Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Anete, tev ir visai sens Instagram konts – pirmie ieraksti tapuši 2014. gadā.
Pirms desmit gadiem – 2012. gadā, kad vēl studēju Mākslas akadēmijā, – sāku likt blogā bildes un rakstus par modes vēsturi, kā arī pašas veidotas apģērbu kombinācijas ar norādēm, cik tas izmaksājis. Gribēju, parādīt, ka arī par mazu naudu var izskatīties labi. Savu popularitāti ieguvu 2015.gadā ar savu Youtube kanālu. Mans pirmais video bija Humpalu ķēriens. Kanāls ātri uzņēma apgriezienus un kļuva atpazīstams. Lai ērtāk komunicētu ar saviem sekotājiem, sāku izmantot arī Instagram, un tas drīz vien krietni pārauga Youtube. Instagram ir daudz ērtāk lietojams – varu daudz ātrāk sagatavot un nodod ziņu saviem sekotājiem, jo video filmēšana un montēšana prasa daudz laika.
– Kāpēc tev bija tik svarīgi rādīt, ka mode ne vienmēr nozīmē dārgi?
Mana ģimene vienmēr ir izvēlējusies lietoto apģērbu veikalus – mamma, abas vecākās māsas un arī es kopš bērna kājas esam iepirkušās humpalās. Tas mums vienmēr bijis tāds foršs pasākums! Zinājām, kad kur pievedums, mums bija sava pārdevēja Marina. Gājām uz Juglas tirdziņu, arī Rīgas Centrāltirgū bija vietiņas, kur varēja noķert lētas un labas lietas. Mana mamma ļoti novērtēja audumu. Arī es, tāpat kā mamma, nevaru nevienu apģērbu vienkārši izmest miskastē. Pat nonēsātāko kreklu vispirms var izmantot kā lupatiņu un tikai tad izmest.
Mēs vienmēr esam atdevuši drēbes citiem, starp mammu un mums – trim māsām – vienmēr ir darbojusies, kā smejamies, iekšējās aprites ekonomika: visu mūsu drēbes apiet pa riņķi no vienas pie citas, līdz atkal atgriežas pie īpašnieces.
– Vai vidē, kurā mācījies, bija stilīgi iepirkties lietoto apģērbu veikalos?
Kad mācījos vidusskolā, savā ziņā tā bija aizliegtā tēma – labāk bija nerunāt par to, ka iepērcies humpalās. Toties Mākslas akadēmijā vide bija daudz mākslinieciskāka un humpalas tika uztvertas pilnīgi normāli. Ir dīvaini nerunāt par iepirkšanos lietoto apģērbu veikalos, jo tas ir normāli un kļūst vēl normālāk!
– Varbūt vārds humpalas nav īsti labs?
Man tas ir mīļš vārds. Tā arī saku – humpaliņas vai humpalas. Šis vārds raisa dažādas asociācijas: kāds redz drēbju čupas ar specifisku smaržu, kas nebūt tā vairs nav, bet citi zina milzīgo azartu – atrast īstu pērli. Tas ir tik interesanti un ļauj izskatīties oriģināli: ejot pa ielu, tev nenāks pretī trīs meitenes tādās pašās biksēs. Gribēju parādīt, ka izskatīties labi nav nekāda ekstra: tu vari būt moderna, nemaksājot daudz. Atceros, manai draudzenei kāds teica: «Anete noteikti ir kaut kāda biezā – paskaties, kādas viņai drēbes!» Draudzene atbildējusi: «Kā tad! Anete visu pērk humpalās!» Ir normāli, ja cilvēki grib izskatīties labi. Noslēpums ir tajā, kādas lietas proti atrast un savā starpā saskaņot.
– Te arī sākas problēma! Ja ieraugu foršu komplektu ar blūzīti no viena ražotāja, bet svārkus no otra, varu aiziet un nopirkt tieši tādu blūzi un tādus svārkus. Ar humpalām tā nevar – ko viena nopirkusi, tas otrai vairs netiek…
Tā ir, bet tas ir pluss un mīnuss vienlaikus. Tam, ka nevari tūliņ aiziet un nopirkt, ir savu labumi: tā tiek samazināts patēriņš, jo cilvēki iepērkas ļoti spontāni – varbūt tev nemaz šos apģērbus nevajag. Un tas nekas, ka to, kas atrasts humpalās, otrs nopirkt nevar. Man pašai citu pirkumi kalpo par iedvesmu meklēt un atrast tieši to, kas piestāv un patīk.
