Rīga +8°C 
Reinis Uzulnieks atzīst – pēdējā laikā dzīvē bijuši notikumi, kas radījuši papildus stresu. Viņš gan saprot, ka šie apstākļi neattaisno politiķa sēšanos pie auto stūres alkohola reibumā.
«Pagājušogad taisaulē aizgāja mans tēvs, šogad mammai atklāja onkoloģiju, arī sievastēvam ir onkoloģija. Tas viss bija nosēdies galvā. Papildus tam – priekšvēlēšanu laiks. Daudzi komentē: tad nevajag iet politikā, ja nevari izturēt priekšvēlēšanu laiku! Es varu izturēt. Bet bija tā, kā bija, – ikdienā esi ministrs, bet sestdienās un svētdienās pats brauc uz pasākumiem, uzstādi telti, pērc krītiņus. Mājās tiec pusnaktī, septiņos sākas nākamā darba diena, un ģimene paliek piektajā plānā,» stāsta Uzulnieks.
«Man nav atbildes, kāpēc todien nopirku, atvēru pirmo pudeli un braucu.
Bija miljons iespēju – palikt viesnīcā, izsaukt taksi, piezvanīt sievai. Pēc tam nedēļu soli pa solim pārdomāju notikušo. Kāpēc tomēr sēdos pie stūres? Nezinu, tiešām nezinu,» atklāts ir viņš.
Uzulnieks saka – kauns par izdarīto gan esot, taču viņš to neizrādot.
«Daudzi droši vien priecātos, ja Uzulnieks nodzertos, viņu pamestu sieva un viņš noietu pa burbuli. Nosodīt ir viegli, bet cilvēkam jāmāk atkal nostāties uz kājām. Manuprāt, man tas pagaidām izdevies. Lai arī ārēji izskatos spēcīgs, neviens jau neredz, kas notiek iekšā,» tā eksministrs.
Interviju lasi žurnālā IEVA un digitālajā žurnālā SANTA+!
