Rīga +13°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
19
-
4
-
0
-
2
-
0
-
2
-
0
-
Vitamīnu bumba
Dziednieka Ziedoņa Kārkliņa darba kabinetā Rīgā, Laboratorijas ielā, smaržo pēc pirts slotiņām. Tās kā uzskates materiāls pirtnieku skolā glīti rindojas gar sienu, bet pie pretējās sienas ir Saules kalendārs, kurā atzīmētas baltu svinamdienas. Blakus logam uz neliela skapīša salikti dažādu drogu maisījumi, ozolzīļu kafija un citi dabīgi līdzekļi veselīgai dzīvošanai, ko dziednieks pats gatavo. Telpas vidū ir liels masāžas galds. Pirms sarunas noguļos uz kušetes un ļaujos dziednieka maigajām un vienlaikus enerģētiski spēcīgajām rokām.
Zem tām muguras skriemeļi kā pērlītes sastājas rindā, mazinās plecu un kakla muskuļu tonuss, bet kakls kļūst kustīgs kā dzērvei.
Masējot viņš ar meistara vērīgumu atrod un izspaida punktus, kas signalizē par problēmām organismā, tad paņem stingru kārklu buntīti un ar to nostaigā pa kājām.
Kārklu pēriens uzlabo vielmaiņu, asinsriti un ārstē varikozas vēnas, paskaidro dziednieks. Pēc miesai un garam patīkamās veselības injekcijas Ziedonis Kārkliņš cienā ar īstu vitamīnu bumbu – pulverī samaltiem izkaltētiem pīlādžiem, mežrozītēm, dižzirdzeni, kadiķogām, kaņepi, āboliem un cidonijām ar sēklām.
«Sēklās ir B17 vitamīns, kurā esošā zilskābe aizkavē vēža šūnu veidošanos,» viņš saka.
«Jebkura inde mazās devās ir zāles. Mēs ģimenē šādus maisījumus lietojam vitamīnu un uztura bagātinātāju vietā. Visvērtīgākie ir svaigi augi, bet mūsu vasaras ir īsas, tāpēc tos lieto samaltus, saldētus vai tējās. Zinātniski pierādīts, ka cilvēks augu vispilnīgāk izmanto, lietojot pulvera veidā.»
Ziedonis Kārkliņš ir dziednieks ar 38 gadu stāžu.
Viņš par dziedniecību sāka interesēties padomju gados, kad šī tēma bija tabu. Esošā vara atzina tikai rīkstniecību. «Strādāju Rīgas Industriālajā politehnikumā (tagad – Rīgas Valsts tehnikums) par pasniedzēju un reiz aizvedu paziņu pie dziednieka. Iegāju viņam līdzi, un dziednieks man saka: «Ko tu ved viņu pie manis? Tu pats vari.»
Mācēju noteikt āderes, dziedniecība interesēja, bet tā man bija neiepazīta tēma. Dziednieks mani paņēma pie sevis mācībā. Tajā laikā zināšanu bija maz, un mēs daudz eksperimentējām. Gada laikā es no viņa saņēmu zināšanas, prasmes un iemaņas, ko viņš bija apguvis desmit gados. Iemācījos diagnosticēt slimību, lietot ārstniecības augus slimības ārstēšanā, strādāt ar enerģijām. Tajā laikā cilvēki ar neparastām spējām un interesi par ezoteriku apgrozījās ādernieku biedrībā. To vadīja Fizikas un matemātikas institūta vīri, un tajā laikā tas bija ezoteriķu midzenis, kur sanākt kopā, iepazīties, apmainīties ar informāciju.
Pirmais skolotājs man ielika stingru pamatu, bet atmodas sākumā pavērās jaunas iespējas mācīties.
Latvijā bija laba līmeņa dziednieki un dažus ārzemju skolotājus, kas brauca lekcijas lasīt, mēs dzinām stūrī.
Viens no pirmajiem ārzemniekiem bija filipīnietis, ko atveda uz Latviju viena amerikāņu dziedniece. Viņai te ļoti patika. Filipīnietis bija pārsteigts, ka pēc viņa lekcijām nebija ovāciju, jo tas, ko viņš stāstīja, mums bija pagātne. Mēs strādājām jau citā līmenī.
Deviņdesmito gadu sākumā apguvu reiki. Nokļuvu pirmajā grupā, ko vadīja reiki skolotājs, kas bija atbraucis uz Latviju. Nelaiķis dakteris Juris Vecvagars piezvanīja: «Ziedoni, Latvijā būs reiki seminārs.» – «Kas tas ir?» jautāju. Viņš teica: «Es nemāku izstāstīt, bet zinu, ka tev tur jābūt.» Tagad esmu reiki meistars un skolotājs, savā praksē izmantoju šīs zināšanas. Pirtī ar vecmammu gāju no mazām dienām, bet par pirtslietām vairāk sāku interesēties, kad pievērsos dziedniecībai.
