Rīga +12°C 
Gliemežu gļotas
Šī sastāvdaļa uz kosmētikas iepakojuma šodien izklausās jau diezgan ikdienišķa. Gliemežu mucīns ir dabisks sekrēts, ko gliemeži izdala, lai pasargātu sevi no apkārtējās vides ietekmes un ādas bojājumiem. Cilvēki ātri vien pamanīja dabas gudrību un sāka lietot gliemežu gļotas kā mitrinošu želeju, arī cīņai pret pinnēm un novecošanas pazīmēm, kā arī brūču un apdegumu ārstēšanai.
Gliemežu mucīns nav vienkārša viela. Tā satur kolagēnu, hialuronskābi, elastīnu, alantoīnu un antioksidantus.
Krāsviela no vabolēm
Karmīnsarkanā krāsa ir vispārpieņemts termins dažiem tumši sarkanās krāsas toņiem, kas ir mazliet purpursarkani, tomēr parasti nedaudz tuvāki sarkanai krāsai nekā purpursarkanai krāsai. Karmīna pigmentu, ko sauc arī par košenilu, iegūst no karmīnskābes, savukārt to iegūst no kukaiņiem košenilēm (Dactylopius coccus) – galvenokārt mazkustīgām vabolēm, kas barojas ar kaktusu sulu un tās barības vielām Amerikas tropu un subtropu zonās (Meksikā un ASV dienvidrietumos).
Karmīnu pārtikas sastāvdaļu sarakstā apzīmē ar kodu E120. Ražotāju vidū šī krāsviela nerada šaubas, jo tā ir droša un dabiska, ko apstiprina pētījumi.
Taču karmīnu nav viegli iegūt. Lai saražotu 500 gramu šīs krāsvielas, ir jāapstrādā aptuveni 70 000 kukaiņu.
Nav brīnums, ka šis fakts izraisījis protestus vides aktīvistu vidū. Piemēram, pēc kārtējā sabiedrības sašutuma viļņa Starbucks bija spiests izņemt šo sastāvdaļu no sava zemeņu Frappuccino.
Karmīns izplatīts ne tikai pārtikas rūpniecībā, bet arī ādas kopšanas un kosmētikas līdzekļos – lūpu krāsās, vaigu sārtumos, acu ēnās, nagu lakās un citos produktos.
Ūdeļu eļļa
Ūdeļu eļļa bijusi pieprasīta luksusa klases kosmētikas un matu kopšanas līdzekļu ražotāju vidū kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Tā augstu tika vērtēta, jo spēja barot un mitrināt ādu, neatstājot lipīguma sajūtu. Krēmi, kas saturēja ūdeļu eļļu, ātri iesūcās ādā, un tiem bija arī saules aizsargfunkcijas.
Ūdeļu eļļa agrāk bija regulāra sastāvdaļa luksusa klases kosmētikas līnijās, taču mūsdienās to lieto daudz retāk. Tehnologi ir atraduši lētākus un humānākus veidus, kā panākt tādu pašu efektu. Piemēram, kā liecina zinātniskie eksperimenti, augu eļļa var būt lielisks šīs eļļas aizstājējs.
Ambra no vaļa kuņģa
Ambra ir viela, ko bieži var atrast smaržu sastāvdaļās un farmācijas preparātos. Tā zināma kopš senās Ēģiptes (tā smaržoja vīraks), taču tikai retais zina, kā to ieguva un turpina iegūt mūsdienās. Vielas izcelsme ir ļoti dabisks process. Ambra rodas, kad valis piedzīvo gremošanas traucējumus, piemēram, pēc tam, kad ir ēdis kalmārus ar to asajiem taustekļiem. Tie kairina kuņģa gļotādu, radot diskomfortu. Tā rezultātā dzīvnieka organisms ražo īpašu taukainu vielu, kas tiek izvadīta kopā ar sagremoto barību. Spēcīgi smakojošā vēmekļu bumba peld okeānā, līdz tā oksidējas un sacietē saules, gaisa un sāls ietekmē. Jo ilgāk ambra peldējusi pa okeāna virsmu, jo gaišāka ir tās krāsa un maigāks aromāts. Galu galā tā sadalās vairākos cietos, vaskainos gabalos, un, kad tie tiek izskaloti krastā, sākas jautrība.
Ambras fragmenti sāk izdalīt unikālu aromātu, ko grūti aprakstīt: saldens zemes aromāts ar tabakas notīm.
Cilvēki, kas nejauši atrod sacietējušos vaļa vēmekļus, var uzskatīt sevi par veiksminiekiem. Vislielākais ambras gabals, kas jebkad ticis atrasts, svēris 300 kg. Pelēkā ambra ir visdārgākais parfimērijā izmantojamais materiāls un apmēram desmitreiz dārgāka par zeltu. Mūsdienās pelēko ambru lieto tikai ļoti izsmalcinātos aromātos. Ambras nots ir klātesoša teju vai ikkatrās smaržās, bet vairumā gadījumu tā ir sintētiski iegūta.
Epidermas augšanas faktors: EGF
Diezgan netradicionāla kosmētikas sastāvdaļa. Būtībā tas ir cilvēka proteīns, kam ir nozīmīga loma audu reģenerācijā. Vienkārši sakot, peptīds ir iesaistīts brūču dzīšanas procesā. EGF pirmo reizi tika atklāts peļu submandibulārajos dziedzeros, pēc tam cilvēka siekalās un vēlāk urīnā, mātes pienā un pat asins plazmā. Mūsu organisms parasti spēj dabiski ražot šos proteīnus, īpaši daudz bērnībā, bet ar vecumu to koncentrācija samazinās. Tāpēc tagad zinātnieki ir iemācījušies mākslīgi sintezēt jaunības eliksīru, izmantojot mikroorganismus, piemēram, parastā rauga celmus.
Bišu inde
Bišu inde joprojām ir visaugstāk novērtētais brīnumlīdzeklis ādas kopšanas tirgū. Šo kukaiņu sekrēcijas dziedzeris satur aminoskābes, enzīmus un peptīdus, kas labvēlīgi ietekmē ādu. Bezkrāsainais šķidrums izdalās no medus bites dzeloņa brīdī, kad viņa uzbrūk. Pētījumi liecina, ka inde stimulē kolagēna un elastīna ražošanu, padarot ādu elastīgāku.
Ādas kopšanas līdzekļi, kas satur šo neparasto dabisko piedevu, ne tikai atjauno ādu, bet arī ir tikpat efektīvi cīņā pret apsārtumu un pumpām.
Medicīnā preparāti, kuru sastāvā ir bišu inde, tiek izrakstīti artrīta ārstēšanai, un vairāki zinātniski pētījumi ir pierādījuši, ka melitīnam, peptīdam, kas atrodams indē, piemīt pretvēža īpašības. Tomēr ar indi jāievēro piesardzība, jo tā tiek uzskatīta par spēcīgu alergēnu. Reakcija uz to rodas 2% cilvēku.
Dimanta pulveris
Kā zināms, dimanti ir meiteņu labākie draugi, īpaši, ja runa ir par skaistu ādu. Daudzi pretnovecošanas acu kopšanas līdzekļi satur sasmalcinātu dimantu pulveri, kam piemīt dabiska fluorescence, kas atstaro gaismu un redzami izlīdzina grumbas. Tas pats attiecas uz skrubjiem: tie satur minerālvielas, pateicoties to pierādītajām pīlinga īpašībām. Dimanti kā skaistuma uzlabotāji izmantoti kopš Senās Romas: dārgakmeņi tika samalti pulverī un uzklāti uz ķermeņa, lai padarītu ādas toni gaišāku.
Zivju zvīņas
Guanīns – viela, kas atrodama nukleīnskābēs un nukleotīdos, var piešķirt perlamutra mirdzumu acu ēnām un lūpu spīdumiem. Organismā tas ir atbildīgs par ģenētiskās informācijas kodēšanu un piedalās olbaltumvielu sintēzē un šūnu procesos. Kosmētikā tas kļuvis populārs, pateicoties tā mirdzošajai kristāliskajai struktūrai. Pulverveida guanīns piešķir skaistumkopšanas līdzekļiem mirdzumu.
Bet visinteresantākais ir tas, ka tas dabiski atrodams zivju zvīņās un putnu spalvās. Un jā, tavai nagu lakai kādreiz varēja būt šis mirdzošais efekts, pateicoties guanīnam, kas iegūts no siļķu vai sardīņu zvīņām. Taču tagad pieaugošais pieprasījums pēc vegāniem produktiem ir piespiedis tehnologus atteikties no šīs idejas un izstrādāt sintētiskas alternatīvas.
Vistas embriji
Viena no vispretrunīgākajām sastāvdaļām pretnovecošanas kosmētikā ir vistas embriji. Par spīti progresīvajām tehnoloģijām, embriju ekstrakti vēl nav izslēgti no ādas kopšanas līdzekļiem. Turklāt, pēc zinātnieku domām, agrīnās stadijas vistas embriju mērķtiecīga izmantošana kosmētiskiem nolūkiem ir salīdzinoši jauna pieeja, kas aktīvi attīstīta tikai pēdējos 20–30 gados.
Kosmētikas nozare sāka interesēties par embrijiem, kad biologi atklāja vistas embriju unikālo bioķīmisko sastāvu, kas bagāts ar olbaltumvielām, aminoskābēm, vitamīniem (A, E, D un B), minerālvielām un peptīdiem. Iekļūstot dziļi ādā, šie komponenti stimulē šūnu atjaunošanos un kolagēna ražošanu.
Senos laikos embriju izmantošana galvenokārt bija rituāla.
Piemēram, tradicionālajā ķīniešu medicīnā apaugļotas olas tika uzskatītas par dzīvības spēka nesējām un izmantotas atjaunojošās dzirās.
Embrionālo ekstraktu ražošanas process sākas ar olu inkubāciju 7–14 dienu garumā. Šajā posmā zem čaumalas veidojas nenobriedis cālis. Tam trūkst orgānu un nervu sistēmas, tāpēc tas būtībā ir biokoncentrāts. Pēc olu atvēršanas biomasa tiek iegūta un pēc tam tiek pakļauta vairākiem apstrādes posmiem. Galaprodukts ir sterils šķīdums vai pulveris, ko pievieno kosmētikai un medicīnas produktiem.
Čili pipari
No to augļiem iegūtajam eļļas ekstraktam piemīt sildoša iedarbība. Tas tāpēc, ka tie satur kapsaicīnu – vielu, kas šiem dārzeņiem piešķir asumu. Piparu ekstraktu pievieno lūpu spīdumiem un tā sauktajiem plamperiem, kas rada īslaicīgu lūpas palielinošu efektu. Tas parādās arī sildošu ziežu un balzamu ķīmiskajās formulās. Bet tas vēl nav viss. Piparus var atrast matu kopšanas līdzekļos, piemēram, barojošās maskās. Tiek uzskatīts, ka piparu piedeva veicina asinsriti matu folikulos, kas stimulē augšanu. Tas arī aizsargā pret blaugznām un samazina taukainību.
