Svarīgākais iemesls, kāpēc Henrietai Verhoustinskai šķiet būtiski runāt par savu slimību, ir atgādinājums citām sievietēm – pārbaudieties!
Jo viņai vēzi atklāja pavisam nejauši, profilaktiskajā mamogrāfijas pārbaudē.
«Es vienkārši atsaucos uz valsts atsūtīto mamogrāfijas uzaicinājumu, un tās slēdziens nāca kā zibens spēriens. Es pat uzreiz nespēju saprast – kas tur vispār rakstīts. Saucu savu vīru Andreju, viņš paskatījās un teica: «Tas varbūt vēl neko nenozīmē!» Bet nozīmēja gan.»
Savu uzaicinājumu uz mamogrāfiju viņa gan saņēmu ar viena gada nokavēšanos: «Izrādījās, tas jau gadu bija nostāvējis E-veselībā, kur es parasti neskatos. Kurš gan pārbauda E-veselību? (Smejas.) To atrada mana ginekoloģe, kad es apvaicājos, vai man kaut kas nav pienācis. Es uzreiz pieteicos!»
Henrietai par savu diagnozi nācās izstāstīt kolēģēm, jo viņas jau tik un tā nojaustu, jo bija jākavē daži darbi un sāka izkrist mati.
Un tālākais Henrietu patiesi nošokējis: «Divas no kolēģēm teica – jā, mēs arī saņēmām tādus uzaicinājumus, bet, ai, kaut kā neiznāca aiziet! Viņas bija saņēmušas uzaicinājumu uz valsts apmaksāto mamogrāfiju, bet neaizgāja pārbaudīties! Tas man atgādināja Initas Silas stāstu, ko es izlasīju viņas grāmatā Tango ar diviem misteriem V, – viņa bija sataustījusi krūtī bumbuli, bet vairākus mēnešus atteicās skatīties patiesībai acīs un negāja uz pārbaudi, kamēr dzīvesbiedrs viņu pierunāja to izdarīt.
Sievietes baidās no diagnozes – vēzis.»
Henrietai sākotnēji atklāja vēža pirmo stadiju, pēc tam izrādījās, ka tas ir arī limfmezglos, un tā jau ir otrā stadija – bet tāpat sākuma stadija. Ja viņa ar šo agresīvo vēža paveidu vēl novilcinātos, tam varētu jau būt plašākas metastāzes. «Labi, ka man to laikus atklāja, un visām sievietēm, kurām šāda problēma ir, es novēlu to diagnosticēt pašā sākumā!»
Iedvesmojošo sarunu ar Henrietu Verhoustinsku lasi digitālajā žurnālā SANTA+!