Rīga +13°C 
Domājot par jauna auto iegādi tuvāko piecu gadu laikā, pašuzlādes hibrīdu šobrīd apsver 22% respondentu (+5 procentpunkti), uzlādējamo jeb plug-in hibrīdu 19% (+4 procentpunkti), bet elektroauto 13% (+3 procentpunkti).
Kopumā 46% Latvijas iedzīvotāju tuvāko piecu gadu laikā plāno mainīt esošo vai iegādāties jaunu automašīnu. Aptaujas dati liecina, ka pircēju izvēlē arvien lielāku nozīmi iegūst ne tikai auto cena iegādes brīdī, bet arī ikdienas ekspluatācijas izmaksas, finansēšanas nosacījumi un pieejamais valsts atbalsts.
«Redzam, ka dīzelis iedzīvotāju nākotnes plānos zaudē pozīcijas visstraujāk. Tas nenozīmē, ka visi autovadītāji uzreiz pārsēdīsies uz elektroauto, taču cilvēki arvien biežāk izvērtē hibrīdus, plug-in hibrīdus un lietotus elektroauto, jo arvien svarīgākas kļūst ikdienas izmaksas. Praktiskā līmenī atšķirība ir ļoti jūtama — Pierīgas iedzīvotājam, kurš dienā nobrauc ap 70 kilometriem, dīzeļauto degvielā var izmaksāt gandrīz 300 eiro mēnesī, kamēr elektroauto uzlāde pie pašreizējām elektrības cenām izmaksātu ap 80 eiro. Tas ir vairāk nekā 200 eiro ietaupījums mēnesī,» uzsver Swedbank auto finansēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks.
Jauno auto segmentā dīzeļdzinēju īpatsvars Swedbank finansētajos darījumos 2025. gadā samazinājās līdz mazāk kā 10%, kamēr elektroauto un plug-in hibrīdi kopā veidoja jau 32% no visiem darījumiem. Benzīna auto joprojām saglabāja lielāko tirgus daļu – 61%.
Arī mazlietoto auto segmentā redzamas pārmaiņas. 2025. gadā benzīna auto veidoja 44% no Swedbank finansētajiem darījumiem, dīzeļauto – 29%, bet elektroauto un plug-in hibrīdi kopā jau sasniedza 27%. Īpaši strauji audzis plug-in hibrīdu segments – 2025. gadā Swedbank finansēja 721 šādu auto, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Kopējais finansēto elektroauto un plug-in hibrīdu skaits pieauga no 698 auto 2024. gadā līdz 1587 auto 2025. gadā.
Lietoti elektroauto kļūst par pieejamāku izvēli
Aktīvāk attīstās arī mazlietoto elektroauto tirgus. 2025. gadā jau 70% no Swedbank finansētajiem elektroauto bija mazlietoti, kamēr 2024. gadā tie veidoja 57%, bet 2023. gadā – tikai 23%. Tas liecina, ka elektroauto kļūst pieejamāki arvien plašākam pircēju lokam un ienāk dažādos cenu segmentos, ne tikai jaunu auto tirgū.
Starp jaunajiem elektroauto populārākie modeļi Swedbank datos 2025. gadā bija LYNK & CO 02, Volvo EX30, Toyota BZ4X un Tesla Model Y. Savukārt mazlietoto elektroauto segmentā visbiežāk finansēti Tesla Model 3, Audi E-tron 50/55, Hyundai Kona un Tesla Model Y.
Valsts atbalsta programma turpina būt nozīmīgs tirgus virzītājs: 2025. gadā Swedbank finansēja 1080 videi draudzīgus auto ar EKII valsts atbalstu, un kopš programmas sākuma bankā veikti vairāk nekā 2630 šādi darījumi.
«Pieteikšanās jaunajai atbalsta programmai elektroauto iegādei jau ir sākusies, un esam gandarīti, ka iedzīvotāji jau pirmajā dienā ir saņēmuši pirmo līdzfinansējumu. Programmas ietvaros atbalsts tiek piešķirts gan lietotu, gan jaunu auto iegādei. Ikdienā būtiskākais izmaksu samazinājums saistīts ar degvielas izdevumiem, jo elektroauto, kas tiek uzlādēts ar Latvijā ražotu elektroenerģiju, ekspluatācija izmaksā mazāk nekā iekšdedzes dzinēja automobiļa izmantošana, kas balstās uz fosilajiem importa energoresursiem.
Šajā videi draudzīgu auto iegādes atbalsta programmā īpašs uzsvars likts uz Latvijas Goda ģimenēm, vēl vairāk stiprinot atbalstu daudzbērnu ģimenēm un palielinot atbalsta apmēru atbilstoši bērnu skaitam.
Ģimenes ar četriem, pieciem, sešiem un vairāk bērniem saņems lielāku atbalstu,» norāda Raimonds Kašs, Klimata un enerģētikas ministrijas Klimata un enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktors
Atbalsta programmas finansējums ir 40 milj. eiro. Programmu paredzēts īstenot līdz brīdim, kamēr beidzas kopējais finansējums, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
Kas motivē un kas vēl attur pircējus?
Izvēloties auto ar zemākām CO₂ emisijām, iedzīvotāji visbiežāk norāda praktiskus ieguvumus – zemākas ekspluatācijas izmaksas (64%), zemāku iegādes cenu (63%) un nodokļu atvieglojumus (40%). Būtiski faktori ir arī draudzīgāki finansēšanas nosacījumi (29%) un valsts atbalsts elektroauto un hibrīdauto iegādei (30%).
Papildu motivācija daļai autovadītāju būtu arī ikdienas ērtības – 17% norāda, ka elektroauto izvēli veicinātu bezmaksas stāvvietas Rīgā, bet 11% motivētu iespēja izmantot sabiedriskā transporta joslas.
Vienlaikus elektroauto iegādi joprojām kavē augstā cena un infrastruktūras jautājumi. 62% respondentu kā galveno šķērsli min augstas izmaksas, 38% – bažas par baterijas kalpošanas ilgumu, 32% – nepietiekamu uzlādes infrastruktūru dzīvesvietas tuvumā, bet 26% norāda, ka viņiem nepieciešams lielāks nobraukums ar vienu uzlādi.
«Lietoto elektroauto piedāvājuma pieaugums un plašāks hibrīdauto klāsts palīdz videi draudzīgākus auto padarīt finansiāli pieejamākus. Nākamais tirgus attīstības posms būs panākt, lai šī izvēle cilvēkiem kļūtu ne tikai interesanta, bet arī praktiski ērta ikdienā,» norāda Sergejs Romaņuks.
