksts, kas balstīts uz reālu dzīves pieredzi. Piemēram, reiz ceremonijā es lūdzu jaunajam pārim uzrakstīt solījumu, kurā iekļautu otra vājās vietas un to apzināšanu. Topošā sieva savā solījumā iekļāva punktu, kurā apsola, ka neburkšķēs ikreiz, kad būs vīra mīļākā sporta pārraide. Tas bija tik saprotami un cilvēciski – kā apliecinājums, ka esi gatavs no sevis ko dot un ieguldīt… Manuprāt, solījumam ir jābūt personīgam, domājot, ko es apsolu otram, nevis cik skaisti tas izklausīsies kāzu ceremonijās laikā, tāpēc iesaku pāriem jau pirms kāzām šo izrunāt, noformulējot solījumu ar saviem vārdiem.
Vēl vēlos atgādināt, ka solījuma vieta nav tikai baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā, tiem ik pa brīdim ir jāienāk iekšā ikdienā, lai atcerētos, ka katram ir atbildība kaut ko ieguldīt, nevis tikai paģērēt.
Ļoti vērtīga tradīcija, ko pāris var ieviest, ir solījuma atsvaidzināšana katrā kāzu jubilejā.
Būsim reāli – tas, ko mēs esam apsolījuši viens otram pirms kāzām, laika gaitā sadzīvē un ikdienā var mainīties, tāpēc ir jāveido jauni solījumi, lai attiecības koptu un stiprinātu. Atnākot pavasarim, prātā nāk pavisam skaists salīdzinājums – solījumi ir kā mēslojums mūsu puķu dārziņam, un tā atsvaidzināšana ikdienā ienesīs skaistus un dzīvus ziedus!