Pirts kļuva par vienu no maniem virzieniem, jo, izrādījās, ka pirts dziedināšanā ļoti palīdz, ir pat lietas, ko dziednieks ārpus pirts nevar izdarīt.
Pirts palīdz atjaunot un saglabāt veselību un skaistumu. Ar dabīgiem materiāliem pirtī var izdarīt to, ko kosmētikas kabinetā nevar panākt ar dārgiem līdzekļiem. Astoņas stundas pirtī ir līdzvērtīgas trīs dienu badošanās kūrei. Organisms attīrās, un lielākais pārsteigums – kad cilvēkam pēc pirtošanās atļauj dzert, viņš izdzer pusglāzi ūdens un vairāk negrib. Organisma termoregulācijas mehānisms strādā un neļauj organismam pirtī pārkarst. Dziedinu arī ar zīmēm. Seno baltu zīmju enerģētiskajā sistēmā jūtos spēcīgāks nekā reiki. Lai dziedinātos ar zīmēm, tās nav pat jānēsā līdzi, var uzzīmēt uz ādas, vizualizēt.
Zīmju enerģētika ne tikai uzlabo veselību, tā palīdz arī sakārtot personisko dzīvi, atrast darbu, noregulēt attiecības ar vecākiem, bērniem, kolēģiem. Klasiskos vārdiņus savā praksē neizmantoju, tautasdziesmas, spēka dziesmas palīdz daudz vairāk. Šobrīd praktisko rīkstniecību izmantoju tikai savām vajadzībām, bet pie cilvēkiem nebraucu, jo neatliek laika. Rīkstīte klausa katram otrajam cilvēkam, un tāpēc interesenti paši var apgūt iemaņas noteikt āderes. Šīs zināšanas noder arī ārstiem, lai viņi palātā var gultas novietot pareizi.
Āderu pārvietošana ir diezgan liels mīts, ir jāpārbīda gulta.
Augi uzlabo mājoklī auru, tāpēc āderu krustpunktā ēkas pirmajā stāvā uz grīdas var nolikt līdakasti vai mājas svētību. Svarīgi mājās pareizi izvietot priekšmetus, jo katrai lietai ir enerģētiskais lauks, kas ir vai nu ar plusa, vai ar mīnusa zīmi. Pasen atpakaļ viena sieviete mani uzaicināja pie sevis uz mājām pārbaudīt āderes, jo viņa naktī nevarēja gulēt. Izstaigāju māju, āderes neatradu, taču no vienas sienas nāca nepatīkams starojums. «Kas aiz sienas? – prasu mājas saimniecei. «Bufete,» viņa atbild.Tā bija piekrauta ar kristāla traukiem, kas negatīvo starojumu raida trīs metru diametrā.
Ja divus kristāla traukus noliek tuvāk par 6,8 metriem, starp tiem veidojas negatīva starojuma josla. Ja mājās ir kristāla trauki, vēlams tos novietot pēc iespējas tālāk no gultas.
Arī latvju zīmes mazina āderu kaitīgo iedarbību, taču cilvēki ir sākuši spēlēties ar zīmēm, nezinot to nozīmi un iedarbību. Zīme ir saikne starp trim reālajām dimensijām, kurās mēs dzīvojam, un citām dimensijām. Nepareizi rīkojoties ar zīmēm, cilvēks var nokļūt paralēlajās pasaulēs. Ja viņš tur nokļūst zinošs, var saņemt informāciju, enerģiju, garīgas atklāsmes, bet nezinošam cilvēkam iznākums var būt pat letāls.
Mākslinieki apglezno māla podus ar zīmēm (dziednieks norāda uz brūnu podiņu blakus tēju iepakojumiem, kas izdaiļots ar dažādām rakstu zīmēm), tās iestrādā rotās, veido talismanus, jo šodien tas ir modē, bet, parunājoties ar autoriem, saprotu, ka viņi par zīmēm neko nezina. Ja cilvēks kā talismanu nēsā zīmi – visa beigas –, ko lika, lai aizgājējam vieglāk aiziet no šīs saules uz to sauli, tad cilvēkam sāk brukt veselība, ģimene, viņš var zaudēt darbu.
Mana pēdējo gadu aizraušanās ir labirinta veidošana. Es to būvēju, izmantojot latvju senās zīmes. Ai, kā tas strādā!
Esmu sakombinējis kopā divas zīmes – astoņīti un viedu. Viedu jeb garīgo ugunskrustu krīvu krīvi izmantoja nopietnos rituālos, savukārt astoņītis, kas atgādina kantainu bezgalības zīmi, simbolizē pagātni un nākotni, tumsu un gaismu, šo sauli un to sauli.
Cilvēkam ir jāizvēlas savs zīmes traktējums, un, izejot labirintu, tās enerģija palīdz atrisināt problēmas. Sākotnēji domāju labirintu veidot no akmeņiem, taču pagaidām tas ir izlikts vienkāršā formā no koka mietiņiem un auklām. Kad es un mani skolnieki to ir izstaigājuši, nojaucu un veidoju citu.»
Intervijas turpinājums:
