Pavasara piedāvājums ar 75% atlaidi 
Ārsti teica, ka nestaigās un bērnu nebūs. Una Marija Apsīte – vienīgā Latvijā ar Andersena slimību
Rīdziniece Una Marija Apsīte visu laiku ir sadzīvojusi ar kustību traucējumiem, kuriem precīzu iemeslu viņa uzzināja tikai pirms trim gadiem, divdesmit deviņu gadu vecumā. Viņa ir vienīgais cilvēks Latvijā ar Andersena slimību, kas bojā ne vien muskuļus, bet arī aknas un sirdi, ko nākotnē var nākties pārstādīt. Tas ir biedējoši. Taču jauno sievieti stiprina iepriekš pārvarētas grūtības. Unai piedzimstot, mediķi prognozēja, ka šis bērns nekad nestaigās, tomēr viņa staigā un pat ieguvusi augstāko izglītību. Ārsti Unu brīdināja, ka bērnu viņai nebūs, lai pat necenšas… Bet nu Una ir mamma nepilnu gadu vecam puisēnam Mihailam Akimam.
Foto: Ieva Andersone. Grims un stils – Lolita Graudiņa
Ārēji neko nemana
Man pretī savā virtuvē sēž simpātiska, jauna sieviete krāsainā T kreklā, ar vijīgām un garām matu cirtām. Ārēji nekas neliecina, ka Unai kopš dzimšanas ir reta ģenētiska slimība, kas izraisa muskuļu vājumu, locītavu sāpes, deformāciju un virkni citu problēmu… Viņa apstiprina, ka arī ikdienā cilvēki no malas lielākoties nemana viņas kaiti, pat draugiem reizēm esot grūti izprast izaicinājumus, ar ko viņai ikdienā jāsaskaras. Īpaši pēdējos gados Una apzināti ir iemācījusies kustēties tā, lai sevišķi neizceltos pārējo vidū…
Kad Una piedzima, ārsti mammai teikuši, ka meitenīte nekad nestaigās, un pat mudināja mazuli atstāt bērnunamā…
«Ja tev ir kustību traucējumi, tu centies nepievērst apkārtējo uzmanību. Maskējies tik maksimāli, cik vien spēj. Tam ir gan pozitīvā, gan negatīvā puse – no vienas puses, tev nepiekasās un pārspīlēti nelūkojas virsū, bet, no otras puses, cilvēki domā, ka esi tikpat vesela kā viņi.» Maskēties nav iespējams brīžos, kad šķietami nenozīmīgs garāmgājēja pieskāriens mēdz nogāzt Unu no kājām… «Tad neviens nesaprot, kas noticis. Dažreiz vienkārši trāpa ar pavisam vieglu maisiņu zem ceļa vai pa kājas aizmuguri, un – nezinu, vai tie ir refleksi vai kas cits, bet es uzreiz krītu, nespēju sevi noķert.»
