Rīga +12°C 
Kaspars ar Santu apprecējās 2013. gada jūlijā. Pēc diviem gadiem ģimenē ienāca pirmā meita, bet 2019. – otrā.
Vaicāts, kā Kaspars zināja, ka tieši Santa ir viņa liktenīgā sieviete, hokejists atbild: «Toreiz Amerikā spēlēju, meklēju internetā, ar ko uz randiņu aiziet. Atradu Santu, aizgāju un sapratu, ka man citu nevajag. Man bija interesanti ar viņu. Ja vēl kopā ir arī jautri, tas vispār ir bonuss. Pirmajā gadā attālināti draudzējāmies, un tad jau viņa sāka man uzticēties, drosmīgi pameta darbu Latvijā un atbrauca pie manis uz Ziemeļameriku,» atceras Dauagviņš. Viņš nenoliedz, ka sievietes āriene spēlē lielu lomu.
«Visi jau grib, lai sieva ir skaista. Nezinu nevienu, kurš sākumā domā – nekas, ka ļoti nesmuka, bet būs man baigais draugs. Sākumā skaistums ir vienīgais, pie kā vari pieķerties. Kad Krievijā spēlēju, tur visi sievās bija ieguldījuši lielu naudu, sievas ar plastiskajām operācijām bija kā projekts. Daži džeki, šķiet, pat bankrotēja, jo sieva katru otro dienu pavada klīnikā un tiek pirktas nenormāli dārgas mantas. Man jau liekas, ka mums hokejā sievas visiem ir foršas,» uzskata sportists.
Kaspars arīdzan zina, ko hokejisti gaida no savām dzīvesbiedrēm: «Galvenais – atbalstu. Sievai ir jābūt spēcīgai. Ir dienas, kad tu negribi vispār runāt, ir periodi, kad aizbraucam divu nedēļu izbraukumā vai pusotru mēnesi uz nometni. Kamēr bērni mazi, var dzīvot kopā ārzemēs, bet, kad jāsāk iet skolā, tad problēmas saasinās. Tāpēc mēs nolēmām, ka Santa ar meitām tagad dzīvos Latvijā. Sievai vienai jātiek ar visu galā – skolu, bērnudārzu, slimību un pulciņu menedžēšanu. Varu atļauties, ka mana sieva nestrādā, tāpēc apbrīnoju tās sportistu sievas, kuras vēl papildus strādā. Mēs bieži sazvanāmies, papļāpāju ar bērniem feistaimā. Sportistiem jau dažādi ģimenes stāsti bijuši, ir sievietes, kas neiztur šo grafiku.»