– Pērc arī jaunas drēbes?
Apakšveļu, protams, vienmēr pērku jaunu, bet citas drēbes – ļoti reti. Ir lietas, ko nopērku jaunas, bet tad izvēlos outletus vai vietējo ražotāju darinājumus: legingus, mājas tērpus, kleitas. Tā saucamajos parastajos veikalos iepērkos tikai tad, kad man steidzami vajag kādu konkrētu preci,
piemēram, džinsus.
– Kad redzu, kādi nekvalitatīvu apģērbu blāķi ir veikalos, man rodas jautājums: kam to visu vajag?
Dzīvoju blakus lielam tirdzniecības centram un zinu, kas notiek ātrās modes apģērbu veikalos. Tādi kvantumi! Turklāt no pirmā acu uzmetiena var redzēt: šis džemperis tūliņ savelsies un izskatīsies slikti – izniekota nauda un resursi, un tas man sāp. Protams, veikalos atrodami arī dārgāki apģērbi, kas kalpos ilgāk, bet ir vēl kāda problēma: ja šis konkrētais apģērbs ir modes tendence, tad jārēķinās, ka nemaz tik ilgi nenēsāsi – jau nākamgad tas tev nepatiks. Piemēram, apģērbam ir īpatnēja krāsa, kas visiem it kā patīk un tu arī gribi, bet tev tā nemaz līdz galam neiet pie sirds un nepiestāv. Vai arī – padodies sezonas untumam par kādu neparastu piegriezumu, bet drīz izrādās, ka tas ir ļoti neērts valkāšanā – vējš pūš un ir auksti.
– Vai nebūtu vieglāk runāt par modi, rādot nevis lietoto, bet parasto apģērbu veikalu piedāvājumu?
Esmu to darījusi. Trīs gadus biju liela tirdzniecības centra galvenā blogere. Nebija tā, ka reklamēju to, ko man lika, bet izvēlējos apģērbus, kas man patīk un rādīju, kā tos sakombinēt.
Visu savu tā laika Youtube saturu esmu izdzēsusi, jo negribu turpināt popularizēt patēriņa kultūru.
Tagad par modi runāju citādā aspektā. Iepriekš man bija jārunā par tendencēm un aktuālo, arī par izpārdošanām. Es no tā noguru. Turklāt redzēju, kādām tonnām tiek vestas preces… Cik var!? Atteicos no klienta un sāku veidot citādu bloga saturu: daudz zaļāku. Jau pirms tam biju
domājusi par vides saudzēšanas tēmām, bet tas nebija mana satura galvenais virziens.
– Kas mainījās?
Es zinu virtuvi. Visu lietu ir tik daudz! Atceros, kā secināju, ka man mājās ir dubultās dzīves skapis: bija mana publiskā tēla drēbes, kuras rādīju kā blogere, un drēbes, kuras reāli nēsāju. Zinu, ka daudziem populāriem cilvēkiem tā ir ikdiena: fotogrāfijās jāizskatās ekstravaganti,
bet ikdienā viņi staigā keponos un jaciņās ar kapucēm. Man apnika šī dubultā dzīve! Sapratu, ka negribu fotosesiju drēbes, kas man vajadzīgas reizi pusgadā. Apģērbam nav jāstāv skapī – tas jāvalkā! Drēbēm ir tikai viens dzīvs mērķis – lai tās izceļ no skapja un velk mugurā! Zinu, ka sievietēm ar drēbēm saistās sapņi: nopirkšu šo kleitu un uzvilkšu to tad, kad aizbraukšu uz Spāniju. Dažkārt šie sapņi piepildās, bet ne vienmēr. Kamēr tiksi līdz Spānijai, būs mainījusies mode, tev būs cits apģērba izmērs, bet varbūt tieši todien Spānijā būs tādi laikapstākļi, ka kleitā būs par vēsu. Apģērbu nevar paredzēt vienai konkrētai situācijai – tam ir jādzīvo tava dzīve kopā ar tevi. Laikā, kad runāju par ātro modi un arī ātro kosmētiku, visā pasaulē tas bija kaut kas ļoti populārs un aizraujošs. Pēkšņi sapratu, ka mana lielā, lielā kumode ir pilna ar visdažādāko kosmētiku, bet man ir tikai divas acis, uz kurām likt acu ēnas, un tikai divas, nevis simts kājas, kurās novalkāt kurpes. Man sāka palikt neomulīgi, redzot, ka man kā modes blogerei visdažādākie zīmoli tikai kaut ko sūta un sūta.
