«Iemesla nonākt ellē man nav.» Rakstnieku Rimantu Ziedoni pieminot

Nepalaid garām!

Lolita Lūse

Reinis Uzulnieks: «Saņemu solīdu bezdarbnieka pabalstu, jo ministriem algas ir diezgan lielas»

Santa.lv

Vai protam sev pateikt «man pietiek»? Kārļa Kazāka pārdomas par zaļāku ikdienu

Šī saruna žurnāla Privātā Dzīve populārajā rubrikā Nenopietni par nopietno notika tieši pirms 10 gadiem. Toreiz Rimants Ziedonis pēc ilga pātraukuma bija atgriezies pie prozas rakstīšanas, un žurnāls viesojās pie viņa mājās, uz kurām viņš nesen bija pārvācies. Tā bija saruna par dzīvi. Maziet nenopietna un mazliet nopietna. Un arī par nāvi… Naktī uz trešdienu Rimants Ziedonis pēkšņi pameta šo pasauli. Viņš gribēja ticēt, ka tā nav aiziešana, tikai pārdzimšana. Lai atgrieztos vietā, kur arī viņa mīļā Dora varbūt būtu nevis suns, bet aristokrātiska dāma. 

XXX

Kāds ir jūsu rīts?

Lietišķs. Cenšos dienu sākt metodiski, lai to nenoslinkotu. Ja rīts bijis gaudens, pēcāk jāmokās pašpārmetumos. Zvērīgi agri neceļos – ap astoņiem. Es to varu atļauties, jo jau gadus desmit esmu pamanījies dzīvot brīvmākslinieka statusā.

Ja vīrietis strādā mājās, viņš pie reizes kļūst arī par mājsaimnieku?

Kļūst. Jo mājās visu laiku ir, ko darīt. Pirms dažiem mēnešiem pārvācāmies no dzīvokļa uz māju, tāpēc visu vasaru ņēmos pa dārzu. Man kaimiņos dzīvo ļoti akurāti cilvēki, kuri saņēmuši godalgu par skaistāko Ķekavas sētu, tāpēc man jātur līdzi. Taču fizisks darbs man patīk. Ziemā reizēm eju uz trenažieru zāli, bet vasarā tas nav vajadzīgs.

Kāpēc vietu, kur dzīvojat, sauc par Odukalnu? Ir daudz odu?

Šogad tos nemanīju vispār.

Visu vasaru cīnījos ar skudrām un iršiem. Suns man nāca palīgā.

Kavaliera karaļa Čārlza spanieliem patīk medīt putnus, un Dora domāja, ka irši ir kaut kas līdzīgs.

Nupat klajā laists jūsu stāstu krājums Pastaiga. Kāpēc stāsti? Romānam pietrūkst pacietības?

Nepietrūka gan. Stāsts man ir tuvs kā forma, taču es neizslēdzu iespēju, ka varētu uzrakstīt arī romānu. Kādu laiku biju rakstījis dokumentālo literatūru, un stāsti bija labs veids, kā ienākt atpakaļ daiļliteratūrā.

Romānus mēdz rakstīt gadiem. Stāsti top vienā rāvienā?

Ir bijis arī tā, ka vienā rāvienā. Man vienmēr vajag zināt beigas, to – uz ko es eju, un tas attiecas ne tikai uz stāstiem. 

Citu grāmatas arī lasāt no beigām?

Nekad!

Un man ļoti nepatīk cilvēki, kas jau filmas sākumā izstāsta, ar ko viss beigsies.

Atceraties savu pirmo izlasīto grāmatu?

Es agri iemācījos lasīt. Piecu sešu gadu vecumā jau lasīju Žila Verna romānus, vēlāk – Džeku Londonu, jo vecāki man piemeklēja vecumam piemērotu puiku literatūru. Kad audzinātāja uzzināja, ka protu lasīt, viņa man lika lasīt priekšā citiem bērniem. Lasīt prata vēl viens puika, taču ne tik labi. Tā es bērnudārzā izkaroju dažādas privilēģijas – man ļāva paspēlēties ar uzvelkamajām mantiņām – cālīšiem, kas bija noslēpti uz skapja augšas.