Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Visus atkritumus varam iedalīt trīs lielās daļās – sadzīves, bīstamie un ražošanas atkritumi. Mūsu ikdiena visvairāk saistīta ar sadzīves atkritumiem, kurus izmetam piemājas konteinerā, samaksājot par tā apsaimniekošanu. Daudzi sadzīves atkritumus šķiro, tā samazinot konteinerā izmetamo daudzumu, tomēr varētu šķirot vēl vairāk.
Konsultē: JĀNIS AIZBALTS, SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs
2021. gadā veiktā pētījuma par atkritumu šķirošanas paradumiem Latvijā* dati liecina, ka 76 procenti Latvijas iedzīvotāju atkritumus šķiro, 18 procenti šķiro tikai vienu vai divus atkritumu veidus, 29 procenti izvēlas šķirot trīs četrus un vēl 29 procenti – vairāk nekā piecus atkritumu veidus. Stikla un plastmasas iepakojumu, kā arī baterijas un papīru šķiro vairāk, jo šo atkritumu dalītas vākšanas iespējas ir visplašākās. Šobrīd Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā tiek attīstīta arī bioloģisko atkritumu un tekstilizstrādājumu dalītās vākšanas infrastruktūra, tālāk šī sistēma tiks attīstīta visā Latvijā, un paredzams, ka tādējādi pieaugs arī šo atkritumu šķirotāju īpatsvars.
Izplatītākais šķirošanas iemesls, ko cilvēki minējuši aptaujā, ir vēlme samazināt savu darbību ietekmi uz vidi, un tikai 12 procenti atkritumu šķirošanu uzskata par finansiāli izdevīgu. Tomēr, kā uzsver Jānis Aizbalts, ir svarīgi apzināties, ka atkritumu šķirošana ir reāla iespēja samazināt izmaksas par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu. Īpaši svarīgi tas ir pēdējos gados, kad katru gadu valstī palielinās dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu poligonā. Tas savukārt ietekmē arī izmaksas par nešķiroto atkritumu izvešanu. Lielākā daļa atkritumu, tostarp plastmasas, papīra, metāla iepakojums, stikla tara, elektrotehnika, baterijas, tekstilizstrādājumi un daudzi citi, tiek apsaimniekoti bez maksas.
Eco Baltia vide speciālisti aprēķinājuši, ka, rūpīgi šķirojot, izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu iespējams samazināt līdz pat 35 procentiem.
Līgums ir obligāts
Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību katrā pašvaldībā nosaka tās izdotie saistošie noteikumi. Gan Atkritumu apsaimniekošanas likumā, gan pašvaldību noteikumos teikts, ka katram atkritumu radītājam ir jāiesaistās pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, tātad obligāti jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par regulāru nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Par noteikumu neievērošanu tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods – fiziskajai personai no 50 līdz 750 eiro, bet juridiskajai no 250 līdz 1500 eiro. Ja kādu iemeslu dēļ negribas slēgt līgumu, ieteicams sazināties ar sava reģiona atkritumu apsaimniekotāju un izrunāt risinājumus, lai nenonāktu situācijā, kad tiek piemērots sods.
Lai noslēgtu līgumu par sadzīves atkritumu konteineru, privātmāju iedzīvotājiem un uzņēmumiem jāvēršas pie sava reģiona atkritumu apsaimniekotāja. Aktuāls ir jautājums, vai atkritumu apsaimniekotājs pēc atkritumiem brauks arī uz dziļāko lauku nostūri. Jānis Aizbalts skaidro, ka atkritumu apsaimniekotājs, kurš nodrošina atkritumu izvešanu noteiktā teritorijā, pakalpojumu sniedz neatkarīgi no atrašanās vietas, taču konteineram jābūt novietotam tā, lai tas ir brīvi pieejams atkritumu savākšanas transportam.
Katrā reģionā atkritumu apsaimniekošanas maksa var būt atšķirīga. To veido vairākas komponentes, to skaitā dabas resursu nodoklis un apsaimniekotāja izmaksas. Visbiežāk privātmājās izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reize maksā vidēji 5–8 eiro. Jānis Aizbalts piebilst, ka pašvaldībām būtu jārīko iepirkumi, lai noteiktu pakalpojuma sniedzēju atbilstoši zemākās cenas principam, vienlaikus veicinot arī atkritumu šķirošanas sistēmas straujāku attīstību. Lai arī daļa pašvaldību jau to dara, diemžēl joprojām daudzviet pašvaldības kā atkritumu apsaimniekotāju bez jebkāda konkursa izvēlas pašvaldības kapitālsabiedrību, kas ne vienmēr ir uz attīstību un zemākās cenas principu vērsts risinājums.
