ABS bremžu sistēma – kāpēc tā ir svarīga un kā tā darbojas?

Bremžu sistēma
28. marts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Autobild
Bremžu antibloķēšanas sistēma jeb ABS (no angļu Anti-Lock Braking System) ir viena no nozīmīgākajām tehnoloģiskajām novitātēm autobūves vēsturē. Turpmākās attīstības gaitā uz tās bāzes tapis vesels aktīvās drošības komplekss.

Drošības sardzē jau 50 gadu

Pirmās antibloķēšanas sistēmas automašīnās parādījās jau 70. gadu sākumā. To sūtība bija nodrošināt automašīnas stabilitāti un vadāmību ekstremālas bremzēšanas gadījumā. Pirmās sistēmas tika veidotas uz analogo procesoru bāzes, tāpēc neizcēlās ar augstu precizitāti, tomēr savu uzdevumu veica. Otrās paaudzes ABS jau tika izmantotas digitālās sistēmas. Tās bija ne tikai ievērojami precīzākas un drošākas, bet arī tehnoloģiski lētākas. Tādējādi bremžu antibloķēšanas sistēma nonāca arī tautas klases automobiļos, un šodien ir pilnīgi pašsaprotams un ikdienišķs automašīnas komponents.

Nevajadzētu pārlieku atslābināties

Elektroniskā bremzēšanas palīga klātbūtne tomēr nepieļauj snauduļošanu pie stūres. Skaidrs, ka pārlieku atslābinājies vadītājs nespēs laicīgi un adekvāti reaģēt avārijas situācijā. Izšķirošajā brīdī vienkārši nebūs iespējas sagatavoties, lai veiktu zibenīgu manevru…

Negaidīti ceļā parādoties šķērslim, jāseko momentānam, spēcīgam spērienam pa bremžu pedāli (atcerieties – ABS novērsīs riteņu bloķēšanos!) un straujam stūres pagriezienam, lai apbrauktu traucēkli.

Tam visbiežāk vajadzīgs tikai 40 līdz 90 grādu stūres pagrieziens, taču tādu asi izpildīt iespējams tikai, ja abas rokas atrodas uz stūres – labā pēc pulksteņa ciparnīcas uz trijiem (optimālajā variantā – starp diviem un trijiem), bet kreisā uz deviņiem (starp deviņiem un desmitiem). Jauniem vadītājiem speciāli nav jāmācās, turpretim pieredzējušiem autobraucējiem galvenais ir necensties instinktīvi darīt ABS darbu, proti, līdz pat bremzēšanas vai šķēršļa apbraukšanas beigām neatslābināt pedāļa spiedienu, jo tas tikai mazinās bremzēšanas efektivitāti.

Īsti profiņi gan itin bieži sūkstās, ka ABS viņiem traucē… Taču patiesībā šī traucēšana nav nekas vairāk kā cilvēka bezspēcības apziņa ekstremālā situācijā, proti, brīdī, kad viņš pieradis aktīvi rīkoties.

 Mercedes-Benz demonstrācija jau tālajā 1978. gadā nepārprotami pierādīja ABS priekšrocības

Kā strādā ABS?

Kritiskā situācijā braucējs instinktīvi sper pa bremžu pedāli, nedomājot par spiediena spēku. Mašīna bez ABS šādā brīdī parasti nobloķējas un sāk slīdēt viens vai vairāki riteņi. Slīdoša mašīna ir nevadāma. Ir vajadzīgi labi trenēti instinkti – domāšanai vienkārši neatliek laika –, lai atslābinātu spiedienu uz bremžu pedāli, tā atkal atgūstot auto vadību, un mēģinātu izvairīties no avārijas.

Savukārt ABS elektroniskā sistēma ļauj novērst vadītāja paniskas vai nepareizas darbības izraisītas bremzēšanas kļūdas un nezaudēt automašīnas vadību.

ABS ir no trim pamatelementiem: ātruma sensoriem, kas kontrolē automašīnas riteņu rotāciju, elektroniskā vadības bloka un bremžu spiediena modulatora. Ja, mašīnai palēninoties (bremzējot), sensoru sistēma pamana riteņu griešanās ātruma starpības būtisku palielināšanos, t. i., kāda riteņa tieksmi izslīdēt, tiek nodots signāls vadības blokam, kas savukārt dod komandu modulatoram samazināt spiedienu konkrētajā bremžu sistēmas atzarā.

Tikko ritenis atsācis griezties, vadības bloks atkal organizē bremzēšanas spēka palielināšanu. Impulsveida spiediena maiņas notiek, līdz izzūd riteņa bloķēšanās draudi. Braucējs šo ABS darbību izjūt kā bremžu pedāļa vibrāciju, ko pavada raksturīgs krakšķis.

Rezumējums

Sistēma ir patiesi vērtīgs palīgs, diemžēl tikai retais ir iemācīts (iemācījies) to pareizi lietot.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs