Klikšķini te un saņem atlaidi SANTA+! 
Rīga +13°C 
Šteinberga norāda, ka savā mājoklī regulāri vēdina telpas, arī ziemā: «Vēdināšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā attīrīt telpas un gaisu.» Pētniece stāsta – kādreiz pat ticis veikts pētījums par to, cik daudz laika patiesībā cilvēki pavada ārtelpās, un tajā noskaidrots, ka cietumnieki, dodoties ikdienišķajā pastaigā, ārtelpās pavada vairāk laika nekā pārējie cilvēki. «Tāpēc mūsdienās mēs vairāk domājam par iekštelpu gaisa kvalitāti, bet ārtelpu gaisa kvalitāte arī ir svarīga, jo, ja es traki vēdinu telpas, iekštelpās varu ieventilēt gana daudz piesārņojuma.»
Runājot par gaisa kvalitāti Latvijā, vispirms jāsalīdzina, ar ko tā tiek salīdzināta. «Ja salīdzinām ar Skandināviju, tad mēs esam daudzkārt piesārņotāki. Ja salīdzinām ar Itāliju, Grieķiju, Spāniju, tad, protams, ka mums ir ļoti laba gaisa kvalitāte,» saka eksperte. Viņa skaidro, ka ārtelpu gaisa kvalitāti nosaka ļoti daudz faktoru: dažādi piesārņojuma avoti, saule, pārrobežu piesārņojums, turklāt atmosfērā nepārtraukti notiek tūkstošiem reakciju, tāpēc «kokteilis» gaisā ir ļoti liels. Taču uztraukties par sliktu gaisa kvalitāti Latvijā nevajag – pašlaik tā ir apmierinoša.
Tomēr pasaulē gaisa tīrības kontekstā pastāv tā saucamās «nāves pilsētas». «Šī īstenībā ir kutelīga tēma, tāpēc, ka par šādām pilsētām mēs uzzinājām salīdzinoši nesen. Tās lielākoties atrodas Āzijā, un tur piesārņojums ir ārkārtīgi augsts, un tā sliktā ziņa ir tāda, ka, atrodoties šādā pilsētā, ir ārkārtīgi liels risks, ka mēs saslimsim ar plaušu vēzi,» stāsta eksperte, norādot, ka tās ir rūpnieciski augsti attīstītās teritorijās esošas pilsētas, kurās bez atmosfēras piesārņojuma ir arī diezgan augsta radiācija.
Savukārt Eiropa, tostarp arī Latvija, var lepoties ar to, ka būtiski samazinājies sēra dioksīda piesārņojums, jo ir ārkārtīgi stingras prasības attiecībā uz sēra piesārņojuma emitēšanu no avotiem. «Piemēram, degvielā ir ļoti samazināts sēra saturs. Ja nu kāds vēl izmanto akmeņogles, tad tajās tas ir ārkārtīgi limitēts,» paskaidro Šteinberga. Taču aizvien daudz jārunā par citu problēmu – cieto daļiņu piesārņojumu. «Ja vēl kāds atceras vai tieši šobrīd mācās ķīmiju, tad noteikti esat dzirdējuši par Mendeļejeva periodisko tabulu, un zināt, ka tur nav tāda elementa kā cietās daļiņas. Cietās daļiņas ir dažādu vielu mikslis. Piemēram, kvēpu sīkās daļiņas. Kvēpi rodas, sadegot, piemēram, un uz šo kvēpu virsmas ļoti labprāt pieķeras jeb adsorbējas dažādi citi elementi. Kvēpi ārkārtīgi labprāt draudzējas ar svinu, ar dažādiem citiem smagiem metāliem. Un visi smagie metāli ir kancerogēni, un tieši tāpēc tās cietās daļiņas ir ārkārtīgi bīstamas,» stāsta Šteinberga.
Savukārt runājot par gaisa piesārņojumu iekštelpās, nereti neviļus dažādas kļūdas pieļaujam mēs paši, tikai pasliktinot gaisa kvalitāti.
Un kā pirmo kļūdu eksperte min gaisa ventilāciju. «Mēs ļoti labi zinām, ka lielākoties dzīvokļos tā ir ļoti slikta – mēs nevēdinām telpas. Diemžēl varu atgādināt neskaitāmas reizes: vēdinām telpas! Kaut reizi stundā izveidojam caurvēju un kārtīgi izvēdinām. Tas ir fantastisks veids, kā uzlabot gaisa kvalitāti,» saka Šteinberga.
Cita kļūda – pārblīvētas telpas ar dažādiem mīkstiem, pūkainiem materiāliem, kuros uzkrājas ļoti daudz putekļu. Tāpat gaisa kvalitātei par labu nenāk arī pārmērīga vīraku dedzināšana un līdzīgi ieradumi. Gluži tāpat – pārmērīga dažādu tīrīšanas līdzekļu izmantošana. «Ir vairāki pētījumi par to, kā tīrīšanas līdzekļi būtu jāpielieto – nevis ar smidzināšanas režīmu, bet uzlejot uz lupatiņas un tad mazgājot. Jo smalkāki būs tīrīšanas līdzekļu pilieniņi, jo ilgāk tie būs gaisā – un tās pat var būt vairākas stundas,» tā eksperte.
Vai gaisa piesārņojums var būt vainīgs pie smagu slimību attīstības? Kuras ir pašas bīstamākās vielas, ko nevaram ne saost, ne saredzēt? Kuras Rīgas ielas nevajadzētu izvēlēties kā vietu pastaigai – un it īpaši sastrēgumu laikā? Vai Sahāras putekļi un mežu ugunsgrēki citās valstīs skar arī gaisa kvalitāti Latvijā? Un kāpēc gatavošana uz gāzes plīts ir kaitīgāka, nekā mēs varētu domāt? To uzzini raidierakstā Zaļās sarunas ar Santa.lv:
Uzmanības centrā
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
