Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ir dzirdēts uzskats, ka ar sīkiem lūzumiem pie ārsta var arī neiet, – kauli saaugšot paši. Jā, sīkie kauli var saaugt paši, taču ne vienmēr tie saaug precīzi.
- Pastāv liela iespēja, ka veidosies deformācija. Piemēram, kauli saaug ar izliekumu, var veidoties tulzna, kas traucē valkāt apavus. Turklāt mums katram ir no dabas dots indikators – sāpes.
Ja gadījies kāju kaut tikai pamežģīt, bet sāpes ir stipras, parādās arī zilums un tūska, nevajag gaidīt – jādodas pie ārsta uzreiz!
Ārsts nozīmēs rentgenu, kas ir pirmais diagnostikas veids un pieejams teju katrā medicīnas iestādē. Tiesa, rentgens reizēm lūzumu var neuzrādīt (visbiežāk, ja lauzti sīkie pēdas vai plaukstas kauli), nereti jāveic arī datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse.
- Ja lūzums ir stobrkaulā, pirmkārt, roka vai kāja vizuāli deformējas – cilvēks pats redz, ka kāja vai roka ir izgriezusies otrādi, turklāt to nevar savaldīt, tā neklausa. Otrkārt, sāpes ir tik nežēlīgas, ka cilvēks, daudz nedomādams, uzreiz steidzas pie ārsta.
- Citādi ir tad, ja sāpes nav lielas, – tā mēdz būt, ja ir ārējās potītes, pēdas kaula vai pirksta lūzums. Tomēr reizēm lauztā vieta jau pirmajā naktī sāk sāpēt tik ļoti, ka steigšus jāmeklē ārsts. Ja lūzums ir neliels, piemēram, salūzis rokas mazais pirkstiņš, var gadīties, ka cilvēks par to uzzina tikai post factum.
- Noteikti pie ārsta nekavējoties jānogādā gados vecāks cilvēks, ja ir aizdomas par gūžas kaula lūzumu.
To var gūt, pat vienkārši paklūpot vai izkrītot no gultas.
Šādu lūzumu var pamanīt, noliekot cilvēku guļus, – tad var redzēt, ka viena kāja ir īsāka un rotē – krīt uz āru, to neizdodas noturēt taisni.
- Ja rokas vai kājas lūzums radies ekstrēmos apstākļos, piemēram, meža vidū, svarīgi ir nofiksēt lauzto vietu tā, lai nekustas. Proti, roku vai kāju piesien pie cietas un nekustīgas pamatnes – koka gabala vai dēļa –, izmantojot jebko, kas dabūjams: auklu vai noplēstu krekla piedurkni. Un tad gaida ātro palīdzību vai liek cietušo mašīnā un ved uz slimnīcu.
- Sportojot vai sadzīviskās situācijās var gadīties arī salauzt ribas. Ja ir lauztas vairāk par piecām ribām, bez ārstēšanās slimnīcā neiztikt. Ribu lūzums iet roku rokā ar citiem riskiem. Viens no tiem ir pneimotorakss, kad tiek saspiesta plauša un tur esošais gaiss nonāk ārpus plaušas un to nospiež.
Tad cilvēkam ir grūti elpot, rodas aizdusa, un palīdzēt var tikai slimnīcā.
Otrs risks – var pārplīst asinsvads, kas piepilda telpu starp plaušu un krūškurvi, un tad tur nonākušās asinis jāizlaiž ārā, un arī to dara tikai stacionārā. Turklāt lauztas ribas – pat viena – bieži vien sāp nežēlīgi un diezgan ilgi – divas līdz sešas nedēļas.
