Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iestāsta sev, ka veselīgi ir arī garšīgi
«Tas sākās agrā bērnībā, kad pirmo reizi aizgāju uz suņu patversmi – man radās interese par dabu un dzīvnieku aizsardzību. Tobrīd pārstāju ēst gaļu, ko nedaru jau 18 gadus. Vēlāk no ēdienkartes izslēdzu arī zivis, olas un pienu. Nespēju apēst kādu, kas iepriekš elpojis un ticis nogalināts tikai tādēļ, lai man būtu garda maltīte,» stāsta Egija Gailuma.
«Pārejot uz veģetāro ēdienkarti, nepietiek ar gaļas izslēgšanu no maltītēm. Bez kartupeļiem un kāpostiem jāsāk ēst arī lēcas, zirņi, pupiņas, kvinoja, rieksti, avokado, dažādu veidu salāti. Tā arī ir mana ikdienas ēdienkarte. Neesmu lielā sajūsmā par brokoļiem un selerijām, bet es šo abus ēdu, jo tas ir veselīgi. Sev iestāstu – ja tas ir veselīgi, tātad arī garšīgi,» saka Egija.
«Visus skeptiķus varu nomierināt – regulāri veicu asins analīzes, man viss ir kārtībā.»
Citi lasa
«No vitamīniem papildus lietoju spirulīna tabletes un pūšamo D vitamīnu, kas pietrūkst gandrīz visiem Latvijā dzīvojošajiem. Es arī nezinu, kas ir nogurums, par kuru daudzi sūdzas pēc tam, kad ir ieturējuši pusdienas vai vakariņas. Es pēc maltītēm jūtu papildu enerģijas pieplūdumu,» atzīst Egija.
Alkohola vietā izvēlas avokado smūtiju
Jauniete atzīstas, ka gan ģimene, gan draugi gaļu ēd.
«Visas maltītes, kurā ir gaļa, draugs sev gatavo pats. Es tai nepieskaros,» apgalvo Egija. «Citus nenosodu, vienkārši pati to visu neesmu lietojusi tik sen, ka man pat neprasās izbaudīt gaļas vai zivs garšu, ēdot arī veģetāro. Neēdu ne soju, kas garšo pēc gaļas, ne marinētus burkānus, kuru garša atgādina lasi. Attiecībā pret piena produktiem neesmu tik strikta – ja ciemos ir ēdiens, kurā ir piens vai olas, es to apēdīšu. Pati gan ikdienā nepērku ne pienu, ne olas, ne jogurtus.
Skatos, lai produktos, kurus ēdu, būtu pēc iespējas mazāk cukura. Ir tikai viena veida maize, kuru ēdu, – Ķelmēnu rupjmaize. Arī no marinētajiem gurķīšiem izvēlos tikai Spilvas asos pipargurķīšus, kuros ir vismazāk cukura. Esmu liela saldummīle, tādēļ ik pa brīdim palutinu sevi ar kādu šokolādi.
Trīs reizes gadā var arī iedzert – gadumijā, Līgo svētkos un bijušo studijas biedru ikgadējā ballītē. Pārējā laikā ballējos bez tā. Varu dejot uz galda, būdama absolūti skaidrā.
Draugus kaitina tas, ka ballītēs alkoholu nelietoju. Visi pasūta vīnu, bet es – avokado smūtiju.
Man alkoholiskie dzērieni vienkārši negaršo. Parasti pēc ballītēm esmu tā, kas visus izvadā pa mājām,» stāsta Egija.
Mostas agri un lasa grāmatu
«Nekad savā dzīvē neesmu dzērusi kafiju. Manuprāt, tas ir rutinēts paradums, ka bez kafijas cilvēks nespēj no rītiem pamosties. Tas daudziem kļuvis par rituālu. Arī man ir savs rīta rituāls, tikai bez kofeīna,» atzīst Egija.
«Guļu sešas septiņas stundas un mostos agri – ap sešiem no rīta. Tad lasu grāmatu, to daru arī vakarā – pat tad, ja mājās esmu pārradusies stundu pirms pusnakts. No rīta varu izlasīt tikai vienu nodaļu vai grāmatas lapu, bet daru to katru rītu.
Pārsvarā lasu angļu valodā, šobrīd esmu ķērusies pie Mindset – stāsta par to, kā strādāt ar savu prātu un reaģēt uz lietām, kas ar tevi notiek. Agrāk pirmais, ko darīju no rīta, bija ieiešana telefonā un atbildēšana uz saņemtajām ziņām un e-pastu. Tagad to sāku darīt ne agrāk par pusastoņiem, jo esmu sapratusi, ka, atbildot agri, dienu sāku, atdodot citiem spēku un risinot viņu problēmas. Tagad izvēlos pusotras stundas veltīt sev,» norāda Egija.
Sagādā ķermenim vieglu šoku
Stāstot par savu rīta rituālu, jauniete atzīst, ka, iztīrījusi zobus un padzērusies ūdeni ar citronu, 15 minūtes velta stiepšanās vingrinājumiem. Maza pakustēšanās ar tukšu vēderu ir lielisks veids, kā uzlabot vielmaiņu,» atzīst Egija.
