• Šobrīd

    weather img

    Rīga +5°C Skaidrs, D/DR vējš, 2.57 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Ar ko depozīta sistēma labāka par ierasto šķirošanu konteineros?

    IEVA dzīvo zaļi
    Tīna Sidoroviča
    11. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Plastic bottle recycling
    Foto: Marco Verch Professional Photographer, Flickr.com
    Plastic bottle recycling
    Kamēr tādās valstīs kā Itālija, Austrija, arī Skandināvijas valstīs nešķiroti atkritumi jeb tas, ko mēs saucam par vienā miskastē metamiem atkritumiem, nav sastopami gandrīz vairs nemaz, vajadzēja paiet 20 gadiem, lai Latvija beidzot sagaidītu pirmo taromātu!

    Dažiem jau labi zināmo kioskiņu pie veikaliem, kur ieiet un aparātā ieslidināt skārda bundžas vai stikla un plastmasas pudeles. Tātad mums jāsāk šķirot arī to, ko līdz šim nepratām (jā, arī skārdenes!) un jāmāca to darīt arī tiem, kuri līdz šim vieglu roku visu meta vienā miskastē. Jo viena miskaste var vairs nebūt.

    Kā stāsta vides zinātnieks Jānis Brizga šogad ieviestā dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, kas pie mums ieviesta krietni vēlāk nekā tepat Lietuvā un Igaunijā, ir efektīvākais veids, kā savākt izlietoto iepakojumu. “Pieredze rāda, ka ar šādas sistēmas starpniecību var savākt pat vairāk nekā 90% izlietotā iepakojuma. Protams jāatzīst, ka šāda sistēma nebūtu vajadzīga, ja visi atbildīgi šķirotu,” piebilst Jānis Brizga.

    Praktiski tas nozīmē, ka, ja Latvijā cilvēki ik dienu šķirotu savus atkritumus vismaz četrās dažādās tvertnēs, un šķirošana būtu tikpat pašsaprotama, kā pēc tualetes apmeklējuma ūdens nolaišana podā, nekāda depozītu sistēma nebūtu jāievieš. Taču tā nav.

    “Depozīta sistēma motivē šķirošanā iesaistīties arī tos, kuriem vides jautājumi ir maznozīmīgi,” skaidro vides speciālists.

    “Depozīta sistēma ļauj arī veiksmīgi savākt atkārtoti lietojamo taru. Piemēram, stikla pudeles šķirojamajā konteinerā tiek visas sasistas, bet depozīta sistēma ļauj tās savākt, izmazgāt un lietot atkārtoti.” Tātad dzērienu iepakojumu depozītu sistēma ir pārbaudīts veids, kā mācīt ikvienam šķirot atkritumus un izvēlēties iztukšoto skārdeni, plastmasas vai stikla pudeli iemest nevis krūmos vai atstāt uz soliņa, bet doties uz taromātu pēc 10 centiem. Bet…vai viss ir tik vienkārši?

    5 āķīgi jautājumi par atkritumu šķirošanu

    1. Ar ko depozīta sistēma labāka par ierasto šķirošanu konteineros?

    Iemesli, kāpēc vispār vajag šķirot atkritumus, ir vairāki: viens no tiem ir lai atkritumi mazinātos tur, kur tiem nemaz nav jābūt – dabā. Otrkārt, iemesls ir nauda. Atkritumi ir izejvielas, no kurām var ražot jaunas lietas, un šis ir viens no galvenajiem iemesliem depozīta sistēmas izveidei. Nodoto taru ir efektīvāk apstrādāt un nodot tālākai izmantošanai.

    Depozīta sistēma cita starpā dod iespēju veiksmīgāk pārstrādāt stikla taru, kam uz etiķetes atrodama Latvijas depozīta zīme AU jeb “Atkārtoti uzpildīt”. Iemetot vienkārši stiklam domātā šķirošanas konteinerā, var gadīties, ka stikls ieplīst un otrreiz tajā neko vairs iepildīt nav iespējams. Tāpat arī ne visi cilvēki ir tik apzinīgi un vēlas piepūlēties, lai meklētu savu konteineru plastmasai – savu metālam un stiklam. Tas, ka par nodotu iepakojumu var saņemt naudas kuponu, ir disciplinējoši un vienlaikus dabu saudzējoši.

