Rīga +18°C 
Zem viena jumta ar tik lielu putnu sadzīvot ne vienmēr ir viegli, tāpēc ir svarīgi precīzi zināt, kur beidzas saimnieka tiesības un kā rīkoties krīzes situācijā.
Kad kaimiņš sver pussonnu
Mūsdienās stārķi ir lieliski pielāgojušies dzīvei cilvēka tuvumā. Ja agrāk tie ligzdoja galvenokārt veco koku galotnēs, tad tagad situācija ir radikāli mainījusies — gandrīz 80 % no visām ligzdām Latvijā tiek būvētas uz elektrolīniju balstiem, kam seko ēku skursteņi, jumti un ūdenstoņi.
«Milzīgās stārķu ligzdas, kuru svars nereti sasniedz pat vairākus simtus kilogramu, mēdz radīt pārslodzi komunikāciju stabiem un ēku konstrukcijām, izraisot īssavienojumus, ugunsbīstamību un reālus draudus gan cilvēku, gan pašu stārķu dzīvībai. Tādēļ mums kā sabiedrībai ir jāzina, kā pareizi rīkoties, lai pasargātu putnus no bojāejas un vienlaikus garantētu sabiedrības drošību,» skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītāja Karīna Lazdāne.
Latvija Eiropas mērogā ir īsta stārķu lielvalsts – pie mums ligzdo aptuveni 5,5 % no visas Eiropas populācijas (vairāk nekā 13 000 pāru). Turklāt ligzdu blīvums ir viens no augstākajiem reģionā: līdz pat 65 ligzdām uz katriem 100 kvadrātkilometriem lauksaimniecības zemes. Līdzās Polijai un Lietuvai esam vieta, kur šie putni jūtas vislabāk, taču lielais skaits nozīmē arī biežākus konfliktus ar cilvēka radīto infrastruktūru.
Likuma rāmis: olas un ligzdas ir neaizskaramas
Gan paši baltie stārķi, gan to olas un ligzdas ir īpaši aizsargājamas saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu. Tas nozīmē, ka vienkārši nostumt ligzdu no mājas jumta, jo tā traucē, nedrīkst nevienā gadalaikā.
Ja ligzda ir kļuvusi bīstama, tās noņemšanai ir skaidri noteikts protokols:
- Miera laikā (ārpus sezonas): ja ligzda apdraud konstrukcijas, bet tūlītējas avārijas briesmu nav, to, saņemot pārvaldes atļauju, drīkst noņemt tikai laikā no 1. septembra līdz 1. martam – brīdī, kad gājputni jau aizceļojuši.
- Avārijas situācijās (perēšanas laikā): ja pastāv tūlītēji draudi cilvēka dzīvībai vai ēkas drošībai (piemēram, tūlītējs ugunsgrēka risks skurstenī), bīstamo ligzdu drīkst noņemt arī tagad, ligzdošanas sezonā. Tomēr arī šādā gadījumā ir obligāti nepieciešama operatīva DAP atļauja.
Abos gadījumos labā prakse paredz – ja vien iespējams, saimniekam būtu jānodrošina stārķim alternatīva ligzdvieta turpat tuvumā.
Skarbā statistika: vadi un īssavienojumi
Sadzīvošana ar elektrības vadiem stārķiem bieži beidzas traģiski. AS «Sadales tīkls» dati liecina, ka elektrotraumu vai ligzdu nokrišanas dēļ ik gadu iet bojā ievērojams skaits putnu. Pēdējo gadu dinamika rāda pat satraucošu augšupejošu tendenci:
Gads Bojāgājušo stārķu skaits Latvijā
2022 81 stārķis
2023 59 stārķi
2024 88 stārķi
2025 103 stārķi
Lai mazinātu šo statistiku un novērstu elektrības atslēgumus veseliem ciematiem, DAP ir izsniegusi pastāvīgu atļauju AS «Sadales tīkls» veikt preventīvu un operatīvu ligzdu noņemšanu no elektrobalstiem visā Latvijas teritorijā.
Kā rīkoties privātmājas vai saimniecības īpašniekam?
Ja pamanāt bīstamu situāciju, rīcības plāns ir atkarīgs no tā, kur tieši stārķis ir uzbūvējis savu ligzdu:
Uz elektrolīnijām vai valsts infrastruktūras: nekādā gadījumā nedrīkst rīkoties pašrocīgi. Par bīstamu ligzdu uz elektrības staba uzreiz jāziņo operatīvajiem dienestiem vai tiešajam infrastruktūras uzturētājam (AS «Sadales tīkls»).
Uz privātmājas jumta vai skursteņa: ja ligzda acīmredzami apdraud mājas konstrukciju vai ugunsdrošību, īpašniekam ir jāvēršas DAP, rakstot e-pastu uz [email protected]. Eksperti individuāli izvērtēs konkrēto situāciju un īsā laikā izsniegs oficiālu atļauju tālākajai rīcībai, lai viss notiktu gan droši, gan likumīgi.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
