Rīga +18°C 
Ikkatrs mājdzīvnieka saimnieks lieliski apzinās, ka normālai dzīvnieka organisma funkcionēšanai nepieciešami vitamīni un minerālvielas, bet ne vienmēr šīs uzturvielas jau iepresētas granulās, konservos un citā zooveikalos nopērkamajā barībā. Un ne vienmēr veterinārie vitamīni vai to kompleksi dzīvniekiem garšo. Šoreiz apspriedīsim dabisku vitamīnu alternatīvu putniem, grauzējiem un trušiem – dīgstus jeb diedzētas sēkliņas (graudus, pupiņas), kas satur gandrīz visus labai veselībai nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas, olbaltumvielas, citus mikroelementus, daudzus enzīmus un aminoskābes.
Kādas sēklas diedzēt un kāpēc?
Diedzējamo sēkliņu klāsts, ko drīkst dot dzīvniekiem, ir plašs: kvieši, mieži, auzas, saulespuķu sēkliņas, prosa (no vārpiņām, ko var nopirkt zooveikalos), kaņepes, linsēklas, griķi, Ķīnas pupiņas (mung), salātu sēklas…
Nevajadzētu piedāvāt redīsu un lēcu dīgstus (redīsus putni un grauzēji nedrīkst lietot, bet lēcu dīgstiem ir pārāk asa garša).
Kāpēc uzbriedušie graudiņi ar asniņu galā ir tik vērtīgi?
Grauds (sēkliņa, pupiņa) ir auga miniversija – tajā ir milzīgs spēka koncentrāts, kas dabiskos apstākļos tiktu izlietots vismaz sešu mēnešu garumā, kamēr augs izaugtu un nobriestu. Iemērcot sēkliņu ūdenī, koncentrāts aktivizējas – sēkliņā palielinās bioloģiski aktīvo vielu, vitamīnu un minerālvielu daudzums, sarosās antioksidanti un enzīmi (tie palīdz arī labāk strādāt gremošanas orgāniem). Turklāt no dīgstiem uzņemtās uzturvielas organismā ļoti viegli uzsūcas.
Kā pareizi diedzēt?
Pirmajā brīdī šķiet, ka tas nav nekas sarežģīts – ieber mazā plastmasas trauciņā sauju sēklu, pārlej ar ūdeni, piesedz ar vāciņu, noliec uz palodzes un gaidi, kad sēklas sāks dīgt. Tās arī dīgst, bet… visu iesācēju klupšanas akmens ir pelējums, kas sēklās iemetas jau pēc pāris dienām. Un, kā zināms, ne putniem, ne grauzējiem pelējumu pat tuvumā nedrīkst aist. Kā pareizi diedzēt – vai ir kādi diedzēšanas noslēpumi? Izrādās – ir!
Sāksim ar diedzēšanas veidu apskati
1. Pirmais patiešām ir ļoti tuvs iepriekš aprakstītajam: trauciņā ieliek dubultā salocītu marli, uz tās ber sēklas, uzlej nedaudz ūdens, trauciņu pārklāj ar pārtikas plēvi, ar dakšu vai nazi plēvē izdur dažus caurumiņus gaisa ventilācijai, un visu liek diedzēties. Diemžēl tieši šis veids draud ar pelējumu, īpaši – ja gribas asniņus paaudzēt garākus (sēklas sasakņojas, un starp tām parādās pelējuma pūkas).
2. Arī otrs veids – ar augsni – nav simtprocentīgi drošs. Tas vairāk paredzēts garākiem asniņiem (zelmenim), un to varētu saukt par minidobīti (šādi var audzēt kaķu zāli). Ja vēlies sadīgušo minidobīti ielikt mīluļa būrī, augsne jāber emaljēta metāla, stikla vai keramikas trauciņā ar zemām malām (neizmanto plastmasas trauku, jo putni un grauzēji to noteikti pagaršos). Uz augsnes kārtiņas uzber sēklas, ar plaukstu tās nedaudz pieplacini (bet neaproc) un apsmidzini ar ūdeni (būs jāsmidzina regulāri). Kad asni sadīguši, minidobīti var likt būrī.
Taču šai metodei ir trūkumi: putni un grauzēji aizkašāsies līdz augsnei, to izmētās pa būri un, protams, pagaršos. Tas ir šmucīgi un pat bīstami, ja zeme nav ekoloģiski tīra.
Diedzēšanai vislabāk izvēlēties nepiesārņotas un nemēslotas augsnes virskārtu (pirmos 25–50 cm tūlīt zem zāliena vai mežā zem lapu paklāja). Trešais trūkums – ja augsne būs pārāk mitra, arī šādi audzētās sēkliņās var iemesties pelējums.