    Depozīta sistēma ir paredzēta tiem iepakojumiem, kas dabā tiek patērēti visvairāk, un ļoti bieži turpat arī tiek atstāti – šajā gadījumā tie ir dzērienu iepakojumi, tostarp PET pudeles.

    Sistēma ir efektīvākais veids, kā samazināt atkritumu nonākšanu Baltijas jūras krastā, mežos, upēs, parkos un citās cilvēku apmeklētās vietās dabā.

    Savukārt industriālais iepakojums, kas veido lielāko daļu no kopējā plastmasas iepakojuma apjoma, dabā nonāk reti un tā apsaimniekošana ir pietiekami efektīva jau šobrīd.

    2. Kāpēc automāts neņem pretī pudeli arī ar pareizo zīmi?

    Līdz šā gada 31.jūlijam veikalu plauktos vienlaikus atrodamas gan pudeles un skārdenes ar Latvijas depozīta zīmēm, gan arī tādas, kuras nav derīgas mūsu valsts sistēmā. Šis pārejas periods beigsies 1.augustā, bet līdz tam vēl jābūt vērīgiem. Un tomēr reizēm taromāts nepaņem arī iepakojumu ar īsto zīmi, jo var gadīties vairāki iemesli. Pirmkārt, nedrīkst būt bojāts svītrkods, otrkārt, plastmasas pudele nedrīkst būt saplacināta un, treškārt, ievietojot taromātā iepakojumu, nevajag par dziļu iebāzt roku. Kā stāsta Jānis Brizga, tas ir svarīgi, lai novērstu krāpšanos. “Igaunijā depozīta sistēmas ieviešanas sākumā bija daudz gadījumu, kas tika nodotas pudeles ar viltotu marķējumu, bundžu piesēja pie auklas un vilka ārā, lai nodotu vēlreiz utt. Tagad taromāti ir daudz piesardzīgāki.” Un tas, vai ir vai nav uzskrūvēts korķītis, ir vienalga. Depozīta sistēmas pārstāvji iesaka labāk nodot ar korķīti, lai arī to varētu pārstrādāt.
    Savukārt gadījumā, ja taromāts nepieņem iepakojumu, kas marķēts ar Latvijas depozīta zīmi un nav bojāts, aicinām sūtīt foto ar iepakojumu, kur redzama depozīta zīme un svītrkods, taromāta adrese un nodošanas datums uz jautajumi@dio.lv vai Whatsapp numuru +371 20224214.

    3. Kāda jēga šķirot, ja pārstrādā vien dažus procentus no plastmasas?

    Visu plastmasu pārstrādāt nav iespējams – tas, vai plastmasa ir pārstrādājama, atkarīgs no plastmasas veida, ko kā simbolu ar ciparu var redzēt uz iepakojuma (PET pudelēm tas ir “1”). Piemēram, pārstrādājamas ir PET plastmasas pudeles, ko tagad var nodot depozīta sistēmā. Tāpēc būtu izšķērdīgi – gan no vides saudzēšanas, gan ekonomiskā viedokļa – šādas pudeles nomētāt, kur tām netiek klāt pārstrādātājs. Pārstrādājama ir arī plastmasa ar cipariem “2” un “4”. Teorētiski pārstrādāt jau var visu, tikai bieži vien tas nav ekonomiski izdevīgi,” skaidro vides zinātnieks. “Tagad pie augstajām naftas cenām iespējams būs lielāka interese pārstrādāt arī citas plastmasas. Pašlaik jau daudzu plastmasu veidus var pārstrādāt, piemēram, apģērbos,  plastmasas terases dēļos utt. Bet dedzināšana ir sliktākais ko darīt un LV jau mūs ļoti maz dedzinām.  

    Jāatzīst, ka, plastmasu dedzinot, nevis pārstrādājot citā jaunā produktā, tā arī “dara labu”, jo noder kā enerģijas avots, piemēram, lai radītu siltumu. Tomēr dedzināšana savukārt piesārņo gaisu un rada oglekļa dioksīda CO2 izmešus, ko samazināt vienojušies daudzu pasaules valstu līderi, tā mazinot klimata pārmaiņas. Tas nozīmē, ka viens no labiem darbiem, ja vēlies saudzēt planētu, ir nelietot plastmasu nemaz. Vai lietot mazāk. Vai lietot tādu, ko var pārstrādāt.

    4. Kā pilsētas dzīvoklī varu šķirot pārtikas atkritumus?

    Kompostu iekārtot savās ārpilsētas mājās vai laukos nu gan būtu pēdējais laiks, jo tas tiešām ir kā nošaut vairākus zaķus ar vienu šāvienu. Komposts vēlāk noderēs kā mēslojums dārzam, tas pats “izbeigsies” un par tā izvešanu nav jāmaksā! Cita situācija ir dzīvoklī, kur ir vismaz 3 iemesli, kas situāciju sarežģī. Pirmkārt, mēslojums nav nepieciešams, mājās to uzkrāt nepatīkami, jo smird un galu galā – kur tad to pēc tam likt? Piemēram, Rīgā ir bioloģisko atkritumu konteineri, ko mājas iedzīvotāji savam apsaimniekotājam var lūgt novietot ērtā vietā. Iedzīvotājiem atdalītos kompostējamos atkritumus jāievieto speciālā bioatkritumu konteinerā, kas parasti ir brūnā krāsā un izveidots tā, lai būtu piemērots šādu atkritumu savākšanai. Kompostējamo atkritumu savākšanas konteiners nodrošina tā satura vēdināšanu atkritumu uzglabāšanas laikā līdz atkritumu apsaimniekotāji tos nogādā kompostēšanas vietā. Rīgā šogad nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas pieaugušas vidēji par 30%, savukārt vidēji par 40–50% paaugstinājušās izmaksas arī BIO atkritumu izvešanai.

    Toties labs veids, kā ietaupīt, šķirojot bioloģiskos atkritumus, ir samazināt pārējo – nešķiroto – atkritumu izvešanas biežumu. Situāciju gan tuvākā laikā plānots mainīt, jo mērķis esot izveidot Rīgu par pilsētu, kur šķirot visus atkritumus.

    5. Kāpēc elektropreces nevar mest sadzīves atkritumos?

    Vienlaikus bez atkritumiem, ko radām ikdienā, ir reizes, kad saplīst, noveco vai kļūst nederīga kāda vērienīgāka manta. Ir bīstamie atkritumi, ir medikamenti – un katrs jāizmet atbilstošā kārtībā, ko var atrast mājaslapā atkritumi.lv. Bet, piemēram jebkādas (lielas vai mazas) elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas ir darbināmas ar strāvas avotu, ir jānogādā nederīgo elektropreču savākšanas vietās. Kāpēc? Jo tas ir vērtīgs atkritums – vērtīgs resurss, ko var pārstrādāt otrreiz. Atkritumu apsaimniekotāji iesaka pirms nodošanas pārstrādei pašrocīgi neizjaukt iekārtas un, ja iekšā atrodas baterijas, tās izņemt un nodod pārstrādei atsevišķi. Otrreizējai pārstrādei der jebkāda veida elektroiekārtas. Bieži vien vērts sazināties ar nolietotu elektroiekārtu savākšanas uzņēmumiem, kas bez maksas izvedīs nolietotu elektroiekārtu. Ja iegādājaties jaunu elektroiekārtu, pārdevējam atbilstoši likuma prasībām ir bez maksas jāpieņem tāda paša veida nolietotā elektroiekārta un jānodrošina tās nodošana pārstrādei.

    Atceries!

    Ko var nodot taromātā?

    • Skārdenes, plastmasas un stikla pudeles
    • Līdz 31.jūlijam vēro, vai pareizā zīme! No 1.augusta uz zīmēm vairs jāskatās nebūs
    • Nesaplacini pudeles, korķi vari atstāt un nesamīci skārdenes pirms nodošanas

    Konsultē JĀNIS BRIZGA, vides zinātnieks, biedrības ZAĻĀ BRĪVĪBA vadītājs

    Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+