Rīga +26°C 
Jūsu tēvs bija leģendārais psihoterapeits, hipnologs un seksologs Jānis Zālītis. Izvēle iet tēva pēdās jums bija likumsakarīga?
Uzskatu, ka Jānis Zālītis bija vadošais 20. gadsimta otrās puses psihoterapeits. 1963. gadā tika dibināts psihohigiēnas un psihoprofilakses klubs Panaceja. Redzēju, kā tēvs nodarbojās ar psihoterapiju, kā pie viņa nāca cilvēki, vēlāk viņš arī mani apmācīja tajā, ko pats pielietoja. Tēvs mani lēnām ievirzīja psihoterapijā. Paralēli tam gribēju mācīties ārstniecību, jo redzēju to ikdienā. Domāju, ka mana izvēle studēt medicīnu un vēlāk arī psihiatriju izveidojās tīri loģiski. Psihiatrijā savulaik mani ievirzīja tēva skolnieks – psihiatrs Boriss Doņņikovs. Viņš iedvesmoja skatīties tieši šajā virzienā, ar domu, ka var ārstēt ne tikai ar psihoterapiju, konkrēti hipnoterapiju, bet arī ar medikamentiem. Domāju – šī bija mana labākā izvēle, jo man ir zināšanas par abām šīm jomām. Mēs pārņēmām tēva vārdā nosaukto klīniku un turpinām darbu, piedāvājot gan medikamentozās, gan nemedikamentozās un nu jau arī instrumentālās metodes.
Savulaik teicāt, ka esat klusais psihiatrs, kurš visu uztver mierīgi. Kas ir jūsu īpašais rokraksts?
Manuprāt, psihiatri vispār ir klusi, bet man klusums nācis no paaudzes uz paaudzi līdz ar zināšanām no tēva. Jā, esmu cilvēks, kas mīl klausīties un uzklausīt pacientu, – nemīlu darīt šo darbu 15–20 minūšu laikā. Man gribas iedziļināties, izprast, izsekot līdzi cilvēka domai un viņu balstīt, ne tikai ārstēt ar medikamentu. Cilvēka prāts man šķiet tik interesants! Ilggadējā pieredze ir pierādījusi, ka balsta terapija kopā ar medikamentiem ir ļoti palīdzoša un pārsvarā palīdz sasniegt rezultātu daudz ātrāk nekā tikai psihoterapija vai tikai psihiatriska ārstēšana. Abas viena otrai ļoti palīdz.
Cilvēka prāts ir ļoti sarežģīts. Kas jūs tajā joprojām pārsteidz?
Mani pārsteidz, kā cilvēki ar laiku ir mainījušies. Ir paaudze, kas psihiatriju neatzīst, un jaunākā paaudze, kas ļoti interesējas par savu mentālo veselību. Esmu novērojis kādu fenomenu – kad radiniekam paliek labi, viņš kļūst veselāks vai pilnīgi vesels, tad citā tuviniekā, kam ir līdzīgas problēmas, ieslēdzas skaudība, un arī viņam gribas, lai būtu labi. Viņš arī sāk nākt, un tad ir tāda ģimenes psihiatrija. Patīkami un interesanti redzēt, kā vispār mainās paradigma pret psihiatriju un kā cilvēki ne tikai ietekmējas no ārsta, bet arī – kā notiek pārnese starp ģimenes locekļiem un radiem. Tas ir patīkami, jo nozīmē, ka mūsu sabiedrība ir kļuvusi mentāli veselāka.
Daudziem aizspriedumu pret psihiatriem veido tieši arī jūsu minētā medikamentozā ārstēšana.
Tā ir, bet kāda ir atšķirība starp valsts apmaksātu un privātu psihiatriju, vismaz mūsu praksē? Varbūt tā notiek arī valsts sektorā, taču neesmu dzirdējis, bet mēs klientiem dodam savus kontaktus – dodu viņiem savu WhatsApp numuru, lai viņi man varētu rakstīt. Ja cilvēkam parādās blaknes vai medikaments ir pārāk spēcīgs, mēs arī starp vizītēm varam to apspriest un pamainīt zāļu devas vai tās atcelt, un cilvēkam nav trīs mēnešus jāgaida nākamā vizīte. Viņš ātri saņem palīdzību, tajā pašā laikā lietojot modernus medikamentus, – viņu nezāļo, un viņam ir labs kontakts ar ārstu.