– Pieļauju, ka daudzām sievietēm, šo lasot, šķiet: man gan patiktu, ja man kaut ko sūtītu!
Sākumā tas šķiet forši, bet ar laiku apnīk. Bija paciņas, ko saņēmu, noliku plauktā un izpakoju pēc pusgada. Pirmkārt, es to nespēju iztērēt. Otrkārt, ne viss atbilda manam ādas tipam, stilam un gaumei. Rīkoju ļoti daudz konkursu, visas savas dāvanas atdodot sekotājām, māsām, draudzenēm. Man bija tāds dāvanu pārsātinājums, ka sapratu: patiesībā man vajag ļoti
maz. Tas bija mans personīgais klikšķis uz zaļo domāšanu, un savu nostāju publiski paziņoju 2020. gadā. Zīmolu pārstāvjiem rakstīju vēstules, lai man vairs neko nesūta.
– Viņi saprata?
Jā, bija, kuri saprata, bet citi teica: ja pārdomāsi – saki. Priecājos, ka vairs nesaņemu dāvaniņas, jo tā var ļoti ātri apaugt ar mantām. Bieži vien tām apjoma dēļ bija pievienotas papildu lietas, kuras pat nezināju, kur likt, piemēram, piepūšamie peldriņķi.
– Vai, mainot domāšanu, tu nezaudēji sekotājus?
Kad runāju par ātro modi un kosmētiku, Instagram man bija pat 33 tūkstoši sekotāju, tagad ir nepilni 25 tūkstoši. Man ir žēl un nav žēl.
Nevienu nevar noturēt tajā, kas viņam nepatīk. Arī sekotāju iesaiste vides tēmās nav tik aktīva kā tad, kad rādīju krāsainus matus. Nopietnās tēmās ir vairāk jāiedziļinās, bet es meklēju veidus, kā savu vides stāstu padarīt vieglāku un jautrāku. Neder tikai dziedāt sēru dziesmas par to, cik viss
slikti pasaulē. Divos gados esmu pārliecinājusies, ka nopelnīt ar zaļo domāšanu ir daudz
sarežģītāk, nekā runājot par masveida produkciju un reklamējot kosmētiku. Bet nepavisam nav tā, ka esmu bez darba. Man ļoti patīk sadarbības projekti ar biedrībām vai asociācijām. Runājot par savu pārliecību, man nav sajūtas, ka strādāju – es tāpat to darītu! Man patīk stāstīt par to, kā samazināt atkritumus, patīk runāt par audumu sastāvu – tā, no sirds! Man gan joprojām ir daži komercklienti – saistīti ar pārtiku, uztura bagātinātājiem, veselību. Esmu iesaistījusies apģērbu maiņas pasākumu organizēšanā, lai palīdzētu apģērbam atrast jaunas mājas. Ļoti ceru, ka sanāks šos pasākumus veidot regulāri. Plānoju arī sākt piedāvāt dāmām stilista pakalpojumus – skapju šķirošanu ar pievienoto, zaļo vērtību. Vēlos, lai apģērbs sagādā prieku, tāpēc ir jāatšķiro liekais. Palīdzēšu arī ar padomiem, kur likt visu to, ko nevajag, vai kā salabot, pārveidot, un, protams, kā sakombinēt to, kas paliek skapī. Plānā arī izveidot online meistarklasi kapsulas garderobes veidošanai.
Kad sāku savu Youtube kanālu, man bija 24 gadi, tagad ir 31. Esmu kļuvusi vecāka, daudz uzzinājusi, ir mainījušās manas vērtības un fokusa punkts. Mana auditorija mainās: agrāk liela daļa manu sekotāju bija skolnieces, tagad – trīsdesmitgadnieki. Augu es, un man līdzi aug arī mani sekotāji.
Zelta padomi, iepērkoties humpalās
Iesaka Anete!