Nākamais solis – šķirošana
*Lai radinātu sevi šķirot atkritumus, nav jākļūst par perfektu šķirotāju. Pirmais, ko vari izdarīt, – sazināties ar savu atkritumu apsaimniekotāju un noskaidrot, kādas šķirošanas iespējas pieejamas tavas dzīvesvietas reģionā. Starp citu, atkritumu apsaimniekotāji saviem klientiem mēdz nodrošināt arī kādu specifisku atkritumu, piemēram, mēbeļu, izvešanas reisus.
Jāapzinās, ka katrā pašvaldībā atkritumu šķirošanas iespējas pašreiz ir atšķirīgas. Ir reģioni, kuros jau noteiktas speciālas prasības attiecībā uz atkritumu šķirošanu, piemēram, ka pašvaldībā jābūt izveidotam konkrētam skaitam publisku šķirošanas punktu vai šķirošana jānodrošina pie iedzīvotāju mājvietām. Ir reģioni, kuros atkritumu šķirošana kā obligāta prasība nav noteikta, taču atkritumu apsaimniekotājs tāpat šīs iespējas nodrošina un attīsta. Jānis Aizbalts stāsta, ka, ņemot vērā Eiropas Savienības virzību uz aprites ekonomiku, ticams, ka arvien vairāk Latvijas reģionos – arī lauku teritorijās – atkritumu šķirošanas iespējas pieaugs.
*Sāc pievērst uzmanību tam, kuri atkritumu veidi tavās mājās rodas vairāk un kuri mazāk. Labs un reālistisks ir ieteikums šķirošanu sākt kaut ar vienu vai dažiem atkritumu veidiem. Piemēram, ja nolem šķirot iepakojumu, tad līdzās nešķiroto atkritumu tvertnei novieto kaut nelielu kasti vai maisiņu, kurā izmest tikai iepakojumu. Sāc, piemēram, ar plastmasas pudelēm, plastikāta maisiņiem, pārtikas produktu kartona kastītēm. Pakāpeniski kāpini iepakojuma veidus – šampūnu un citu mazgāšanās līdzekļu pudelītes, maizes maisiņus, konservu kārbas utt. Tāpat vari šķirot arī makulatūru.
*Sašķirotos atkritumus nogādā uz kādu no atkritumu šķirošanas punktiem vai laukumiem, kuros var nodot gan dažādu veidu iepakojumu, stikla taru, elektrotehniku, metālu, baterijas un citus šķirotos atkritumus. Valstī ir izveidoti 4947 atkritumu dalītās savākšanas punkti un 598 atkritumu dalītās savākšanas laukumi. (Vidēji viens punkts ir ierīkots uz 598 iedzīvotājiem, bet viens laukums – uz 14816 iedzīvotājiem.)
Atkritumu savāktās dalīšanas punkti ir vietas, kur konteineros var izmest taras stiklu, papīru un noteikta veida plastmasu. Savukārt laukumi ir speciāli aprīkotas, iežogotas un uzraudzītas teritorijas, kur vienkopus bez maksas var nodot dažādu veidu atkritumus (izņemot autoriepas). Pamatā – papīru, plastmasu, stiklu (taras un logu), metālu (tostarp skārda kārbas), sadzīves tehniku, dārza atkritumus. Pirms turp doties, noskaidro laiku, kad tas ir atvērts, kā arī – tieši kurus atkritumus konkrētā laukumā var nodot bez maksas.
Ērti izmantot Latvijā salīdzinoši nesen ieviestos iepakojuma depozīta pieņemšanas punktus, uz kuriem var nogādāt konkrēta veida plastmasas un stikla pudeles, kā arī metāla kārbas.
Kā ko šķirot?
*STIKLS. Kad šķiro stiklu, vērts ierīkot vairākas kastes vai spaiņus. Maisi ir neatbilstoši, jo stikls ir smags un duras cauri. Uz šķirošanas laukumu var vest taras (burku, pudeļu) un logu stiklu – atsevišķi, nevis kopā. Pārējais stikls (spoguļu, trauku u. tml.) būs jāliek pie šķirošanai nederīgajiem atkritumiem.