Parasti par nozāļošanu runā tie, kam ir negatīva pieredze vai smaga slimība, piemēram, šizofrēnija, kad tuviniekiem šķiet – cilvēks bija aktīvs un foršs, bet sāka lietot zāles un kļuva tāds nekāds. Patiesībā šo cilvēku uz laiku medikamentozi ārstē, viņš ir kontaktā ar ārstu, pēc tam zāļu devu mazina un tad vērtē tālāk. Padomju laikā bija spēcīgas zāles, kas ļoti ietekmēja psihi, un tikai šī gadsimta sākumā parādījās jauni, moderni medikamenti, kuriem ir mazāk blakņu, jo skaties, kā gribi, pat paracetamolam ir blaknes. Arī pie mums mēdz atnākt cilvēki, kas saka, ka medikamentus nevēlas, tad mēs piedāvājam psihoterapiju, instrumentālu ārstēšanu.
Vai kādreiz izmantojat arī hipnozi? Un pats arī esat nohipnotizēts?
Mans tēvs suģestiju un hipnoterapiju man savulaik ir veiksmīgi iemācījis un devis izbaudīt. Kad ar kursabiedriem mācījāmies hipnozi, trenējāmies, kas tikai netika pieredzēts! Galvenais secinājums bija tāds, ka vislabāk var nohipnotizēt to, kurš ļaujas, kurš grib būt nohipnotizēts. Bet pēdējos desmit gadus to izmantoju ļoti reti. Tā ir labs papildinājums balsta terapijai, piemēram, psihoterapijai, bet pastāv suģestijas sliekšņi: 15 % cilvēku tā patiešām strādā, 15 % – nestrādā, bet pārējiem – gan strādā, gan nestrādā. Tādu īstu un kvalitatīvu hipnologu Latvijā ir maz, jo patiesībā tas ir liels garīgs darbs. Esmu novērojis, ka pie manis pārsvarā nāk cilvēki, kas grib runāt, bet negrib, lai viņus suģestē.
Klīnikā piedāvājat modernu pakalpojumu – Exomind terapiju, kas balstīta repetitīvās transkraniālās magnētiskās stimulācijas jeb rTMS tehnoloģijā. Kas tas īsti ir?
Tā ir fizikāla metode, kuras pamatā ir magnētisko impulsu iedarbība uz galvas smadzeņu noteiktiem reģioniem, stimulējot vai nomierinot nervu šūnu darbību. Impulsu iedarbības laikā izdalās vielas, kas atbild par labu noskaņojumu, mieru, sniedz antidepresīvu efektu. Exomind terapija var palīdzēt, ja ir miega traucējumi, trauksme, depresija, obsesīvi kompulsīvie simptomi, emocionāla pārslodze, mentāls nogurums, koncentrēšanās grūtības, pastiprināta psihiskā spriedze.
Mūsu klīnikā ir pasaulē jaunākais šīs metodes aparāts, kurš ir jaudīgāks un ar kuru rezultāti ir sasniedzami ātrāk, ar daudz mazāku sesiju skaitu. Vidēji kurss ilgst sešas līdz desmit reizes, atkarībā no problēmas. Šim aparātam ir mazāk blakņu, tas nav sāpīgs un skaļš, cilvēks dzird klikšķus un jūt maigu pieskārienu vai impulsu, kas iet uz galvas smadzenēm.
Vai Exomind terapijai nepieciešams psihiatra nosūtījums?
Tehnoloģijas aprakstā, kas Latvijā ir apstiprināts šā gada maijā, rakstīts, ka psihiatram ir jānovērtē, vai nav kontrindikāciju terapijas veikšanai, bet mēs tāpat izvērtējam, vai cilvēkam šī metode ir pieļaujama. Ja viņam ir, piemēram, aktīva psihoze ar murgiem un halucinācijām, viņš varētu nodomāt, ka šis aparāts viņu pārprogrammēs, un, visticamāk, viņam šī metode nesniegs labu efektu.
