Kam nebūtu jāmaksā nodoklis par mājokli?

Nekustamais īpašums
Lolita Lūse
13. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Tieslietu ministrijai ir ideja, kā Latvijā varētu aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli, kad būs noteiktas jaunās kadastrālās vērtības.  Koalīcijas partneri ar to daļēji jau ir iepazīstināti, bet 100% skaidrības par atbalstu idejai vēl nav. Piedāvāto ideju IEVAS Padomu Avīzei skaidro Tieslietu ministra Jāņa Bordāna biroja vadītājs Aldis Bukšs.

Nekustamā īpašuma nodokļa politika attiecas uz Finanšu, nevis uz Tieslietu ministriju. Kāpēc jūs iesaistāties šī jautājuma virzīšanā?

Tieslietu ministrijas pārziņā ir īpašumu kadastrālās vērtēšanas politika, ar ko cieši saistīta nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšana. Kadastrālā vērtēšana ir veids, kā valsts ar vienotu metodiku un kritērijiem aprēķina katra īpašuma vērtību, ko izmanto pavisam 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķināšanai, un to izmanto arī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinos.

Jaunajām kadastrālajām vērtībām jāstājas spēkā 2022. gada janvārī. Kāpēc par nekustamā īpašuma nodokli runājat jau tagad?

Jaunās kadastrālās vērtības Valsts zemes dienestam jāaprēķina un jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2020. gada vidum, bet nodokļu, arī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, tās paredzēts sākt izmantot 2022. gada 1. janvārī. No viena datuma līdz otram ir tikai pusotra gada – nevajadzētu un nedrīkstētu paļauties, ka šajā laikā izdosies pārskatīt nekustamā īpašumu nodokļa likmes, tādēļ par tām jādomā un jārunā jau tagad.

Vai lielākais satraukums ir par to, ka pieaugs kadastrālā vērtība un līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodoklis?

Jā, lielai daļai īpašumu kadastrālā vērtība noteikti pieaugs tamdēļ, ka pa astoņiem gadiem ievērojami pieaugušas nekustamo īpašumu tirgus cenas. Pašlaik īpašumu kadastrālā vērtība Latvijā ir iesaldēta tāda, kāda tā bija 2012. gadā. Viens no galvenajiem kadastrālās vērtības aprēķināšanas kritērijiem ir reālie tirgus darījumi ar attiecīgā tipa īpašumiem konkrētajā vietā, un visiem ir pilnīgi skaidrs, ka īpašumu cenas šo sešu gadu laikā ir augušas.

Kāpēc kadastrālā vērtība nav tik ilgi pārskatīta?

Jaunās kadastrālās vērtības aprēķināšana ir vairākkārt atlikta vairāku iemeslu dēļ: gan tāpēc, ka līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika tika uzskatīta par nepilnīgu un pat netaisnīgu, gan tādēļ, ka politiķi pirms vēlēšanām baidījās kustināt sabiedrībai tik sāpīgu tēmu. Tieslietu ministrijai bija uzdots jau 2016. gadā izstrādāt jaunu – pilnīgāku un taisnīgāku – kadastrālās vērtēšanas metodiku, bet tas nenotika, un jaunā kadastrālā vērtība 2018. gadā netika iesniegta: bija priekšvēlēšanu laiks… Vienlaikus ir svarīgi, ka kadastrālā vērtība atspoguļo reālo situāciju tirgū. Faktiski tas ir vienīgais veids, kā sabiedrībai un valstij apzināt tajā esošo īpašumu kopējo vērtību.

Kādas ir prognozes: kā kadastrālā vērtība pieaugs?

Īpašumu vērtība neapšaubāmi ir krietni augstāka nekā bija 2012. gadā. Kadastrālā vērtība gan parasti ir nedaudz zemāka nekā īpašuma tirgus cena. Tomēr: lai kāda metodika tiktu izmantota aprēķinos, 2020. gadā aprēķinātā nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība, salīdzinot ar šodienu, būs dubultojusies un pat trīskāršojusies.

Tas nozīmē, ka pieaugs nekustamā īpašuma nodoklis, bet daudziem jau tagad to ir grūti nomaksāt!

Tieši kontekstā ar kadastrālās vērtības pieaugumu arī piedāvājam likumdošanas izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtībā. Ja nekas nemainīsies, kadastrālās vērtības pieauguma dēļ ļoti daudziem būs reālas grūtības nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli. 

Kāda īsti ir ministrijas ideja?

Cilvēkam ir jābūt drošībai, ka nekustamā īpašuma nodokļa parāda dēļ viņam neatņems primāro mājokli. Piedāvājam likumdošanā noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli nepaliekamo minimumu. Proti, ar nodokli neapliek mājokļa kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro un būtiski samazina nodokli mājokļiem ar vērtību virs 100 000 eiro.

