Vai UDHS drīkst neārstēt? Un kā ar šo diagnozi sadzīvot?

UDHS ir smadzeņu attīstības traucējums, kas parasti parādās bērnībā, – izteiktas grūtības koncentrēties, pārlieku liels nemiers un kustīgums, savukārt meitenēm tas var izpausties arī kā dzīvošana mākoņos – sapņainums, aizmāršība. UDHS pamatā ir darbības īpatnības smadzeņu pieres daļā, kas atbild par koncentrēšanos, emociju kontroli un spēju pabeigt iesākto. Vienkārši izsakoties, smadzenēs nepareizi saspēlējas ķīmiskās vielas jeb neirotransmiteri – dopamīna sistēma darbojas citādi, tāpēc cilvēkam pietrūkst pacietības, uzmanība ātri aizslīd citur, un motivācija ne vienmēr pārtop darbībā. Citiem vārdiem – griba darīt ir liela, bet izdarīšana krietni klibo. Stāsta psihiatrs Māris Taube un neiroloģe Sandra Vestermane.