• 7 jautājumi par migrēnu. Ir labi to zināt!

    Jautājumi un atbildes
    Sigita Āboltiņa
    6. augusts, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexels
    Migrēna patiesībā nav nemaz tik reti sastopama. Turklāt bieži vien, kad moka galvassāpes, pat neaizdomājamies, ka tā var būt šī nejaukā kaite. Uz jautājumiem par migrēnu atbild neiroloģe un sāpju ārste jeb algoloģe Daina Jēgere.
    • Kā var nekļūdīgi pateikt, ka galvassāpes tik tiešām ir migrēna, ja šo diagnozi neapstiprina neviens izmeklējums?

    Galva mēdz spēcīgi sāpēt daudzu iemeslu dēļ, tāpēc tev jārēķinās, ka pirmā vizīte pie speciālista būs ilga. Ārsts sīki un smalki izvaicās, kādas ir sūdzības, un, ja tev būs visas tipiskās migrēnas pazīmes, pat nevajadzēs veikt papildu izmeklējumus. Protams, tos nozīmē, ja ir kaut mazākās aizdomas, ka stipro galvassāpju cēlonis var būt kāda cita problēma.

    Piemēram, asinsvadu sašaurinājumi, spondiloze un citas.

    Tipiskas migrēnas pazīmes ir: ļoti stipras, pulsējošas galvassāpes vienā pusē, kuru dēļ cilvēkam nepatīk atrasties gaismā, ļoti traucē troksnis, gribas mieru, ir grūti pat roku kustināt, jo fiziska slodze šķiet par lielu. Var būt slikta dūša, vemšana. Ja migrēna ir ar auru, pirms lēkmes cilvēkam var būt runas traucējumi, mirgošana, grūti izlasīt tekstu.

    Auras simptomi var izpausties arī lēkmes laikā.

    Lai noteiktu diagnozi migrēna, jābūt vismaz piecām līdzīgām lēkmēm vai divām lēkmēm ar auru. Ja ir atšķirīga aina, jāveic izmeklējumi, lai pārliecinātos, ka pie vainas nav kāda cita saslimšana.

    • Kāpēc, pat ja lietoju daktera izrakstītās zāles, pēc gadiem migrēnas lēkmes kļūst biežākas, nevis mazinās?

    Apmēram diviem procentiem migrēnas slimnieku epizodiskas migrēnas lēkmes pāriet hroniskā migrēnā. Tad galvassāpes ir piecpadsmit un vairāk reižu mēnesī. Precīzus iemeslus, kāpēc tā notiek, nosaukt grūti.

    Sava nozīme ir gēniem, sava – izmaiņām smadzenēs, arī citiem faktoriem.

    Jebkurā gadījumā tev noteikti jāturpina rakstīt sava migrēnas dienasgrāmata, kurā tu atzīmē dienas režīmu, ēdienkarti, galvassāpju reizes un intensitāti, arī lietotos medikamentus, un tad ar šo dienasgrāmatu jādodas pie speciālista, kurš to izvērtēs un varēs nozīmēt atbilstošu ārstēšanu.

    • Vai migrēnas lēkmes mazināšanai nav kādas jaunākas, efektīvākas zāles par triptānu grupas medikamentiem? Turklāt tie maksā bargu naudu!

    Šobrīd aktīvi pēta jaunu medikamentu, kas darbojas uz kalcitonīna gēna saistīto peptīdu. Tas atrodas daudzviet mūsu organismā, un arī trīszaru nerva šķiedrās. Zinātnieki cenšas atrast ideālo kombināciju, kas iedarbotos tieši uz šo peptīdu. Šābrīža pētījumu fāzē medikaments vēl rada daudz blakņu, tāpēc tiek mainītas kombinācijas, to pēta tālāk. Iespējams, šoreiz izdosies radīt labas zāles, bet to rādīs laiks.

    Mērķis ir atrast tādus medikamentus, lai cilvēkam nebūtu jāpiedzīvo migrēnas lēkme, lai zāles to novērstu vēl pirms sākšanās.

    Citādi, jā, migrēnas pacienti lēkmes laikā vai pirms tās, ja ir aura, lieto specifiskos migrēnas medikamentus – triptānu grupas zāles, kas ir efektīvas migrēnas lēkmes pārtraukšanai, ja citi pretsāpju medikamenti nedarbojas. Triptāni piesaistās serotonīna receptoriem asinsvados un nervu šūnās, mazina iekaisumu un sašaurina asinsvadus. Tas noņem sāpes.

    Laba rezultāta sasniegšanai triptāni nav obligāti jālieto pēc iespējas agrīni, taču savlaicīga to lietošana var palielināt efektivitātes iespējas.

    • Ja es lietoju piecas vai sešas triptānu grupas tabletes mēnesī, vai ir risks, ka izveidosies zāļu atkarīgā migrēna?