«Man ir diezgan noslīpēta acs un nags – tur, kur citam nekā nav, es varu izcelt kaut ko īpašu. Nevaru to izskaidrot, bet dažkārt šķiet, ka humpalās drēbes gaida tieši mani – kad nāku, iznāk priekšplānā, lai nepalaižu garām,» saka Anete.
Lūk, daži viņas ieteikumi, kas noderēs arī tev.
- Sapratīsi, kad uzmērīsi. Tikko kādā apģērbā kaut kas patīk – krāsa, audums, cena, noteikti uzmēri. Daudzas lietas uz pakaramā neizskatās ne pēc kā, bet uzvelkot mugurā – kā prieks!
- Neskaties apģērbu birkās norādīto izmēru! Ar tiem nekad neko nevar zināt – katram ražotājam ir citāda izmēru sistēma, tāpēc tam nav nekādas nozīmes. Pietiks, ja novērtēsi uz aci – derēs vai nederēs. Turklāt ļoti bieži labi izskatās apģērbi, kas ir krietnus izmērus par lielu. «Savulaik, kad man bija 34. izmērs, es tiku pirkusi arī 44. izmēra drēbes – izskatījās lieliski,» saka Anete.
- Novērtē audumu un tā kvalitāti. Jo labāks audums, jo dārgāka izskatīsies lieta – nevienam prātā neienāks, ka šis luksusa apģērbs nopirkts tik lēti. Ja tev nav zināšanu par audumu kvalitāti, izmanto svara kontroli – bieži vien kvalitatīva auduma izstrādājumi ir krietni smagāki vai tieši otrādi – krietni vieglāki par citiem līdzīgiem.
- Izlasi, kas rakstīts uz etiķetes: tikai poliesters noteikti nevar būt nekas dārgs, lai cik prestižs ir zīmols. Poliesters ir plastmasa. Ja kaut kas ļoti patīk – pērc un nēsā, bet tad iespējami ilgi, nevis ar domu: vienreiz uzvilkšu un izmetīšu. Noteikti pievērs uzmanību dabīgajiem materiāliem: lins, zīds, merīnvilna, kašmirs. «Esmu dzirdējusi stāstus par humpalās uzraktiem kašmira džemperīšiem par 50 centiem, kas veikalā maksā simts eiro,» saka Anete.
- Uzzini, cik tas maksā. Ir ļoti dārgi, bet ne īpaši populāri zīmoli – tu jau nevari zināt visus. Noskatot kādu apģērbu vai apavus, internetā pameklē, cik maksā jauni šī ražotāja apģērbi. «Tā par 30 eiro esmu nopirkusi kurpes, kas maksā 200 eiro,» stāsta Anete.
- Nepērc novalkātas drēbes. Pavēro, vai apģērbam nav izbalējis audums, īpašu uzmanību pievēršot padusēm un bikšu staklei. Kritiski novērtē, vai audums nav savēlies, izdilis, nelabojami saplīsis. Bieži vien īpaši pazemināta cena ir apģērbiem ar kādu pleķi. No tā nevajag baidīties – parasti uz aci var noteikt pleķa izcelsmi un saprast – to varēs vai nevarēs iztīrīt. Lielākoties tie ir izmazgājami.
- Godīgi novērtē apģērbus, kas jālabo. Pirms pirkt, godīgi jāpajautā sev: vai tiešām salabosi, un cik maksās remonts? Anete atceras: «Reiz nopirku kleitu, kam bija nepareizi iešūts un tāpēc kā čūskiņā saritinājies rāvējslēdzējs. Pat nebija jāpērk jauns – šuvēja pāršuva to pašu, un man bija ļoti laba, skaista kleita. Savulaik man tieši pāri ielai bija šūšanas darbnīca, kur nesu visu savus humpalu ķērienus – iešuvu, saīsināju.»
7 padomi skapja revīzijai
1. Nomaini sezonu skapī! Beidzoties ziemai, visas ziemas drēbes noliec pilnīgi atsevišķi – tā, lai tās neredzi līdz pat nākamajai ziemai, un tāpat dari ar pavasara drēbēm, gaidot vasaru. Kad līdz ar sezonas maiņu drēbes atgriezīsies skapī, ieraudzīsi tās pilnīgi citām acīm.