3. Visdrošākais diedzēšanas veids – ar divkāršu skalošanu. Vispirms sēklas liek mērcēties aukstā (filtrētā, avota vai akas) ūdenī. Mērcēšanas laiks katram sēklu veidam ir atšķirīgs, bet daudz nekļūdīsies, ja tās paturēsi ūdenī 12 stundas. Pēc mērcēšanas sēklas rūpīgi jānoskalo un diezgan ilgi jānotecina sietā (ja sēklas būs pārāk mitras, tām var rasties nelāga garša un iemesties pelējums). Mazliet apžuvušās sēklas ber traukā (tikai ne alumīnija, jo tas oksidējas!) un pārsedz ar samitrinātu dubultā pārlocītu marli (var izmantot arī biezāku audumu, piemēram, dvieli, – tas ilgāk noturēs mitrumu, taču noteikti jāatloka mazs stūrītis, lai sēklām piekļūtu gaiss).
Divreiz dienā sēklas jāliek sietā un zem auksta ūdens strūklas kārtīgi jānoskalo, atkal jānotecina, jāber atpakaļ traukā un jāpārsedz ar marli. Skalošana palīdzēs dīgstus uzturēt mitrus un tīrus, kā arī novērsīs pelējuma sēnīšu rašanos. Ja istabā gaiss ir ļoti sauss, starp skalošanas reizēm dīgstus var apsmidzināt ar ūdeni.
Diedzēšanas ilgums un citi noteikumi
- Sēklas nedrīkst pirkt dārzkopības veikalos, kur tās tiek kodinātas. Tām jābūt neapstrādātām un, vēlams, ekoloģiski audzētām.
- Dīgstošas sēklas nevajadzētu turēt lielā siltumā, piemēram, tiešos saules staros vai uz radiatoriem (siltums, kas nāk no apakšas, un vēsums no loga neveicinās dīgšanu). Vislabāk dīgšanas process norit tumsā.
- Katram sēklu, graudu un pākšaugu veidam ir savs dīgšanas ilgums. To vajadzētu noskaidrot, jo pārturētiem dīgstiem mainās uzturvērtība un pat garša. Visvairāk vitamīnu un minerālvielu ir 0,5–2 cm garos asniņos, bet maksimālā uzturvielu koncentrācija ir asniņā, kura garums ir identisks sēkliņas garumam.
- Kad dīgsti ir sasnieguši vajadzīgo garumu, tos var veselu nedēļu glabāt ledusskapī – tie joprojām būs dzīvi (ja sāk apkalst, jāapsmidzina), turklāt tie nepāraugs, jo zemā temperatūrā augšana palēninās.
- Ja nav nodoma izaudzēt zālīti, ilgāk par nedēļu dīgstus nevajadzētu audzēt (tajos zudīs uzturvielu koncentrāts). Taču arī pāraugušie ir vitamīniem bagāti, un tos var lietot uzturā gan putni un grauzēji, gan paši saimnieki (piemēram, iebērt mikserī, gatavojot smūtiju, pievienot zupām un sautējumiem īsi pirms vārīšanās beigām). Vismazāk jāuztraucas, ja pāraug kvieši – to zelmenī (līdz pat 25 cm garumam) C vitamīna ir tikpat daudz, cik citrusaugļos, A vitamīna – trīsreiz vairāk nekā ledussalātos, daudz B un E vitamīna, arī hlorofils.
Griķu diedzēšana
Griķi sadīgs visātrāk. Tie jāmērcē tīrā ūdenī tikai 20 minūtes (ja mērcēsi ilgāk, griķi kļūs lipīgi un mīksti). Pēc tam kārtīgi jānoskalo sietā, jānotecina liekais ūdens, jāliek traukā dīgt. Griķu dīgsti parasti ir gatavi lietošanai jau 24 stundu laikā! Ja asniņš tik ātri neizšķiļas, tas jāaudzē pēc skalošanas metodes (jāskalo divreiz dienā). Diedzēti griķi ir ļoti augstvērtīgi – satur astoņas neaizvietojamās aminoskābes un organismā veido sārmainu vidi (sārmaina vide neļauj attīstīties iekaisumam un vēža šūnām).
Ķīnas pupiņu diedzēšana
No rīta aplej pupiņas ar tīru ūdeni un atstāj mirkt uz diennakti (lai pupiņās pamostos ļoti augstvērtīgi enzīmi). No rīta nolej ūdeni, pupiņas noskalo sietā, notecini, ber traukā un pārklāj ar mitru marli. Turpmākā kopšana pēc skalošanas metodes. Dīgsti būs gatavi triju līdz septiņu dienu laikā. Tiem ir ļoti augsts C vitamīna un minerālvielu saturs.
Ideālais diedzēšanas ilgums
- Kvieši, auzas – divas dienas (asniņš ir aptuveni 2,5 cm garš).
- Ķīnas pupiņas – četras dienas.
- Kressalāti, saulespuķes – nedēļa.
