Rīga +13°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Bez ģimenes nekādi – mēs cits citu atbalstām un papildinām,» saka Rūta. Zutiņos audzē graudus, kartupeļus un citus dārzeņus, nu jau gadus desmit arī vasaras puķu stādus, kā arī teju 100 smaržīgus, garšīgus un pārsteidzošus garšaugus.
Dzīve laukos iemāca visus darbus
«Mēs ar māsu un jaunāko brāli Mārtiņu laukos esam dzimuši un auguši, un vienmēr bijuši arī iesaistīti mūsu vecāku saimniecības darbos. Ir bijuši sarežģīti un grūti periodi, taču kopīgiem spēkiem esam tiem tikuši pāri. Jaunībā lauku darbi itin nemaz nešķita stilīgi, jo citi laida pa ballītēm, kamēr mēs strādājām…Taču šobrīd varu teikt, ka esmu pateicīga lauku dzīves ieliktajiem pamatiem – protu visu veidu darbus, gan bietes kaplēt, gan sieru siet un biezpienu vārīt, gan ar traktoru braukt,» lepni saka Rūta.
Interesanti, ka sākotnēji māsas nemaz nav mācījušās dārzkopību – Rūta savulaik studējusi ekonomiku un grāmatvedību, tad sapratusi, ka tas nav priekš viņas, un nonākusi reklāmas psiholoģijā.
«Tur gan jutos kā zivs ūdenī! Māsa Santa savukārt studēja angļu filoloģiju, un tikai nupat absolvēja Buldurus dārzeņkopības jomā. Arī es nesen izgāju virkni kursu dārzkopībā. Brālim ir mehāniķa izglītība, tā ka kopā varam visādas lietas izdarīt. Mums bieži vaicā, kāpēc presē parādāmies tikai abas ar māsu. Tad vienmēr saku, ka neesam tikai divatā, aiz mums stāv tētis, kas ir arājs, ecētājs, malējs un bīdelētājs, mamma dara visu pārējo, mēs ar māsu pa siltumnīcām, kopā ar brāli visi trīs braucam pa tirdziņiem.
Man un brālim paralēli ir darbs Rīgā – viņš strādā lielā autoservisā, es – ar datiem un finanšu konsultācijām, mēs abi arī dzīvojam Rīgā.
Māsa Santa ar vīru dzīvo saimniecībā uz vietas. Darbi Zutiņos mums ir tā organiski sadalīti – māsai vairāk patīk cipari, grāmatvedība, sapakot un uzskaitīt, man savukārt padodas aizbraukt, sarunāt un parunāties ar cilvēkiem.»
Sezonalitāte nodrošina iztikšanu
Darbi saimniecībā rit pēc sezonalitātes principa – kā saka, lai visi būtu paēduši cauru gadu. «Vasarā audzējam kartupeļus, graudus, speltu, zirņus un pupiņas, arī tomātus un gurķus siltumnīcā. Rudenī nokuļam pupas un zirņus, maļam graudus, taisām miltus un putraimus – tirdziņos graudaugu produkcija ir mūsu ziemas ienākumu avots. Paši cepam arī maizīti. Pēc Ziemassvētkiem nedēļu atvelkam elpu un tad jau gatavojamies pavasara sezonai – sējam, piķējam, stādām, sākas vasaras puķu un garšaugu uznāciens,» stāsta Rūta un smejas, ka visām dzimtas sievietēm raksturīga lielummānija.
«Pirmsākumi meklējami omītē, kura to nodeva savai meitai, mūsu mammai, un mēs ar māsu esam to veiksmīgi mantojušas.
Tas nozīmē, ka mums vajag ar vērienu – tās nebūs tikai desmit vai divdesmit tomātu vai gurķu šķirnes, mums būs četrdesmit!
Lai var salīdzināt, atrast labākās, un tā tālāk. Mammai esmu ļoti pateicīga, ka viņa ļauj mums ar māsu eksperimentēt, izmēģināt visu jauno un moderno. Mamma pati sevi uzskata par pelēko kardinālu un darba zirgu, bet patiesībā viņa visu uzmana un piestūrē no malas.
