Oskars Vizbulis: «Runājot par ziemas peldēšanu, bieži nepiemin to, ka salst»

Pirms vairākiem gadiem aptuveni divdesmit grādu salā ielūzu ledū. Par laimi, avotiņa ļaunā acs, kas ledu bija padarījusi trauslu, pulsēja pāris metru no krasta, kur nebija pārāk dziļš. Sajūta bija tāda, ka zem ūdens manas kājas kāds iespiedis skrūvspīlēs. Palēkdamies rikšoju uz auto sildīties un domāju, ka visi tie, kas ziemā noslīkst, nepaspēj pat iekliegties, ķermenis lēnām nogulst uz grunts, un, kad nostājušās duļķes, to sāk skrubināt zivis un citas zemūdens radības.