«Ārsti vainīgi!» Kad dusmas kļūst skaļākas par faktiem jeb digitālā linčošana medicīnā

Vairākas no šīm tiesājošajām un apsūdzošajām, atkārtoti skanošajām balsīm pieder arī sabiedrībā zināmiem, tā teikt, izglītotiem cilvēkiem ar vārdu – tās sasniedz gana lielu sekotāju loku un tajās, protams, daudzi arī ieklausās.

Neizskatot konkrētos, dažkārt pat traģiskos, notikumus, kas šādu sabiedrības reakciju sociālajos tīklos ir izraisījuši, IEVAS Veselību interesē psiholoģiskais fenomens, kāpēc vienmēr tik ļoti gribas publiski meklēt vainīgo? Kāpēc uzreiz esam gatavi pārvērsties par ekspertiem un bez jebkādiem vai pienācīgiem pierādījumiem un zināšanām publiski nolinčot ārstus?

Nonākot pie ārsta, mēs esam ievainojami – tiešā un metaforiskā nozīmē. Proti, mēs esam atnākuši ar atvērtu brūci, kas ir sāpīga un nepatīkama. Turklāt, lai saņemtu palīdzību, mums šī brūce jāatsedz, jāļauj tai pieskarties. Bet veselības iestādē realitāte ir gana skarba: daudz darba, daudz pacientu, pārslodze, iespējams, arī saspīlētas kolēģu savstarpējās attiecības. Ja trāpās nonākt pie speciālista, kurš ir mazāk iejūtīgs un saprotošs, cilvēkam izveidojas priekšstats, ka ārstus interesē tikai par īsu konsultāciju saņemt lielu naudu un pacientu ciešanas viņiem ir mazsvarīgas. Rezultāts – piekliegti pilni sociālie tīkli.

Vēl viens aspekts… Tuvinieku dzīves samezglojumu, veselības problēmu vai viņu zaudējuma brīžos mums bieži klātesoša ir vainas izjūta. Ko es izdarīju nepareizi? Ko es neizdarīju pietiekami? Piemēram, jebkurš vecāks, atvedot savu bērnu uz slimnīcu ar kādu problēmu – vienalga, mazu vai lielu –, bieži jutīsies vainīgs, pat ar prātu labi zinot, ka notikušajā nav īsti vainojams. Ja es šo vainas izjūtu neatpazīstu vai neprotu ar to tikt galā, pastāv iespēja, ka apsūdzu ārstu, pārmetot – viņš rīkojies novēloti, nemākulīgi vai nepietiekami precīzi (tātad – ārsts ir vainīgs). Turklāt šīs vainas izjūtas ilgums un ar to saistītā vainīgā ārsta piesaukšana, vajāšana neatbilst notikušā apmēram un būtībai.

Intelekts un inteliģence

«Bet to teica slavens cilvēks…» Reizēm tas tiek lietots kā neapstrīdams arguments, lai ziņa par kādu «sliktu ārstu» vai «sliktu medicīnas iestādi», par «slikto medicīnu», ietu plašumā. Tātad tā ir patiesība! Taču man šeit gribas iebilst…