Mēs mēdzam arī strīdēties, ik pa laikam izmetam pūku un nonākam pie vidusceļa – strīdos dzimst patiesība, tāpēc, ja prot strīdēties bez lieliem asumiem, tas ir tikai atvieglojoši un labi! Tas norūda arī tādos brīžos kā patlaban, kad pienākusi dižķibele – mēs ģimenē spējam salikt muguras kopā, cits citu uzmundrināt, un tas dod spēku.
Protams, ka raizējamies, kā viss ritēs, jo esam gatavojušies gan uz stādu parādēm Latvijā, gan eksportam uz ārzemēm – kā tas tagad viss būs, grūti vēl prognozēt. Bet mums ir arī savi pastāvīgie klienti, mēs esam atvēruši saimniecību tirdzniecībai uz vietas, un ceram, ka viss nebūs tik ļauni.»
Patīk gatavot un ēst
«Kāpēc sākām audzēt garšaugus? Mums visiem patīk ēst, un mammai ļoti patīk gatavot! (Smejas). Piemēram, viņa pati neēd zivis, bet gatavo lieliskus zivju ēdienus. Turklāt mamma labprāt virtuvē izmēģina visu jauno – kaut kur tajā visā ir meklējami pirmsākumi tam, ka sākām specializēties tieši garšaugu audzēšanā. Jo tajā pasaulē ir tik daudz interesanta!
Mūsu aizrautību ar garšaugiem varētu salīdzināt ar modes dāmas laimi, kad viņa šķirsta modes žurnālu – tā mēs gaidām garšaugu katalogus.
Mamma ar māsu šķirsta un zvana man, lai pastāstītu, kas jauns, es tikmēr turu ausis un acis vaļā, klausos, kas ir modē, ko cilvēki šogad varētu gribēt vairāk, skatos pavāru šovus. Tas notiek jau rudenī, un tad mēs pasūtām gan sēklas, gan mazītiņus jaunstādus no profesionāliem audzētājiem Holandē. Ir daļa garšaugu, kurus varam sēt un pavairot paši, bet ir tādi, kurus arvien pasūtām stādiņos. Stādu tirdzniecībā ir svarīgi pārdot tīru šķirni, nevis kaut kādu, kas saziedējusies ar citām, tāpēc daudzi garšaugi jāpasūta katru gadu no jauna.»
Šogad Zutiņos ir ap 20 dažādu piparmētru šķirņu, ap 10 dažādu zāļu (kolas zāle, olīvzāle, limonādes zāle u. c.), 20 veidu baziliki, 5 dažādi timiāni, rozmarīns utt. Garšaugus savstarpēji kombinējot, var veidot dobes vai stādījumus podos specifiskām vēlmēm – tēju mīļotājiem, gaļas grilētājiem, saldo ēdienu cienītājiem. Gardēžu laime!
Rūtas īpašās receptes
Šo recepšu moto ir šāds – ieraugot sarežģītas receptes, bieži vien negribas ķerties klāt, tāpēc gatavosim pazīstamus un vienkāršus ēdienus, bet ar odziņu!
Smilšu mīklas cepumi ar garšaugiem
(2 versijas – parastie un ar sieru)
1. versija
Sastāvdaļas
- 200 g sviesta
- 2 ēdamkarotes piena
- 1 ola
- šķipsniņa sāls
- 300 g miltu
Samīca mīklu un izveido 5 vienādas bumbiņas. Katrai bumbiņai piemīca klāt garšaugus pēc izvēles: Meksikas agastahi jeb limonādes zāli, salviju, lavandu, monardu, zemeņu mētru vai kādas citas.
2. versija
Sastāvdaļas
Visas tās pašas, kas pirmajā versijā, tikai klāt vēl piemīca 200 gramus smalki rīvēta cietā siera. Samīca mīklu un izveido vienādas bumbiņas. Katrai bumbiņai piemīca garšaugus pēc izvēles: siera cepumiem piestāvēs timiāns, rozmarīns, olīvzāle, sēņu zāle, pupumētra.
Olīvzāles pesto
Šis pesto ir iecienīts smalku pavāru aprindās un ir arī patiešām labs! Nevajag baidīties, ka, nedaudz uzkavējoties traukā, pesto garša mainās – tā kļūst arvien labāka.
Sastāvdaļas
- labs kumšķis olīvzāles
- 2 ēdamkarotes ciedru riekstu
- 4 ēdamkarotes cietā siera
- 125 g olīveļļas
- sāls, pipari
Pamēģini arī šādi!
Klasiskā panna cota ar citrontimiānu. Vāra, kā parasti, bet krējumam piemaisa kapātas timiāna lapiņas, vēlams mīkstās – zeltlapainā vai citrontimiāna. Garantēts pārsteigums gan par garšu, gan saderību, piemēram, ar zemeņu mērci!
Biskvīts ar putukrējumu un citrontimiānu
Uzcep biskvītu, uzliek tam karoti putukrējuma. Nākamais loģiskais solis būtu likt virsū ogas vai šokolādi. Bet nē! Pārkaisa ar svaigām citrontimiāna lapiņām – tik saskanīgi un garšīgi!
LABI padomi:
- Ja plāno garšaugus izmantot ēdienos, nevis audzēt tikai dekoratīvos nolūkos, neļauj tiem uzziedēt! Regulāri knieb nost galotnītes, lai krūmi skaisti cero. Īpaši svarīgi tas ir piparmētrai, karija zālei, olīvzālei, bazilikam.
- Ēterisko eļļu ziņā stipros un koksnainos garšaugus, kā timiāns, rozmarīns, oregano, ieteicams pievienot ēdieniem jau gatavošanas sākumā. Savukārt lapainos un mīkstos – baziliku, pētersīli, olīvzāli, piparmētru – pievieno ēdiena gatavošanas beigās.
- Garšaugi jātur iespējami tuvāk virtuvei, tad arī roka pēc tiem biežāk pastiepsies!
Garšaugu ceļvedis gardēžiem
Ananāsu salvija. Salda, patīkama smarža, labi iederas augļu salātos un ogu desertos.
Kolas zāle. Vērmeļu dzimtas augs ar saldenrūgtu smaržu, līdzīgu kolai. Vasarā, ielikta ūdens krūzē, tā piešķirs dzērienam patīkamu garšu un veicinās apetīti.
Lavanda. Desertu bagātināšanai un cepumos, lieliski iederēsies arī vasarīgās mērcēs kopā ar citrona sulu un olīveļļu.
Lāsumainais oregano. Noder, gatavojot pastētes, labi garšo ar brokastu biezpienu.
Karija zāle. Nedaudz pie zivju un gaļas ēdieniem, labi sader ar jēru un vistu. Interesanti garšo pie siera, var izmantot arī etiķa un sviesta aromatizēšanai.
Pupumētra jeb čābers. Pie gaļas un zivīm, izcili pie pākšaugiem. Noder, skābējot gurķus, gatavojot marinādes un mērces.
Krūmveida zaļo lapu oregano. Picas mīļotājiem, pie gaļas, mērcēm, dārzeņiem, krāsnī ceptiem kartupeļiem.
Olīvzāle. Skaists augs, interesanta garša un smarža (zaļās olīvas!) – skatīt pesto recepti.
Izops. Gaļai un medījumam, pupiņu zupai, jērgaļas un cūkas cepešiem. Uzlabo rīsu garšu, piestāv olu ēdieniem.
Klasiskā salvija. Laba pie gaļas ēdieniem, lieliska ar tomātiem. Saukta arī par desu zāli, jo lieto desu pagatavošanā.
Raiblapu timiāns. Dārzeņiem, pie gaļas un zivīm, sader arī ar olām un sēnēm. Lielisks aukstajai gaļai!
Meksikas agastahe jeb limonādes zāle. Visiem, kuriem patīk lakrica un anīss, kombinēts ar vieglām citrusa notīm. Pie vasaras dzērieniem un augļu desertiem.