*PAPĪRS. Papīru var vest uz laukumu vai uzmeklēt tuvāko papīra konteineru.
*PLASTMASA. Plastmasu, ievērojot atkritumu apsaimniekotāju norādes, var vest uz laukumu vai izmest paredzētajos konteineros. Sarežģītāk ar veco laiku plastmasu, savulaik vairāk izmantoja PVH (polivinilhlorīda) un cieto plastmasu – abi šie veidi šķirošanai neder, jo tos nepārstrādā. Tādu var gadīties uziet, piemēram, tīrot lauku mājas bēniņus vai vecus šķūņus.
*METĀLS. Laukumos parasti ir konteiners arī tam, tikai skārda kārbas jānodala no pārējā metāla. Ja ir liels daudzums metāllūžņu, ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar to uzpirkšanu, atbrauks paši pakaļ un samaksās (attālākos nostūros, iespējams, jāsavāc ne mazāk kā pustonna). Bet metāllūžņus var aizvest arī uz pieņemšanas punktu.
*ELEKTROPRECES. Elektrotehniku nekādā gadījumā nevajadzētu izmest pie sadzīves atkritumiem! Tā nogādājama uz kādu no atkritumu šķirošanas laukumiem. Mazo tehniku var nogādāt arī uz speciālajām šķirošanas kastēm, kas izvietotas tirdzniecības vietās. Atsevišķos Latvijas reģionos periodiski tiek rīkotas dažādas šķirošanas akcijas, kurās iedzīvotāji aicināti nodot arī elektrotehniku. Arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi daudzviet Latvijā nodrošina elektrotehnikas pieņemšanu. Ja problēmas sagādā transportēšana, ir uzņēmumi, kas atbrauc un savāc vecās elektroierīces bez maksas, taču te svarīgi, cik tālu no civilizācijas lauku māja ir. Šķirošanas laukumā var tikt vaļā arī no nelietojamiem elektrības vadiem.
*TEKSTILS. Šobrīd Latvijā strauji tiek attīstīta tekstila šķirošanas sistēma. SIA Eco Baltia vide kopā ar Latvijas Zaļo punktu jau šobrīd Latvijā izvietojuši vairāk nekā 140 speciālo tekstila šķirošanas konteineru, kuros tekstilizstādājumus var nodot bez maksas.
*BĪSTAMIE SADZĪVES ATKRITUMI – baterijas, medikamenti, ķimikālijas, piemēram, krāsas, lakas, auto ķīmija, augu aizsardzības līdzekļi, dzīvsudraba termometri, luminiscentās lampas. Vienas vietas, kurp to visu nogādāt, nav. Termometri un medikamenti jāved uz aptieku, pirms tam izņemot no ārējiem iepakojumiem (kastītēm). Baterijas – uz to tirdzniecības vietām, lampas – uz laukumu, bet vissarežģītāk ir ar ķimikālijām. Tās pieņem tikai atsevišķās vietās un noteikti uzņēmumi. Tā kā šādu pieņemšanas punktu Latvijā nav daudz, jāsazinās ar pašvaldību.
Ieteikums! Ja veic remontu vai būvniecības darbus, noteikti izvēlies oficiālu uzņēmumu, kas veiks būvniecības atkritumu savākšanu, citādi var gadīties, ka tie nokļūs kādā nelegālā vietā. Tāpēc pārliecinies, vai uzņēmumam ir visas atļaujas šī atkritumu veida apsaimniekošanai. Ja jāizved šīferis, tam jāorganizē atsevišķa izvešana, jo to nodod tikai speciālās vietās.
Noderīgas saites!
*Zalais.lv – Latvijas zaļā punkta mājaslapa ar noderīgu informāciju par to, kāpēc, kā un kur šķirot.
*Skiroviegli.lv – informācija par atkritumu nodošanas vietām Latvijā, atkritumu apsaimniekotāji tajā nodrošina aktuālo informāciju.
*Atkritumi.lv – Zaļās jostas uzturēta mājaslapa ar punktu un atkritumu adresēm visā Latvijā, informāciju par normatīvajiem dokumentiem
*Pētījumu veica Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Pētījumu centru SKDS.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