2. Paslēp blūzīti! Ja ir drēbes, kas ilgi stāv skapī nenēsātas, noslēp tās pati no sevis. Saliec visas kastē un aizcel tālākajā stūrī, lai aizmirstas. Kad pēc laika atradīsi, jutīsies kā atnākusi no iepirkšanās: tev būs jaunas drēbes! Ja arī tad nesāc nēsāt, atrodi, kam šo apģērbu atdot, lai maldīgi neaizņem vietu skapī. Vēl var pamēģināt pārkārtot skapi pilnīgi citādi nekā līdz šim: ja džemperus liki vienā pusē, tagad liec otrā. Arī tā savas drēbes var ieraudzīt citādi.
3. Ieplāno remontu! Saliec kaudzītē visus remontējamos apģērbus un plānotājā jau šonedēļ ieraksti: aiznest drēbes uz remontu. Tā, pat bez iešanas uz veikalu un liekiem tēriņiem, tev būs papildinājums garderobei.
4. Pamēģini bardaka metodi! Izcel visas, pilnīgi visas drēbes no skapja un saliec, piemēram, uz gultas. Tā uz tiem pašiem apģērbiem var paskatīties pilnīgi citādi un ieraudzīt tos kā no jauna. Pārcilājot apģērbus no vienas vietas uz citu, noteikti ieraudzīsi kombinācijas, kas nebija pat prātā ienākušas. Reizēm pat šķiet, ka kāda blūzīte pati nostājas blakus svārkiem vai biksēm – sen gribējusi sadraudzēties, bet skapī bija tik tālu, ka nevarēja satikties. Vari darīt arī tā: paņem vienus svārkus un saliec tos kopā ar visām augšiņām – blūzēm, T krekliem, džemperiem. Arī tā var atrast jaunas idejas.
5. Nebaidies no krāsām! Jo ierastākas krāsu kombinācijas tev patīk, jo vairāk mācies nebaidīties – paskaties, cik labi izskatās tumši zils vai zaļš + ķieģeļsarkans. Skaisti! Un nesaki: kādai citai tas izskatītos ļoti labi, bet man gan ne. Mācies sevi paslavēt: man patīk, es izskatos labi un iešu un darīšu to, ko gribu! Ja baidies garderobē ienest jaunas krāsas, sāc pamazām ar maziem aksesuāriem: šallīti, lakatiņu. Uzvelc košu krekliņu vai zaļo blūzi pavilkt zem džempera tā, lai redzama tika krāsainā maliņa, apkaklīte vai piedurkņu gali. Tā pieradīsi pie krāsām un kādu dienu zaļo blūzi uzvilksi tā, lai tā redzama visā košumā.
6. Izmanto aksesuārus! Ja tev šķiet, ka tiešām neproti sakombinēt dažādu krāsu apģērbus, ej vienkāršāko ceļu. Izvēlies vienas krāsas apģērbu, bet izmanto aksesuārus. Vienu parastu, neitrālu kleitiņu var pārvērst brīnumā, pamainot jostu, kaklarotu, piespraudi, uzvelkot citas zeķbikses, paņemot citu somiņu. Dažkārt pat pietiek citādi ieveidot matus vai izvēlēties citu lūpukrāsu, un kleita izskatīsies kā jauna.
7. Ņem skapi līdzi uz veikalu! Noteikti vispirms izproti, kas ir kapsulas garderobe. Ja tomēr netiec galā, mājās safotografē savus apģērbus un sakārto telefonā pa tēmām – bikses, blūzes, svārki. Kad veikalā nolūkosi jaunu apģērbu, varēsi atvērt savu albumu un saprast, vai un kā tas iederēsies tavā garderobē.
Pajautā sev, pirms kaut ko pērc!
Vai man to tiešām vajag?
Vai tas ir MANĀ stilā vai vienkārši modē?
Vai es to uzvilkšu 50 reižu?
Vai tas izturēs 50 valkāšanas/mazgāšanas reižu?
Vai man jau ir kaut kas līdzīgs?
Vai man ir, ar ko to uzvilkt?
Vai to ir viegli kopt?
Vai tas neburzās, neveļas?
Vai man tas der/ir ērts jau tagad?
Vai es to vēlos, jo tas ir lēts?
Vai tas ir emocionāls pirkums?
Vai tas ir impulsa pirkums?
Seko Anetei! Instagram @paradimodi
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