Varbūt Exomind var aizstāt vizītes pie psihoterapeita, kas tomēr no cilvēka prasa mēnešiem ilgu darbu?
Jā, lielā mērā šī fantastiskā metode var aizstāt psihoterapeita vizīti. Praksē novērojam, ka cilvēkam divus gadus nevaram piemeklēt terapiju, viņš apmeklē psihoterapeitu, bet jau pēc pirmās vai otrās Exomind sesijas ir spējīgs mājās izmazgāt grīdu, nekliegt uz radiniekiem un ar katru reizi justies labāk. Šī instrumentālā metode ļāva viņam sasniegt uzlabojumu, kā arī atteikties no medikamentiem. Vai arī tie, kuri nevar beigt lietot miega zāles, pēc šīs terapijas ātri aizmirst, ka vakarā vajadzētu iedzert kādu ripu.
Jūsu klīnika piedāvā arī pašpalīdzības grupas, kas ir gana pieprasītas.
Jā, tās ir diezgan populāras, notiek Rīgā divas reizes nedēļā – trešdienās un sestdienās. Uz nodarbību nāk cilvēki, kurus kaut kas uztrauc vai kuri ir psihiatra, psihoterapeita klienti, vai viņiem vienkārši kāds grupu iesaka. Katrs desmit minūtes runā par to, kas viņu uztrauc, par savām jūtām, un pēc tam pārējie grupas dalībnieki sniedz atgriezenisko saiti. Triju gadu laikā, kopš šīs grupas darbojas, novērojam, ka cilvēkiem, kuri grupās bijuši visilgāk, ir fantastiski uzlabojumi – viņiem sakārtojas dzīve. Jo pašpalīdzības grupa arī ir psihoterapijas veids. Katrai grupai ir savs vadītājs, un arī man nākas moderēt šo atmosfēru, lai process būtu jēgpilns.
Vai jūsu meita Alise Roze un dēls Krišjānis arī iet jūsu pēdās?
Meita izvēlējās to, kas arī mani ir interesējis, – viņa mācās biotehnoloģiju. Viņa ir izdarījusi savu izvēli, un tādā ziņā mums ir brīvība. Bet viņa labi zīmē un brīvajā laikā nodarbojas ar mākslu. Dēls Krišjānis mācās Skotijā, un izskatās, ka viņam būs mākslinieka karjera. Viņā ir mākslinieka gēns, kas mūsu ģimenē fonā ir bijis vienmēr.
Jums pašam vēl atrodas laiks pagleznot?
Ja būtu laiks, es gleznotu. Zinu, kā to darīt, un pārzinu tehniku, ceru, ka atradīsies laiks šai atpūtai, relaksācijai, radošumam. Vairāk esmu prāta mākslinieks, ja tā var teikt. Ko tas nozīmē? Cilvēka prāts ir kā glezna, un psihiatrijā, tāpat kā mākslā, ir daudz tehniku, kas prātu no vienmuļa padara krāšņāku un no pārāk krāšņa – piezemētāku. Bet ota ir metode, ko izmantojam.
Kas jums pašam palīdz justies mierīgam un harmoniskam?
Tā ir vērtību sistēma un sajēga, par ko šī sistēma vispār ir. Kā savulaik teica mans tēvs, sabiedrības pamats ir ģimene. Ļoti augstu vērtēju attiecības, kas man ir bijušas, un attiecības, kas man ir šobrīd. Domāju, ka ģimene kā tāda un veselīgas attiecības, veselīga pašcieņa, veselīgs egoisms dod pārliecību par sevi, par to, ka ir atbalsts un vari būt saprasts ikdienā. Līdz ar to iestājas miers par to, kas tu esi. Tāpēc man personīgi ļoti lielu mieru dod attiecības, kas man ir, un radinieki, kas man ir līdzās.
Ārstniecības iestādes kods: 4277–00002, SIA VMVK
