«Visu makulatūru, ko savācam Latvijā, sūtām uz rūpnīcu Somijā, kur to pārstrādā tualetes papīrā un roku dvieļos,» saka Guntis Dravnieks, SIA Līgatnes papīrs makulatūras savākšanas sistēmas vadītājs.
Mēs vedam prom! Uzņēmumi, privātpersonas un organizācijas visā Latvijā makulatūras izvešanas pakalpojumu var pieteikt gan pa telefonu, gan elektroniski. Norunātajā laikā SIA Līgatnes papīrs busiņš ir klāt, tajā sakrauj visu sakrāto papīru, atdevējs un saņēmējs paspiež viens otram roku, pasaka paldies un šķiras līdz nākamajai reizei.
Citi lasa
No busiņa koka kastēs. Kad papīrs atvests uz noliktavu un nosvērts, to pārkrauj lielās koka kastēs un ar pacēlāju saved zem jumta.
Sākam šķirot. Strādnieki ķeras pie darba. Visi papīru krājumi jāizpako – jāizņem no maisiem un kastēm, jāatsien šņores un lentes.
Vākus nost! Grāmatām mīkstos vākus atstāj, cietos kartona noplēš un liek atsevišķi. Ak, kādi pārsteigumi mēdz nejauši atrasties grāmatās! Gadās, ka no kādas izbirst viena vai vairākas naudaszīmes, ko saimnieks reiz atlicis nebaltai dienai, un tur arī aizmirsis. Papīra šķirotāji ir pārliecināti, ka daudzās grāmatās ieliktā nauda tur arī paliek un vēlāk tiek pārstrādāta tualetes papīrā.
Maisi pildās ātri. Rāmāks laiks noliktavā ir vasarās, bet īpaši ražīgs – pavasaros, kad pēc garās ziemas mājās un darbavietās sākas lielās talkas. Ik gadu Līgatnes papīrs sadarbībā ar Zaļo jostu mudina makulatūras vākšanā piedalīties skolas, gādājot par īpašām balvām čaklākajiem. Šopavasar 358 Latvijas izglītības iestādes savāca 555 632 kg makulatūras.
Cieto vāku maisi. Te satikušies grāmatu, diplomdarbu un citu iesējumu cietie vāki.
Kartona kastes. Tās jāšķiro atsevišķi un jāsapresē. Arī kastes mēdz sagādāt pārsteigumus. Gadās, ka noliktavas strādnieki tajās atrod datorus, printerus, drēbes, neatvērtas dārga alkohola pudeles – ir redzēts gan konjaks, gan šņabis, arī neizmantoti Covid-19 testi. Nesen kāds klients zvanījis un lūdzis atļauju parakāties makulatūrā nodoto kastu kaudzē, jo atjēdzies, ka ir atsūtījis pārstrādei kasti, kurā glabājās ļoti dārgas rokām darinātas lietas tautastērpam gandrīz 1000 eiro vērtībā. Par laimi, kasti viņam izdevās atrast.
Dokumentu iznīcināšana. Uzņēmumi, iestādēs un organizācijās regulāri pārskata savus dokumentu arhīvus un atlasa dokumentus, kuri vairs nav jāglabā, bet jāiznīcina tā, lai neviens tos nevar izlasīt. Ar konfidenciālo iznīcināšanu tiek galā īpaša iekārta: tā katru lapu sīki sagriež, druskas sabirst lielos maisos, un nekad un neviens tās nesaliks atpakaļ.
Jau sasmalcināts. Līgatnes papīra noliktavā nonāk arī uzņēmumos jau sasmalcinātais papīrs – arī to var nodot otrreizējai pārstrādei.
Papīra zāģēšana. Kad noliktavā nonāk milzīgi papīra ruļļi, tie pirms nodošanas pārstrādei jāsagriež mazākos gabalos gluži kā koka baļķi. Zāģis rūc, un papīra putekļi iet pa gaisu, ka žvīkst vien.
Nost ar kabatiņām! Visiem, kas grib saudzēt vidi, šodien pat jākļūst par plastmasas kabatiņu nīdējiem – tās nevajag ne pirkt, ne izmantot. Ir aizliegti vienreizējie plastmasas trauki, bet plastmasas kabatiņām nav ne gala, ne malas – pārstrādei tās neder, tādēļ nonāk atkritumu poligonā.
Metāla krājumi. Nododot papīru pārstrādei, netraucē ne skavas, ne saspraudes, ne līmlapiņas, skoči vai spirāles. Lielās liekās detaļas no papīra atdala noliktavā, sīkās – papīra pārstrādes gaitā. No lielajām mapēm, noplēšamajiem kalendāriem un citiem papīra izstrādājumiem noņemtie metāli Līgatnes papīrā krājas atsevišķā vietā un arī nonāk pārstrādē.
Laimīgu ceļu! Kad sašķirots pietiekami daudz papīra – apmēram 24 tonnas –, uzņēmumā ierodas fūre, kas Latvijā savākto makulatūru aizved uz Somiju otrreizējai pārstrādei. Tur visu papīru sagāzīs lielā katlā, sajauks ar ūdeni un kuls, kamēr papīrs izšķīdīs. Tad uz speciālām lentēm no tā atdalīs ūdeni, visas kniedītes, spraudītes un citus sīkumus, presēs un žāvēs, lai saražotu jaunus papīra izstrādājumus – tualetes papīru un roku dvieļus.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.