«Ik rītu uzrakstu trīs lietas, par kurām esmu pateicīga pagājušajai dienai, un trīs lietas, kurām apņemos ticēt šodien. Kopā šis rituāls man prasa pusotras stundas. Brokastoju tikai dažreiz. Man garšo uz galetes uzziests zemesriekstu sviests un tam pa virsu uzlikts ripiņās sagriezts banāns. Labprāt praktizēju arī pārtraukto badošanos.
Savulaik esmu badojusies 36 un pat 48 stundas.
Parasti pēdējo reizi paēdu svētdien no rīta vai vakarā, un mana nākamā maltīte ir otrdien.
Kādu laiku tā darīju katru nedēļu, turklāt pirmdienā devos pat uz diviem sporta treniņiem. Šobrīd cenšos ievērot pārtrauktās badošanās populārāko plānu – ēdienreizes tiek ieplānotas astoņās stundās, bet atlikušajās 16 netiek ēsts nekas. Visvieglāk tas izdarāms, ja atsakās no brokastīm. Pirmo reizi ēd pulksten 12 dienā, bet pēdējo – līdz astoņiem vakarā.
Man patīk tā sajūta, kad gribas ēst, bet turpini kādu laiku vēl neēst. Tā sagādāju ķermenim šoku, mazliet to pakaitinot. Mēs dzīvojam pārāk lielā komfortā un bieži vien ēdam, tiklīdz iekārojas. Turklāt vairākums s ikdienā ēd par daudz. Patiesībā mums ir daudz rezervju. Cilvēkiem, kas saka, ka viņiem no neēšanas reibst galva, nezina, ka tas notiek ne jau tāpēc, ka pietrūkst barības vielu, bet gan tādēļ, ka ķermenis nav pieradis pie neēšanas,» skaidro Egija.
Cenšas pēc sevis neatstāt atkritumus
«Pandēmijas laikā izveidoju pati savu zero waste – beziepakojuma internetveikalu Less Wasty, kas man šķiet loģisks turpinājums tam, pēc kādiem principiem dzīvoju,» atklāj Egija. Viss sācies ar papīra maisiņiem.«Kopš sevi atceros, lielveikalos man nekad nav paticis ņemt plastmasas maisiņus. Parasti dārzeņus un augļus salieku groziņā, pēc tam papīra maisiņā.
Cik gan daudz reižu pārdevējas man ir aizrādījušas, ka piebārstu slīdošo lenti ar zemi?
Kāpēc nesalieku dārzeņus atsevišķos maisiņos? Visi dārzeņi un augļi lielveikalos jau tāpat ir gana netīri – tos iepriekš ir aptaustījuši simtiem cilvēku. Noberot uz slīdošās lentes es tos netīrākus nepadaru. Turklāt mājās tāpat visu mazgāju,» stāsta Egija.
«Papīra maisiņiem sekoja ausu bakstāmie kociņi. Man bija svarīgi, lai, nonākot atkritumos, tie spēj sadalīties, tādēļ plastmasas kociņu vietā izvēlējos dabai draudzīgu alternatīvu – no bambusa un kokvilnas izgatavotus. Tiem sekoja bambusa zobu suka un galda piederumi, kas man vienmēr ir līdzi somā. Izmantoju tos, ja nopērku gatavu ēdienu. Esmu nomainījusi plastmasas salmiņus pret metāla, sintētiskos šampūnus un dezodorantus – pret šampūnziepēm un krēmveida dezodorantiem, kas izgatavoti no dabiskām sastāvdaļām. Produktus, ko neizdodas atrast Latvijā, pasūtu no Amerikas, Vācijas, Zviedrijas.
Pērkot vairumā, parasti ir izdevīgāk, tādēļ izlēmu izveidot internetveikalu, kurā piedāvāju visu, ko ikdienā lietoju arī pati.
Mans pēdējais atklājums ir vegānās košļājamās gumijas bez aspartāma, ksilīta, lipekļa un piena produktiem. Tā ir draudzīga planētai un zemē bioloģiski sadalās,» skaidro Egija.
Par sevi viņa saka, ka ir cilvēks, kas ikdienā cenšas dzīvot nevis pilnībā bez atkritumiem, bet atstāt tos pēc iespējas mazāk. «Neesmu atteikusies no smaržām vai skropstu tušas, jo arī tās pēc sevis atstāj lietas, kas dabā nepārstrādājas. Taču uz mana vannasistabas plaukta ir tikai viena tušas tūbiņa un smaržu pudelīte. Tikai tad, kad tās izlietotas, iegādājos jaunu. Man nav vienalga, kas notiks ar planētu pēc tam, kad manis vairs nebūs. Dzīvoju ar pārliecību, ka cilvēku uzdevums ir nevis izmantot visu, kas ir dabā, bet to sargāt,» pārliecinoši teic Egija.
