Rīga +25°C 
Partija uzskata, ka dažādu bijušo un esošo amatpersonu izteikumi, kas šajās dienās pausti par Stambulas konvencijas denonsēšanu ir «neglīta manipulācija un emocionāla vardarbība pret lēmumu pieņēmējiem». Kā vēstīts, trešdien pie Saeimas protestā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas bija pulcējušies aptuveni 5000 iedzīvotāju, un šis bijis viens no pēdējos gados daudzskaitlīgākajiem iedzīvotāju protestiem.
Saeima šodien gala lasījumā ir plānojusi lemt par izstāšanos no konvencijas.
Pirmajā lasījumā par izstāšanos nobalsoja 52 deputāti no opozīcijas partijām un Zaļo un zemnieku savienības.
Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija Latvija pirmajā vietā (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība, Apvienotais saraksts un Stabilitātei, kā arī valdošajā koalīcijā esošie Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas Jaunā vienotība un Progresīvie.
Valsts policijas aplēses liecina, ka šodien, 29. oktobrī, pie Saeimas pieteiktajā sapulcē pret izstāšanos no Stambulas konvencijas pulcējās aptuveni 5 tūkstoši cilvēku.
Par sabiedrisko kārtību un drošību rūpējās Valsts policija sadarbībā ar @RigasPP. Pasākums aizvadīts bez… pic.twitter.com/W83qEzrPQC— Valsts policija (@Valsts_policija) October 29, 2025
Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet Jaunās vienotības un Progresīvo deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.
Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.
Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no Progresīvo un Jaunās vienotības frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.
Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas iesniedza LPV. Sākotnēji tam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedzot gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā.
Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības,
kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
