Skaidro SANDRA MUIŽNIECE-BRASAVA, Latvijas Iepakojumu asociācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas institūta profesore.
Pēc Jāņiem nereti paliek pāri kaudzēm rasola, Jāņu siera vai šašlika, ko tajā brīdī vairs galīgi nekārojas, taču skaidrs, ka pēc nedēļas mājinieki par to būs sajūsmā. Vai arī tādus produktus var glabāt vakuumiepakojumā? «Ja produkta kvalitāte pirms vakuumēšanas laba, tad – jā,» teic profesore Sandra Muižniece-Brasava. Turklāt, piemēram, šķēlēs sagriezts siers vakuumā neapkaltīs. Taču, lai saprastu, cik ilgi tā iepakotu var glabāt, svarīgi, kāda veida produkts tas ir un cik svaigs ievietots vakuumā. Piemēram, vakuumā pakots rasols jāizlieto vidēji nedēļas laikā, savukārt marinētu šašliku var glabāt ilgāk. Protams, ledusskapī! Katrā ziņā jāatceras, ka vakuumā produkts nav drošībā uz mūžīgiem laikiem un bojāties nepārtrauc, taču vakuumiepakojums pagarina derīguma termiņu, jo bojāšanās procesus palēnina.
Kas ir vakuums? Patiesībā vienkārši tukšums, tikai pilnīgs, jo ikdienas tukšumā ap mums virmo neredzamais gāzu kokteilis, ko dēvē par gaisu, un trīs tā galvenās sastāvdaļas ir skābeklis, slāpeklis un ogļskābā gāze. Gaisā ir aptuveni 20–21 % liels skābekļa saturs, un tas, kā zināms, produktiem paātrina bojāšanos. Pat tad, kad mēs to vēl nepamanām, bojāšanās process jau ir sācies un notiek. Vakuumiepakojumā skābekļa nav, un tā ir viena no tehnoloģijām, lai palīdzētu produktiem saglabāt garāku derīguma termiņu.
Ko nozīmē iepakot vakuumā? Apkārtējais gaiss, kurš bijis ap produktu, vienkārši tiek izsūknēts un izspiests laukā. Visbiežāk mājās lietotajās iekārtās ir vakuumsūknis un maisiņi vai trauki, piemēram, stikla kārbas ar vāku, kam cieši pievieno vakuumsūkni. Iepakojumam, protams, jābūt hermētiski noslēgtam, lai gaiss netiek atpakaļ. Svarīgs arī iepakojuma materiāls – kurš katrs maisiņš nederēs, tam nedrīkst būt mikroporu, caur kurām varētu iekļūt mazās skābekļa molekulas.
Varētu rasties jautājums, cik liela ir jēga no šādām mājās izmantojamām vakuumiekārtām. Vai tās nav pārāk mazas un vājas? Izrādās, nē, mājās var ievakuumēt tikpat jaudīgi kā pie pārtikas ražotājiem. Viss atkarīgs no tā, kāda iekārta nopirkta, jo tām ir dažādas jaudas. Diemžēl nav noteiktu rādītāju, pēc kuriem to saprast. Mazliet var orientēties pēc ražotāja, pēc cenas vai citu lietotāju atsauksmēm. Ja produkti tiek ievakuumēti maisiņos, iekārtas jaudu var redzēt pēc tā, kā maisiņš saplok un cik cieši piekļaujas produktam, kas tiek iepakots. Ja tas notiek stikla kārbiņā, kur ne gaiss, ne vakuums nav redzams, tiešām var būt grūti saprast, vai iekšā nav palicis gaiss. Tad var veikt mazu eksperimentu – pilnīgi vienādus produktus ielikt divos līdzīgos stikla traukos – vakuuma un parastā – un salīdzināt, cik ātri tie bojājas.
Ļoti svarīgi ņemt vērā – ir jēga vakuumā iepakot tikai svaigu un labas kvalitātes produktu! To, kas jau sācis redzami bojāties, tāpat neizdosies ilgāk saglabāt svaigu.
Un, ja vien vakuumā iepakotais produkts nav ielikts saldētavā, ik pa laikam noteikti jākontrolē, kas ar šo produktu notiek. Starp citu, veikala derīguma termiņš uz pārpakoto un vakuumēto pārtiku vairs neattiecas. Tas ir spēkā tikai līdz brīdim, kamēr pirmo reizi atver produkta oriģinālo iepakojumu.
Kā labāk – maisiņos vai traukos?
Vakuumiesaiņošana maisiņos labāka ar to, ka skaidri redzams – gaiss ir vai nav izsūknēts. Taču no ilgtspējas viedokļa neapšaubāmi uzvar daudzkārt lietojamie trauciņi. Turklāt paredzams, ka jau drīz vakuumēšanai paredzētie maisiņi, visticamāk, kļūs dārgāki, jo tie nav pārstrādājami. Protams, tehnoloģijas attīstās, un nākotnē tiks ražoti pārstrādājami maisiņi.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.