    Šīs grupas medikamentu noteiktā norma mēnesī ir astoņas tabletes, tāpēc zāļu atkarīgā migrēna var veidoties, ja lieto vairāk par šo daudzumu ilgāku laiku. No otras puses – nav saprotams, kā no tā izvairīties, ja slimības norise pieprasa ilgstošu ārstēšanu ar zālēm. Turklāt – nekas nav pilnīgi nekaitīgs.

    Migrēnas pacientiem, veicot magnētiskās rezonanses izmeklējumu galvas smadzenēm, redz mazus, mazus perēklīšus smadzeņu pelēkajā vielā, un ir jautājums, vai tie radušies migrēnas vai triptānu grupas medikamentu dēļ.

    Taču uztraukumam gan nav pamata, jo perēklīši nekādu ļaunumu nerada. Šāds izmeklējums galvenokārt tiek nozīmēts, lai izslēgtu audzēja iespējamību.

    Vēl noteikti jāpiebilst, ka daļai migrēnas slimnieku lēkmi pārtrauc arī dažādas parastās pretsāpju zāles, un tās, protams, var lietot. Taču nav jēgas lietot, piemēram, divas parastās pretsāpju tabletes – ja tās nav vienu reizi darbojušās, nedarbosies arī nākamajā reizē.

    Migrēnas galvassāpes nepāries, bet organisms tiks bendēts ar zālēm.

    Šādā gadījumā efektīvāk un veselīgāk ir iedzert vienu triptānu grupas tableti, kas noņem galvassāpes deviņiem no desmit cilvēkiem.

    • Vai, lietojot hormonālos pretapaugļošanās līdzekļus, migrēna nepastiprināsies?

    Daļai sieviešu migrēnas lēkmes var kļūt biežākas, daļai tās mazināsies, bet citām nekas nemainīsies. Ja sievietei ir tipiska menstruālā migrēna, kad lēkmes provocē hormonu svārstības organismā, to iespējams ārstēt, stabilizējot sievietes hormonu līmeni.

    Tāpat, ja menstruālais cikls ir stabils, sieviete sāk lietot medikamentus dažas dienas pirms mēnešreizēm un turpina to darīt, līdz tās beidzas.

    Arī šajā gadījumā ļoti svarīgi ir rakstīt savu migrēnas dienasgrāmatu, kas parādīs reālo situāciju – vai migrēnas lēkmes tiešām provocē tikai hormonu svārstības. Ja tā, tad šāda veida lēkmes ir salīdzinoši viegli kontrolēt.

    • Kāpēc neiroloģe, kas man ārstē migrēnu, ieteica apmeklēt arī psihoterapeitu vai pat psihiatru? Kāds tam sakars ar migrēnu?!

    Patiesībā migrēna iet roku rokā ar depresiju. Tas gan nenozīmē, ka visiem migrēnas pacientiem būs depresija, taču pastāv liels risks tādai attīstīties, vai arī depresijas dēļ var rasties migrēnas lēkmes.

    Statistika liecina, ka migrēnas pacienti, īpaši, ja slimība ir hroniska, trīs reizes biežāk piedzīvo depresiju.

    Nereti, jūtot lēkmes pirmās pazīmes, cilvēks jau attiecīgi noskaņojas: «Tā, tūlīt man sāpēs galva, es nespēšu neko izdarīt, man būs slikti…» Un arī ir ļoti slikti! Turklāt lēkmes bieži provocē stress, konfliktsituācijas, ar kurām pacients pats nespēj tikt galā, un tad var palīdzēt psihoterapeits. Psihoterapijā cilvēks iemācās sadzīvot ar migrēnu.

    • Vingrošana man bieži beidzas ar migrēnas lēkmi. Faktiski drīkstu doties tikai garās pastaigās vai braukt ar riteni…

    Cilvēkam ar migrēnu fiziskās aktivitātes nepieciešamas kā jebkuram. Sporta nodarbību laikā organismā izdalās serotonīns, kurš mazina sāpes un uzlabo garastāvokli un tas var samazināt arī galvassāpes. Tāpat pierādīta saistība starp izmainītu kakla daļas pozīciju vai citām izmaiņām stājā, kā arī sakodienā un galvassāpēm.

    Migrēnas pacientiem daudz biežāk var būt ierobežotas apakšžokļa kustības, klikšķēšana sakodiena laikā, sāpes sejā…

    Ir jāvingro! Bet – migrēnas pacientiem jāvingro speciālista uzraudzībā un ļoti saudzējoši. Fizioterapija parasti ir lēna un pareiza muskuļu stiepšana, speciāla masāža, stājas korekcija un teipošana. Speciālists iemāca, kā ikdienā pareizi sēdēt, staigāt un darīt citas lietas, lai novērstu jau radušās vai iespējamās problēmas, kas var provocēt migrēnas lēkmi.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē