Rīga +3°C 
Protesta akciju pie Rīgas domes sarīkoja biedrība Zemnieku saeima, lai pievērstu uzmanību pašvaldības pārtikas iepirkumiem un Latvijas lauksaimnieku iespējām tajos piedalīties. Tā kā novembris ir patriotisma mēnesis, politiķiem būtu jāapliecina atbalsts vietējiem ražotājiem ne tikai vārdos, bet arī darbos.
«Ja Latvijas lielākā pašvaldība nespēj panākt, lai vietējie dārzeņi nonāktu bērnu pusdienu šķīvjos, dāvinām tos Rīgas domes deputātiem valsts svētku mielastam,» skaidroja Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons. Gadījumā, ja deputāti dāvanu nepieņemtu, zemnieki aicināja dārzeņus bez maksas ņemt ikvienam rīdziniekam.
Dārzeņi nonāk atkritumos
Ne deputātu svētku galdā, ne rīdzinieku virtuvēs šie dārzeņi nenonāca.Kā portālam santa.lv pastāstīja Rīgas domē, jau ceturtdienas rītā teritorija tika sakopta, bet visa izgāztā krava nodota utilizēšanai kā bioloģiskie atkritumi. «Ārtelpas un mobilitātes departaments, kas ir atbildīgā iestāde teritorijas uzturēšanas darbos, teritoriju sakopa šorīt, un izgāztās kravas sastāvs tika nodots utilizēšanai kā bioloģiskie atkritumi,» skaidroja Rīgas pašvaldības pārstāve Antra Gabre.
Uz jautājumu, kāpēc dārzeņus nevarēja nodot, piemēram, dzīvnieku barošanai vai citām vajadzībām, nevis izmest atkritumos, pašvaldība norādīja, ka šādu iespēju konkrētajā situācijā neesot bijis.
«Konkrētajā situācijā galvenais uzdevums bija teritorijas sakārtošana,
un nebija iespējams nodrošināt izaudzētās produkcijas izcelsmes noskaidrošanu, savākšanu, pārvešanu un nodošanu citiem izmantotājiem,» viņa sacīja.
Pašvaldībā arī apstiprināja, ka dārzeņu kalni nav traucējuši darbiniekiem iekļūt domes ēkā.
Savukārt par to, vai kāds garāmgājējs paguvis izmantot zemnieku piedāvājumu un paņemt kādu burkānu vai kartupeli, domes rīcībā informācijas neesot. «Nav zināms, ka kāds garāmgājējs mēģinātu papildināt savu pārtikas grozu,» atbildēja pašvaldības pārstāve.
Ko par situāciju saka domnieki?
Tikmēr zemnieku protesta akciju savu politisko pozīciju stiprināšanai steidz izmantot arī Rīgas domes opozīcija, kas nekautrējas veltīt asu kritiku pašvaldības vadībai. Sociālajos tīklos izskan skaļi lozungi un tiek pausts atbalsts vietējiem lauksaimniekiem, pārmetot valdošajai koalīcijai nepietiekamu vietējo ražotāju interešu aizstāvību.
Piemēram, Rīgas domes deputāts Ringolds Balodis Facebook dalījies ar partijas biedra Māra Možvillo ierakstu, pievienojot tam saukli: «Pro – varavīksnes koalīcijai sarkanā (dārzeņu) kartīte!» Možvillo uzsvēris, ka Rīgas skolās un bērnudārzos būtu jāizmanto tikai Latvijā audzēta un ražota pārtika, tādējādi ar pašvaldības iepirkumiem atbalstot vietējos zemniekus.
«Rīgas domes jaunā ēdienkarte: lietuviešu veiksme, latviešu zemnieku izmisums!» norāda Rīgas domes deputāts Vladislavs Bartaševičs.
Kāpēc zemnieki izgāza ražu pie domes?
Strīda pamatā ir pašvaldības izsludinātais 26,8 miljonus eiro vērtais ēdināšanas pakalpojumu iepirkums 27 izglītības iestādēm. Tā nolikumā paredzēts, ka atsevišķu pārtikas produktu piegādes attālums drīkst sasniegt pat 300 kilometru no Rīgas robežas. Šādi nosacījumi ļauj iepirkumos plaši iesaistīties arī ārvalstu piegādātājiem, bet vietējiem zemniekiem konkurēt ar lētāku importa produkciju kļūst arvien sarežģītāk, uzskata lauksaimnieki. Izbērtie dārzeņi simbolizē vietējo produkciju, kas varētu nonākt bērnu pusdienu šķīvjos, bet esošajā iepirkumu sistēmā vietējiem audzētājiem nav pietiekamu priekšrocību.
«Rīgas dome pārtikas iepirkumu jomā Latvijas lauksaimniekiem ir izdarījusi lāča pakalpojumu. No vienas puses, tiek solīts atbalsts vietējiem ražotājiem un kvalitatīva pārtika bērniem, bet, no otras puses,
iepirkumu sistēma nenodrošina, ka Latvijas zemnieku izaudzētais patiešām nonāk skolu ēdnīcās,»
skaidro Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Tikmēr Rīgas dome zemnieku pārmetumus par ārvalstu produkcijas dominēšanu pašvaldības iepirkumos pagaidām neapstiprina. Uz Santa.lv jautājumu, vai tiešām skolu ēdināšanā priekšroka tiek dota kaimiņvalstīs audzētiem dārzeņiem un vai pašvaldība plāno vairāk atbalstīt vietējos ražotājus, tika sniegta īsa atbilde.
«Iepirkums vēl nav noslēdzies. Par rezultātiem ziņosim. Pašvaldībai ir svarīgi nodrošināt ekoloģisku un kvalitatīvu pārtiku skolēniem, kas atbilst visiem kvalitātes standartiem,» norādīja domē.
Lauksaimnieki gan domā, ka problēma ir daudz plašāka par vienu iepirkumu. Viņi pauž bažas arī par izmaiņām publisko iepirkumu regulējumā, kuru dēļ, viņuprāt, pārtikas kvalitātes, izcelsmes un ilgtspējīgu piegāžu prasībām varētu tikt pievērsta mazāka uzmanība. Turklāt pēc pašreizējā iepirkuma Rīgā plānots vēl viens – par ēdināšanas nodrošināšanu 101 izglītības iestādē. Ja nesekos rīcība, būs vēl protesti, sola zemnieki.
