Globālais kriptokašķis — naudas nāve, skaitļu uzvara?

Kiberdrošība
Jānis Zvērs
Jānis Zvērs
15. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Uz ģeopolitiskās spēles galda šogad izkritušas kriptovalūtu kārtis. Irāna nolēmusi masveidā sākt Bitcoin ražošanu, lai iecirstu pliķi ASV sankcijām. Un irāņi nebūt nav vienīgie, kas kaļ plānus, kā apiet visuredzošo finanšu uzraugu acis. Tikmēr amerikāņi padoties negrasās – pārvilina savā pusē kriptonozares profesionāļus, lai kontroles sviras būtu iedarbīgākas. Savukārt Krievija pret kriptovalūtu izmantošanu gatavo drakoniskus likumus.

«Bitkoins? Tā taču nav īsta nauda, tai nav nekāda seguma!» kliedza skeptiķi, līdz šogad nopietni investīciju fondi atzina, ka tomēr daļu no saviem ieguldījumiem uzlikuši uz Bitcoin kārts, kaut paši par to gadiem vīzdegunīgi vīpsnājuši.

Kripto aizstāvji atgādina: arī ASV dolāram tāda taustāma, reāla resursa – zelta, naftas vai kāda cita – seguma nav! No modernās vēstures viedokļa pagrieziena punkts bija 1971. gads, kad ASV prezidents Niksons īsā uzrunā televīzijā Vjetnamas kara laika krīzē paziņoja – turpmāk dolārus vairs «nesedz» zelts, bet gan ASV valdības autoritāte un uzticība tai. Tā kā dolārs ir pasaules rezerves valūta, arī visi pārējie apdrukātie papīriņi un monētas faktiski kļuva par fiat naudu, no latīņu vārda «fiat – ‘lai top, lai notiek».

Tas ļauj ASV nepieciešamības gadījumā drukāt dolārus, aci nepamirkšķinot, un par to praksē varēja pārliecināties Covid-19 krīzes sākumā šāgada pavasarī, kad ASV paziņoja par triljonu dolāru investīcijām ļodzīgajā ekonomikā. Tāpat arī jūnijā, kad parādījās ziņa par to, ka ASV pirks korporāciju obligācijas. Akciju tirgus glābšana teju «uz visu banku». Joki par dolāru printeriem, kas rūc diennaktīm, ātri izplatījās Twitter ekonomistu ierakstos. Tāpat kā bažas, ka nākamās paaudzes maksās drausmīgo ārējā parāda nastu.

Patiesībā praksē pat dolāri mūsdienās nav jādrukā, tāpat lielākā daļa darījumu notiek virtuālā vidē. Tieši šo aspektu, proti, ASV dolāru «štancēšanu» kā līdzšinējās naudas sistēmas norieta sākumu izmanto kriptovalūtu fani.

Sak, reiz beidzās gliemežvāku naudas ēra, tagad noriets klasiskajai jeb fiat valūtai, nākotne pieder decentralizētai, matemātiski radītai naudas plūsmai, jo uzticamība «naudas printeriem» agri vai vēlu sagrūs.

Skeptiķu draudi par ASV dolāra norietu nav nekas jauns – tie izskan jau gadu desmitiem, bet kritiķi vienmēr ir «aplauzušies», un dolārs, kā bijis, tā arī ir stabilākā valūta, kurai uzticas visa pasaule. Vai šoreiz būs citādi? To pagaidām nezina neviens. Bet par kriptovidi arvien aktīvāk interesējas ne tikai spekulanti, ideālisti un noziedznieki, bet arī pasaules lielvaras. Kriptovide audzē muskuļus, kuros «steroīdus» gatavas iegrūst pasaulē dominējošās valstis. Un ne bez pamata.

Klusās izmaiņas Amerikā

Šāgada martā kriptobiržas Coinbase galvenais juridiskais padomnieks Braiens Brūkss paziņoja, ka atkāpsies no amata, lai pievienotos… ASV banku regulatoram. Viņš ir Hārvardas absolvents, spēcīgs finansists ar atklātām simpātijām pret kriptovidi. Brūksu augstajā amatā esot uzrunājis Finanšu ministrs Stīvens Mnučins, kurš daudzkārt sevi pozicionējis kā kripto pretinieku.

Tā, piemēram, Mnučins asi kritizējis Facebook ideju attīstīt savu kriptovalūtu Libra. Atklāts ir jautājums, kādēļ ASV valsts pārvilināja kriptojuristu savā pusē. Ilgi nebija jāgaida. Jūnijā kriptovides entuziastus nepatīkami pārsteidza ziņa, ka Coinbase piedāvās blokķēdes analītikas pakalpojumus divām Amerikas Savienoto Valstu valdības aģentūrām. Pirmie klienti būs ASV Narkotiku apkarošanas administrācija (DEA) un Ieņēmumu dienests (IRS).

«Tiesībsargāšanas metodes attīstās, un noziedznieki izmanto arī citu veidu kriptovalūtas, nevis tikai Bitcoin, lai atvieglotu savu noziegumu veikšanu. Digitālais rīks Coinbase Analytics ļauj analizēt un izsekot kriptovalūtas plūsmas vairākās blokķēdēs, ko pašlaik izmanto noziedznieki,» minēts IRS dokumentā. Izskan versijas, ka šie ir tikai «ziediņi» un ASV valdība arvien ciešāk centīsies uzraudzīt un kontrolēt līdz šim tik spuraino un anarhistisko kriptopasauli, kurā līdzekļus pa visu pasauli zibenīgā ātrumā var pārskaitīt gan nodokļu optimizētāji, gan noziedznieki, gan arī godīgi virtuālās vides izmantotāji, kas negrib maksāt bankām augstās transakcijas maksas vai būt zem valdības lupas.

ASV rīkojas stratēģiski un gudri – no nekontrolētās kriptozonas savāc labākos savā pusē, bet pretiniekus mēģina izravēt kā nezāles.

Vēl viens aspekts, kas šābrīža kriptovidi liek salīdzināt ar vesternu laikiem, – par pretinieka «galvu» piesola atlīdzību. Šovasar ASV visvairāk meklēto noziedznieku sarakstu papildināja venecuēlietis Hoselits Ramiress Kamačo. Viņam piedēvē dziļas politiskas, sociālas un ekonomiskas saites ar vairākiem narkokarteļiem, un mediji Kamačo sauc par Venecuēlas kriptokarali – viņš ir oficiāla valsts amatpersona un darbojās kā Venecuēlas kriptovalūtas Petro pārraugs. Lai gan Venecuēlas ideja par savu kriptovalūtu izgāzās kā veca sēta, cerības radīt jaunus kriptorīkus, lai izspruktu no ASV uzraudzības, netiek atmestas. Pieci miljoni dolāru – tik vērta ir informācija, kas palīdzētu amerikāņiem noķert Venecuēlas ietekmīgo kriptokarali.

Irānas ģenerāļu atriebības plāns

Irānas varas attiecības ar kriptovalūtu ir ļoti mainīgas. No ienaidnieka – par draugu. 2018. gadā Irānas Centrālā banka aizliedza kriptovalūtas, atskāršot, ka tās var tikt izmantotas naudas ­atmazgāšanā. Pēc gada varas iestādes ievēroja aizdomīgi lielu elektrības patēriņu, un uzgāja ­nelegālu kriptofermu, konfiscējot ap 1000 datoru divās šķietami pamestās rūpnīcās. Izrādījās, ka kriptoracēji ar savām aktivitātēm palielināja kopējo valsts subsidēto elektroenerģijas patēriņu par 7%. Vēl spraunāks pavērsiens ir šogad.

Pēc tam, kad ASV spēki Irākā nogalināja Irānas superzvaigzni ģenerāli Kasemu Soleimani, Bitcoin cena Irānā pieauga līdz aptuveni 24 000 dolāru par «gabalu».

Tiesa gan, tikai uz papīra, proti, pēc Irānas Centrālās bankas riāla un dolāra oficiālā kursa, kas ir trīsreiz augstāks nekā realitātē. Irāņi no kriptonīdējiem pārgājuši racionālu atbalstītāju nometnē. Viens no islāma revolucionāro gvardu korpusa komandieriem ģenerālis Saids Mohameds atklāti aicinājis valsti nopietni pievērsties kriptovalūtu izmantošanai, lai apietu ASV sankcijas. Šāgada maijā Irāna sāka izsniegt licences ārvalstu ­kriptovalūtas ieguves uzņēmumiem. Kā pirmais zaļo gaismu kriptoražošanai saņēma Turcijas uzņēmums iMiner, kas uzstādīs 6000 jaudīgu datoru Irānas provincē.

Tieši ģeopolitisko spēļu rezultātā Teherāna pauž cerību, ka bitkoina rakšana kļūs par vienu no Irānas ekonomiskās izaugsmes virzītājiem.

Interesanta taktika ir Krievijai. Šīs valsts iedzīvotāji lētās elektrības dēļ vēsturiski ir starp līderiem Bitcoin rakšanā, taču šogad vietējos kriptofanus ne pa jokam pārbiedēja ziņa, ka turpmāk kriptovalūtas tirgošana būs ārpus likuma.