Ko tas nozīmē – primārais mājoklis?

Tas ir mājoklis, kas cilvēkam pieder un kurā viņš ir deklarējis savu dzīvesvietu.

Portālā manabalss.lv bija iniciatīva balsot, lai ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek vienīgo īpašumu. Kāda ir atšķirība: vienīgais vai primārais īpašums?

Atšķirība ir ļoti būtiska. Iedomāsimies situāciju: cilvēkam ir, piemēram, dzīvoklis Rīgā, bet Latgales laukos – no vecmāmiņas mantota mājiņa. Ja likumā noteiktu, ka nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā par vienīgo īpašumu, uz šo cilvēku tas neattiektos, jo viņam ir divi īpašumi – un tas nekas, ka viens no tiem ir pavisam necila mājiņa laukos. Tas nebūtu godīgi, tādēļ izvēlējāmies virzīt ideju par primāro īpašumu. Proti: cilvēkam, kam ir dzīvoklis Rīgā un mājiņa Latgalē, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu varētu saņemt par savu primāro īpašumu – to mājokli, kurā ir deklarēts. Piemēram, dzīvoklim Rīgā tiktu piemērots 100 000 eiro neapliekamais minimums, bet par mājiņu laukos nodoklis būtu jāmaksā pilnā apmērā. 

Šobrīd, kad vēl nav spēkā jaunā kadastrālā vērtība, tā īsti nav saprotams, kuri mājokļi 2022. gadā būs vērtībā līdz 100 000 eiro.

Šobrīd Latvijā 96% dzīvokļu un 83% māju vērtība ir līdz 100 000 eiro. Pēc kadastrālās vērtības paaugstināšanās šie procenti samazināsies. Esam iecerējuši, ka ar nodokli neapliktu 100 000 eiro pilnīgi visiem primārajiem mājokļiem – gan tiem, kas maksā 20 tūkstošus, gan tiem, kas 200 tūkstošus. Atšķirība vienīgi tā, ka 20 000 eiro vērtā mājokļa īpašniekam nekustamā īpašuma nodoklis nebūtu jāmaksā vispār, bet 200 000 vērtā mājokļa īpašniekam no 100 000 eiro nodoklis nebūtu jāmaksā, bet no 20% atlikušās vērtības to aprēķinātu. Savukārt cilvēkam ar diviem vai vairāk īpašumiem nekustamā īpašuma nodokļa neapliekamais minimums attiektos tikai uz to īpašumu, kurā viņš deklarēts, bet par citiem būtu jāmaksā nodoklis no pilnas tā kadastrālās vērtības.

Un ja šo otro īpašumu viņš pārreģistrēs uz sievas vārda un viņa arī tajā deklarēsies?

Mēs nevaram izvairīties no mēģinājumiem šādā veidā manipulēt, taču deklarēšanās fakts sev līdzi nes daudzus citus labumus vai nosacījumus, līdz ar to uzskatām, ka tā nebūs izplatīta problēma. To nevajadzētu arī būtiski ierobežot. Cilvēka deklarēšanās konkrētajā vietā pašvaldībā noteikti ir ieguvums.

Kāpēc šo 100 000 neapliekamo minimumu attiecināt uz mājām, kas maksā miljonus?

Labs jautājums, jo tas raisa diskusiju par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas principiem. Izvēlamies nosacījumu par 100 000 eiro neapliekamo minimumu tādēļ, lai visiem īpašniekiem būtu vienādi nosacījumi. Kāpēc lai, piemēram, uz mantotu īpašumu Mežaparkā, kas arī ir ļoti vērtīgs, neattiecināt nosacījums par 100 000 eiro neapliekamo minimumu? Par ļoti dārgiem, ekskluzīviem īpašumiem jebkurā gadījumā būs jāmaksā vairāk, bet primārajam mērķim ir jābūt domai par vidusslāni.

Ja cilvēkam pieder māja un zeme, viņam nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā gan par vienu, gan otru. Arī tur jums ir ideja risinājumam?

Privātmāju īpašniekiem piedāvājam atvieglojumu arī zemei. Proti, ja kadastrālā vērtība zemei, uz kuras atrodas primārais mājoklis, ir līdz 10 000 eiro, nekustamā īpašuma nodoklis nebūtu jāmaksā, bet no atlikušās kadastrālās vērtības būtu jāmaksā 20%.

Intereses pēc parēķināsim, cik liels nekustamā īpašuma nodoklis būtu jāmaksā piecpadsmit gadus vecai mājai, piemēram, ciematā Ķekavas novadā, desmit kilometrus no Rīgas?

Lūk, konkrēts piemērs. Mājai Pierīgā kadastrālā vērtība pašlaik ir 41 000 eiro, bet zemes kadastrālā vērtība – 13 000 eiro. Līdz ar kadastrālās vērtības izmaiņām gan šai mājai, gan zemei vērtība, protams, pieaugs. Pieļauju, ka zemei tā pieaugs līdz 20 000, tad nodoklis būs jāmaksā tikai no 2000, jo par pirmajiem 10 000 eiro kadastrālās vērtības nodoklis nebūs jāmaksā, bet no 20% atlikušās vērtības būtu jāmaksā. Savukārt mājas kadastrālā vērtība arī pēc jaunās kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodikas, visticamāk, nepārsniegs 100 000 eiro, tāpēc par to nodoklis nebūtu jāmaksā.

Tas gan ir jocīgi! Zinu, ka šādu mājokļu īpašniekiem pašlaik nekustamā īpašuma nodoklis ir ap 300 eiro gadā. Ja pat tik jauna mājokļa īpašniekam Pierīgā nebūs jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, tad kam vispār tas būs jāmaksā!? Kur pašvaldības ņems naudu!

Valsts zemes dienests pēc Tieslietu ministrijas pieprasījuma skrupulozi aprēķināja, kādi varētu būt pašvaldību ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa, pieaugot zemes kadastrālajai vērtībai un piemērojot mūsu piedāvāto nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšana kārtību. Protams, tās ir tikai prognozes, bet, pat izvēloties pašvaldībām sliktāko iespējamo scenāriju, izrādās, ka ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa varētu samazināties tikai trim reģionu nozīmes pilsētām – Jēkabpilij, Jelgavai un Ventspilij – un četrpadsmit Pierīgas novadiem. Savukārt visiem pārējiem novadiem ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem pat pieaugs.

Kas tad būs nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji, ja mājokļiem līdz 100 000 tas nebūs jāmaksā?

Maksātāji būs lielie zemes un mežu īpašnieki, arī komercobjektu īpašnieki. Tas gan nenozīmē, ka viņiem tiks paaugstināti nodokļi. Tieši otrādi: uzskatām, ka prognozētie ieņēmumi ļauj runāt par nodokļu pārskatīšanu arī attiecībā uz komercobjektiem. Bet tas, protams, primāri ir atkarīgs arī no Finanšu ministrijas nostājas. Mazajās pašvaldībās no mājokļu īpašniekiem jau tagad tiek iekasētas smieklīgi mazas summas. Pat rodas jautājums, vai šo niecīgo summu administrēšanai nav jāpatērē nesamērīgi daudz pašvaldības līdzekļu.

Un ko par to teiks Pierīgas pašvaldības?

Pierīgas pašvaldībām ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa samazināsies to specifikas dēļ: te tiešām ir daudz savrupmāju. Bet ir jādiskutē par to, cik sāpīgi tas būs šīm pašvaldībām – vai nekustamā īpašuma nodokļa radīto ienākumu samazinājums to lielajiem budžetiem tiešām ir tik būtisks. 

Nenoliegsim: ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa pašvaldībām ir ļoti svarīgi!

Jāskatās uz pašvaldību ienākumiem kopumā. Ja pašvaldības būtiskākais ienākuma avots ir nekustamā īpašuma nodoklis, tad jājautā – tā ir patstāvīgi darboties spējīga pašvaldība vai tikai guļamrajons ar pašvaldības nosaukumu.

Pašvaldības savos saistošajos noteikumos pašas var paredzēt, kam piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides!

Jā, pašvaldības tagad to jau dara, bet cilvēkiem ne vienmēr patīk, ka vienā pusē ceļam ir vieni nosacījumi, bet otrā pusē – citi, un tikai tāpēc, ka tā ir citas pašvaldības teritorija. Ja likumā būtu noteikts 100 000 eiro neapliekamais minimums, pašvaldībām savus atvieglojumus vairs nevajadzēs piemērot, jo visā Latvijā būs vienoti nosacījumi. Tomēr pieļaujam, ka pret šādu ideju varētu būt ne tikai mūsu politiskie pretinieki vai Finanšu ministrija, bet arī pašvaldības, kam noteikti gribētos saglabāt iespējami lielākus ienākumus no nekustamā īpašuma nodokļa. Tikmēr izteikti lielākajai daļai Latvijas nekustamo īpašumu īpašnieku mūsu piedāvātās izmaiņas varētu dod tikai ieguvumus. Bet – tam vajadzīgs valdības un Saeimas atbalsts.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs