• Ārsta padomi, lai vasaras saulē nepārkarstu, un kā rīkoties pārkaršanas gadījumā

    Padomi
    Ginta Auzniece
    26. jūnijs, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Tianyi Ma, Unsplash
    Par šo vasariņu atkal grēks sūdzēties – saule karsē un jūra silta kā piens –, bet arī labām lietām ir savas, tā teikt, blaknes. Kā pasargāt sevi no pārkaršanas un saules dūriena un ko darīt, ja tas tomēr nesanāk, skaidro ģimenes ārsts savā praksē Ventspilī un IEVAS Veselības balvas Atsaucīgākais konsultants 2017 ieguvējs Pauls Princis.

    Plāniņš, ko darīt, lai nepārkarstu

    • Regulāri padzeries – karstā laikā dienā jāizdzer vismaz 2 litri ūdens.
    • Sabalansē ārā un iekšā pavadāmo laiku. Vismaz ik pēc 40–45 minūtēm no karstuma atvēsinies ēnā, vējiņā vai telpās.
    • Atrodoties saulē, valkā galvassegu. Velc gaišas, vieglas drēbes.
    • Ja atpūties pie dabas, atvēsinies ne pārāk ekstrēmi, toties regulāri – aplaisties ar ūdeni, biežāk nopeldies. Taču ar ilgstošu atrašanos ūdenī gan jāuzmanās,  jo ūdens spēcīgāk par citām virsmām atstaro siltumu, tāpēc, ilgstoši atrodoties ūdenī, var kļūt tikai sliktāk.
    • Ja temperatūra ārā ir virs 28 grādiem, nenodarbojies ar fiziskām aktivitātēm un sportu atklātā saulē no pulksten 10 līdz 19.
    • Būtu ideāli, ja naktī temperatūra istabā nebūtu augstāka par 24 grādiem. Ja istabā naktī ir vairāk par 28 grādiem, tas draud ar pārkaršanu, pat neatrodoties saulē.
    • Pat  ja tev ir paaugstināts asinsspiediens vai sirds kaite, karstā laikā drīksti atļauties mazliet vairāk sāls nekā ikdienā, jo ar svīšanu sāļi no organisma tiek zaudēti, bet tie ir arī vajadzīgi dažādu dzīvībai svarīgu procesu nodrošināšanai.
    • Izcils galvas smadzeņu enerģijas lādiņš ir cukurs, tāpēc karstā laikā oficiāli drīksti panašķēties – pieliekot karotīti cukura pie kafijas vai tējas, apēdot saldējumu, gabaliņu tumšās šokolādes, augļus un ogas.
    • Izvairies no sātīgām, treknām maltītēm – apēstā pastrādāšana ir papildu slodze organismam.
    • Labs asinsvadu stimulants ir arī kafija, bet – nepārspīlē. Ja lieto kafiju ikdienā, karstā laikā droši vari izdzert divas tasītes dienā, bet – ja ikdienā ar kafiju esi uz jūs, tev no tās sākas sirdsklauves, diskomforts, karstais laiks nav piemērotākais brīdis uzsākt kafijas dzeršanu. Līdzīgs stimulējošs efekts ir arī zaļajai tējai.
    • Karstā laikā saviem pacientiem iesaku C vitamīnu – 500 mg dienā. Bērniem – 250 mg dienā. Tas labi tonizē asinsvadu sieniņas, kas arī palīdz labāk pielāgoties karstumam. Var lietot arī kalciju – 500 mg dienā.
    • Ja darba vai kādu citu iemeslu dēļ esi spiesta pavadīt tiešā karstumā ilgas stundas, profilaktiski vasarā vari palietot Zeļeņina pilienus – pa 15–20 pilieniem pie neliela daudzuma ūdens 3–4 reizes dienā. Der arī Ginkgo biloba 40–60 mg no rīta.
    • Ja karsto laiku panes slikti, vari palietot Mildronātu 250 mg – pa vienai kapsulai dienā. Tikai ņem vērā, ka to nedrīkst lietot pašā karstuma epicentrā (tātad – dienas vidū), jo aktīvajām vielām piemīt īpašība karsēt, sildīt organismu no iekšpuses. Tāpēc labāk lieto no rīta.
    Ja redzi, ka kādam karstumā kļūst slikti, nāk ģībonis, cilvēks kļūst ļengans, bez kautrēšanās un kavēšanās sauc ātro palīdzību!

    Ko darīt, ja tomēr sanācis pārkarst?

    • Lieto šķidrumu, vislabāk – tīru, vēsu ūdeni.
    • Atvēsinies – pakāpeniski un pilnā augumā. Ieej patīkami vēsā vai remdenā (bet ne stindzinoši aukstā!) dušā, iebrien jūrā, pakāpeniski apslaki ar ūdeni visu ķermeni, sākot no pēdām un ieskaitot galvu.
    • Ja jūti, ka nāk ģībonis, aši pieliec pie deguna ožamo spirtu, derēs arī leģendārā ziede Zvaigznīte – spēcīgais aromāts liks tev atžirgt.
    • Akūtā situācijā var palīdzēt Validola tabletes nosūkāšana. Tas regulē asinsspiedienu, tonizē sirds asinsvadus, tāpēc parasti palīdz pret pēkšņu vājumu. Var lietot pa 1 tabletei, pēc vajadzības nosūkājot zem mēles.
    • Iedzer sirds pilienus. Mani favorīti šādās reizēs – Zeļeņina pilieni un Valokardīns: pa 20 pilieniem uz mazu daudzumu ūdens. Omīšu iecienītais Korvalols nebūs labākā izvēle karstam laikam, jo tas var vājināt sirdsdarbību.
    • Tā kā karstuma ietekmē asinsvados rodas iekaisums, pie pārkaršanas pāris dienas par skādi nenāks kāds no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, ibuprofēns (200–400 mg divas reizes dienā) vai paracetamols (500–1000 mg divas reizes dienā).
    • Ja pārkaršana bijusi tiešām spēcīga un sliktās sajūtas nepāriet, labāk dodies pie ģimenes ārsta. Es savā praksē tādās situācijās izmantoju tā sauktos nootropos adaptogēnus, piemēram, piracetāmu. Tie ir recepšu medikamenti, kas atdod smadzeņu šūnām zaudēto enerģiju un aktivizē smadzeņu vielmaiņu, tādā veidā mazinot radušos tūsku. Tos, izvērtējot situāciju, var izrakstīt ģimenes ārsts.
    • Lai pilnībā atgūtos no nopietnas pārkaršanas, vajadzīgs laiciņš, tāpēc, iespējams, uz pāris nedēļām jāpaņem slimības lapu. Saules dūriens tiešām var būt pamatots iemesls, lai to darītu!

    Karstums + augsts asinsspiediens: divas svarīgas nianses

    1. Karstā laikā asinsspiediens mēdz dabiski pazemināties, tāpēc vasarā biežāk uzmani spiediena ciparus un sazinies ar savu ģimenes ārstu, ja mani tajos neparastas izmaiņas. Iespējams, jāpakoriģē zāļu devas.
    2. Savukārt, ja gadās stipri pārkarst, asinsspiediens no zema var pēkšņi uzskriet pat ļoti augsts. To medicīniski sauc par arteriālās hipertensijas krīzi, un tādā situācijā labāk izsaukt neatliekamo palīdzību, lai mediķi izvērtē situāciju.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē