1. Kad tiešām vērts produktus iesaiņot vakuumā?
Ja kāda iemesla dēļ (laba cena, grūti dabūjams produkts, labs piedāvājums utt.) ir izdevīgi uzreiz nopirkt daudz, taču nav iespējams visu uzreiz apēst. Arī suņu un kaķu saimnieki mēdz mīluļiem pirkt barību lielos maisos, no kuriem sadala mazākos iepakojumos un vakuumē, lai uzglabājot nezustu smarža.
2. Vai vakuumiepakojumā produkts nekļūst negaršīgāks, piemēram, gaļa mazāk sulīga?
Svaigu produktu garšu tam nevajadzētu iespaidot, taču ar marinētiem produktiem, kuros marināde jau iestrādāta, gan var gadīties, ka, tā vakuumējot tiek izspiesta.
3. Reizēm, atverot iepakojumu ar vakuumā iesaiņotu gaļu, iztek šķidrums. Vai tas nozīmē, ka produkts sabojājies?
Visticamāk, nē, tikai ar spēcīgu vakuumsūkni izspiests šķidrums no paša produkta šūnām. Dažkārt pēc vakuumiepakojuma atvēršanas jūtams arī dīvains aromāts, bet arī tas, visticamāk, nenozīmē, ka produkts ir sabojājies.
4. Vai hermētiski noslēdzamie zip maisiņi arī veido vakuumu?
Ja rūpīgi izspiež gaisu, arī tie cieši piekļaujas produktam, taču gluži vakuuma tur nav. To varētu saukt par daļējo vakuumu, jo, izspiežot gaisu, arī derīguma laiks kļūst nedaudz ilgāks.
5. Vai ir produkti, kuriem vakuumiepakojums nederēs?
Ir produkti, kurus tas pat bojā, piemēram, zemenes vai avenes, kam saspiežot bojājas struktūra. Tāpat pārāk spēcīgā vakuumā ātrāk bojājas, piemēram, gurķi. Vakuumā labāk nelikt kaltētus produktus ar asām maliņām, kas var iepakojumā radīt mikroplaisas, caur kurām iekļūst gaiss.
6. Kāpēc reizēm, piemēram, salātu vai redīsu vakuumiepakojums izskatās no iekšpuses norasojis? Vai tur iekļuvis gaiss?
Reizēm iepakotais produkts pats izdala mitrumu. Tā parasti notiek ar augļiem, ogām un dārzeņiem, jo tajos arī pēc iepakošanas notiek elpošanas procesi. Tā var notikt arī, ja produkti glabāti pārāk ilgi vai uzglabājot bijušas temperatūras svārstības. Reizēm, vakuumā iepakotam produktam mazliet pastāvot, liekas, ka iepakojumā tomēr sācis iekļūt gaiss. Tas raksturīgs augļiem un dārzeņiem, jo tie iepakojumā turpina elpot – izdalās ogļskābā gāze, etilēns un mitrums.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.