Simtreiz labākas par fish&chips! Kraukšķīgas ceptas salakas ar piedevu mērcīti

• Salakām nogriež galvu, asti un spuras, iztīra, noskalo un nosusina.
• Miltus ber polietilēna maisiņā, pieber arī sāli, piparus un papriku, sajauc un pa daļām liek iekšā zivtiņas. Maisiņu sakrata, lai visas zivtiņas pārklājas ar miltu maisījumu.
• Tās liek pannā sakarsētā eļļā tā, lai cieši nesaskaras, apgrozot izcep zeltaini brūnas. Kad viena porcija izcepta, liek nākamo, līdz visas zivtiņas ir izceptas.
• Piedevām sīki sasmalcina pētersīļu lapiņas, ķiploka daiviņu, kaperus un citrona mizas strēmelītes dzelteno daļu. 1 ēdamkaroti pētersīļu lapiņu sajauc ar ķiplokiem, kaperiem un citrona miziņu, pārkaisa ceptajām salakām. Pagatavo mērci, atlikušās sasmalcinātās pētersīļu lapiņas sajaucot ar sakapātām olīvām un sasmalcinātu sīpoliņu. Pievieno krējumu un majonēzi, pēc garšas – sāli, cukuru un piparus. Mērci pasniedz pie ceptajām salakām.

Stintes nāk!

Ja rīdzinieks liepājniekam vaicās, vai pašlaik vēl var nozvejot slavenās salakas, iespējams, ka pēdējais būs nesaprašanā. Jo Liepājā šīs zivis dēvē par stintēm un nekā citādi. Turklāt tieši Liepājā ziemā notiek Stinšu svētki!

Stintes jeb salakas  ir garšīgas!

Mazās zivteles pieder lašveidīgo kārtai, un par to liecina arī tā dēvētā tauku spura uz zivs muguras. Zināms, ka zivju tauki ir veselīgi, un, ja zivs vēl ir garšīga, – izcila kombinācija! Garša – kā jau lašveidīgajiem – maiga un laba.

Salakām nav asaku!

Tas patiešām ir ekskluzīvi – salakai ir viena liela asaka, kuru nevajag pūlēties izņemt pirms gatavošanas. Kad zivtiņa jau izcepta, asaka burtiski izlec pati! Tādā ziņā salakas var droši ēst arī bērni, nebaidoties no mazām asaciņām, kas var ieķerties, kur nevajag.

Salakas smaržo!

Jā, tā ir salakas īpatnība – šīm zivtiņām nepiemīt raksturīgais zivju aromāts. Svaigas salakas smaržo pēc svaigiem gurķiem!