Likumprojekts rosina pilnībā aizliegt esošo kriptovalūtu apriti Krievijā, piemērojot pat reālus cietumsodus. YouTube atrodami video, kuros Krievijas Bitcoin racēji, izrādot pagrīdes kriptofermas – jaudīgos datorus, kas puskrēslā paslēpti kādā bunkurā, aizkadrā sūkstās, ka valdība atņem jau tā reto iespēju piepelnīties laikā, kad rubļa kurss ir noslīdējis un ekonomiskās sankcijas neviens nav atcēlis. Pat Krievijas Ekonomikas ministrija brīdinājusi, ka likumprojekta pieņemšana tikai iedzīs racējus un profesionālos kriptotirgoņus dziļāk pagrīdē vai pat liks emigrēt uz draudzīgākām valstīm, kas ilgtermiņā Krievijai radīs milzu zaudējumus. Piemēram, Kazahstāna valstiskā līmenī sola atbalstīt kriptoracējus un piesaistīt ārvalstu investīcijas.

Cointelegraph ziņo, ka Kazahstānā ir 14 kriptovalūtas ieguves «fermas», kas investīcijās piesaistījušas aptuveni 202 miljonus ASV dolāru.

Interesanta taktika ir arī Ķīnai – lai gan oficiāli komunistiskās valsts līderi šad tad pakrata ar pirkstu un sauc šādas darbības par nelabām, ­iedzīvotāji ­pusslepenībā naski ražo kriptovalūtas un tās tirgo.

Bārta Simpsona galva

Lai gan formāli kriptovalūtu izveide ir šķīsts, anarhistiski cēls un cilvēcīgs žests, proti, – nost ar bankām, nost ar valsts kontroli, lai nebāž savus degunus mūsu makos un datos –, praksē kriptovalūtu biznesu un cenas stutē divas cilvēces īpašības – alkatība un bailes. Līdzīgi kā akciju tirgū, arī kriptobiržās cenas aug un krīt, reaģējot uz skaļiem notikumiem. Visbiežāk gan kriptovalūta seko vadošo indeksu pavadībai, ja vien negadās kāds spilgts notikums, baumas, ziņas, provokācija, hakeru uzbrukums.

 Akciju pasaulē ir zināma loģika, piemēram, medicīnas uzņēmums paziņo par jaunu atklājumu, kas liek cenai uzlēkt debesīs (un pēc tam, iespējams, tikpat ātri nokrist), bet kriptopasaule aizvien tiek salīdzināta ar Mežonīgajiem Rietumiem, kur situācija mainās teju neprognozējami. Dažkārt šķietami labas ziņas liek cenai noslīdēt, bet biedējoši ­jaunumi – uzlēkt gaisā.

Piemēram, šāgada maijā investīciju banka J. P. Morgan savā apkārtrakstā klientiem silti ieteica turēties pa gabalu no kriptovalūtām, un Bitcoin cena uzlēca par 500 dolāriem gabalā. Pēc tam atkal no­krita.

Parādījās ziņas, ka no 2009. gada «maciņa» izņemti 50 pirmatnējie bitkoini – cena atkal dramatiski noslīdēja. Kopējās vēsmas šogad ir skeptiskas – Bitcoin tā arī nespēja noturēt kritisko robežu virs 10 000 dolāriem par vienu «gabalu», un šovasar tā vērtība slīd zemāk. Arī ASV, Irānas un Krievijas aktivitātes liek investoriem un spekulantiem būt piesardzīgiem – ja globālie milži «pievilks skrūves», digitālā naudiņa tā arī paliks grūtāk izmantojama un konvertējama. Uzskata, ka milzu svārstības biržā var veikt kripto «vaļi» – tā šajā ekosistēmā sauc lielos spēlētājus, kuru rīcībā ir vismaz 1000–5000 bitkoinu.

Koordinētas darbības var pamatīgi sašūpot tirgu, lai nomestu cenu lejā, iepirktu krājumus un pārdotu labākajā laikā. Ne velti pēdējā laikā aizvien biežāk kriptovalūtu analītiķi piesauc Bārta Simpsona skalu. Dzeltenā multeņu tēla galvas atveids aizdomīgi bieži iezīmējas Bitcoin cenu izmaiņās – pēc pamatīga cenas pieauguma seko īss mazu svārstību periods, kas noslēdzas ar milzu kritienu. Ne velti Simpsoniem piedēvē spēju paredzēt ­daudzus globālus un šķietami neticamus notikumus.

Iepriekš kriptovalūtu spekulācijas saistījās ar asām izmaiņām un pamatīgu kazino efektu, taču šogad Covid-19 dēļ priekšplānā ienesīguma un strauju izmaiņu ziņā iznāca akciju tirgus. Naskākie spekulanti pārvācās tur, un kriptovide palika otrā plānā. Kad akciju tirgū iestāsies miera vēji, trakie spēlmaņi varētu atkal aktivizēt digitālās naudas biržas, kuras pagaidām iesnaudušās.

Ar kriptovalūtām pret pedofiliem

Bieži vien hakeri izpirkuma naudu par paralizētām datorsistēmām pieprasa tieši Bitcoin formā, tāpat kā samaksu par narkotikām, ieročiem. Taču, vismaz teorētiski, darījumi ar Bitcoin ir daudz izsekojamāki nekā darījumi ar skaidru naudu. Turklāt – publiski izsekojami. Tieši pateicoties Bitcoin, 2018. gadā tika atmaskota korejiešu organizēta pedofilu ķēde.

Vašingtonas Kolumbijas apgabala izmeklētāji, sekojot kriptovalūtas darījumiem, atmaskoja noziedzniekus, kas darknet jeb tumšā tīmekļa vietnē piedāvāja vairāk nekā 200 000 video ar nežēlīgiem bērnu izmantošanas aktiem, kurus varēja iegādāties par bitkoiniem.

Tika atrasti un apcietināti ne tikai organizatori, bet arī izgaismoti un arestēti 377 pedofili visā pasaulē – ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Saūda Arābijā, Brazīlijā un Austrālijā. Tieši dzimumnoziedznieki kriptovidē tiek uzskatīti par zemiskākajiem radījumiem, kas jāizravē no ekosistēmas. Laika gaitā Bitcoin kļuvis par kriptovalūtu krusttēvu, taču arvien jaunas kriptovalūtas piedāvā lielāku anonimitāti. To izmanto arī noziedznieki. Un valūtu radītājiem tas var izmaksāt ļoti dārgi.

Korejā populārā kriptovalūtas birža Bithumb paziņoja, ka no 1. jūnija beigs darījumus ar kriptovalūtu Monero, ko Korejas pedofili arvien biežāk izmanto Bitcoin vietā, lai iegādātos nelegālus pornogrāfiskus materiālus. Bithumb paziņojumā presei uzsvēra, ka ievēro politiku par drošas un tiesiskas vides nodrošināšanu kriptogrāfijas darījumiem un sadarbojas ar policiju, lai attīrītos un tiktu galā ar noziedzniekiem.

Kā ziņo blokķēdes izlūkošanas uzņēmums Whitestream, kāda islāma teroristu ziņu vietne, kas saistīta ar ISIS un globālo džihādistu kustību, šovasar atteikusies no Bitcoin ziedojumu pogas savā lapā, aizstājot to ar Monero tieši lielākas anonimitātes dēļ. Tiesa gan, blokķēdes pētījumu organizācija Chainalysis secina, ka kopumā teroristu šūnas pa visu pasauli kriptovalūtās saņēmušas salīdzinoši niecīgu summu, ap 10 000 dolāru, tādējādi cenšoties atspēkot populāru uzskatu, ka radikālajiem rīkļu rāvējiem kriptovide ļauj pamatīgi piepildīt kabatas.

Kriptovide piedāvā pasakainu peļņu, milzu riskus. Var laimēt miljonus un pazaudēt visu, kas iekrāts. Vai arī… gluži vienkārši netikt savam kriptokrājumam klāt. Nekad. Lai gan nopietnākās biržas savus serverus izkaisījušas slepenās vietās pa visu pasauli un tās apsargā privātas armijas, līdz zobiem bruņoti vīri, risks pastāv vienmēr. ASV pilsoņiem atsevišķās biržās ir iespēja savus ieguldījumus apdrošināt, bet lielākoties tā aizvien ir riskantā zona. It sevišķi, ja akli uzticaties biržai un neglabājat savus «žetonus» īpašos cietā diska maciņos vai izdrukātus uz A4 lapām.

Žanra klasika – hakeru uzbrukumi, izlaupot biržas. Bet mēdz būt vēl absurdākas situācijas. Kanādas kriptobiržas QuadrigaCX vadītājs 2019. gadā eksotiska ceļojuma laikā pēkšņi nomira, kapā paņemot paroli, kuru uzlauzt neviens nav spējis. Rezultātā 100 000 lietotāju 190 miljoni ASV dolāru uz mūžiem palikuši nepieejamā digitālajā biržas «mākonī». Dusmīgie noguldītāji pat pieprasīja veikt nelaiķa ekshu­māciju, uzskatot, ka viņš savu nāvi notēlojis, lai savāktu naudu un pēc plastiskajām operācijām dzīvotu vēl lepnāk nekā līdz tam. Vai nauda izzagta vai aizvien «karājas gaisā», nezina neviens!

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+