Gaviļmeistars Renārs Zeltiņš

Kādas ir tavas attiecības ar sociālajiem tīkliem, un cik daudz laika tam velti ikdienā?

Manas attiecības ar sociālajiem tīkliem ir mainījušās – uzskatu, ka uz labo pusi. Tas ir normāli, jo mainās arī mana dzīve. Šobrīd esmu aktīvs tikai Instagram vietnē un WhatsApp. Instagram kalpo arodam, ziņkārei, iedvesmai un savas ikdienas mirkļu atreferēšanai. WhatsApp – komunikācijai. Bet kopumā ievēroju veselīgu balansu starp realitāti un bezjēdzīgu laika šķiešanu ekrānos. Ne vienmēr sanāk, bet cenšos ieviest paradumus, kad, kurā brīdī, cik daudz pavadu telefonā, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti un vairāk laika pavadot ar līdzcilvēkiem. Nekad mākslīgi un īpaši neesmu tiecies pēc sekotāju skaita audzēšanas un viņu uzmanības noturēšanas. Pieļauju, ka mēs sekojam tiem, kuru personība, gaitas, saturs mūs uzrunā un aizrauj, līdz kādā brīdī apnīk un mēs atsekojam.

Pēc kādiem kritērijiem izvērtē sadarbības?

Patiesībā ļoti izvērtēju, ar ko sadarbojos. Ir arī striktas sarkanās līnijas, ko nekad nepārkāpšu, piemēram, cigarešu reklāmas. Primāri, lai man nav jāliekuļo un jāfeiko, cik ļoti produkts man simpatizē un to glorificēju tikai tāpēc, ka man par to maksā. Neesmu reklāmas stabs, kurš noandelēs pašu vellu, jel dodiet tik dinārus! Nē, es vēlos, lai pie cilvēkiem aiztek autentiska un godīga atbilde par manu pieredzi. Pirms sadarbojos, izpētu, analizēju, ieklausos intuīcijā. Un, kad sadarbojos, esmu lojāls, uzticīgs un atbildīgs partneris. Piemēram, ar Samsung darbojos jau piekto gadu un esmu gandarīts gan par augstākās raudzes ierīcēm, gan ļoti augstu vērtēju arī mūsu draudzību kopumā.

Kas tavā telefonā ir īpašs, kas palīdz veidot saturu?

Telefons lielākajai daļai cilvēku kļuvis par nozīmīgu ikdienas sastāvdaļu, un tā ir mūsdienu realitāte – telefons ir būtisks aroda instruments, tāpēc svarīgi, ko tas spēj. Man ir paveicies, jo februāra sākumā saņēmu jauno Samsung S23 Ultra flagmani, kas, manuprāt, pašlaik ir spēcīgākais tālrunis tirgū. Tas vislabāk pilda funkcijas, kas mūsu dzīves tempam un ikdienai ir vissvarīgākās. Dinamisks temps. Izcila kamera. Ilga baterijas dzīve. Telefonu saņēmu, esot Tenerifē, līdz ar to labā apgaismojumā, eksotiskā vidē un palmu ēnā testēju tā varējumu. Tam ir labākā kamera, kādu telefonā esmu redzējis līdz šim. Banānu plantācijā pirmo reizi izmēģināju 200 MP kameru, kas sniedz ļoti augstas izšķirtspējas bildes, kuras ar filtriem vairs nav jākoriģē. Uzlabota gan portreta foto uzņemšana, gan video stabilizācija, kas ir nozīmīgi video tendenču pasaulē. Un, protams, baterijas laiks. Šobrīd lādētāju droši varu aizmirst mājās, jo vienas dienas robežās man tas nav nepieciešams.

Cik daudz no savas ikdienas atspoguļo sociālajās platformās?

Man šķiet, ka kopumā ir iestājusies virtuālā anarhija, cilvēce ir pazaudējusi privātās telpas noslēpuma šarmu. Viss tiek eksponēts un atrādīts pa labi un pa kreisi. Pat paši intīmākie, personīgākie, laimīgākie un nelaimīgākie brīži tiek palaisti tīmeklī. Katram ir savas tiesības un izvēle, kad, ko un cik daudz rādīt. Es to respektēju, taču nesaprotu. Mans Instagram taimlains sastāv no ikdienas ainiņām, darba brīžiem un ceļojumiem. Īpaši aktīvs esmu tieši ceļojumu atrādīšanā. Dalos piedzīvotajā, jo uzskatu, ka tieši tas var iedvesmot citus apskatīt pasauli, sniegt plašāku redzesloku, just un sekot līdzi mūsu ģimenes dēkām.

Daudzi tevi pazīst kā sociālu un komunikablu personību. Vai Renārs, ko redzam Instagram platformā, ir tas pats Renārs, kas mājās?

Pats Renārs domā, ka sociālajā vidē ir redzams tas pats Renārs, kurš uz dīvāna mājās. Renāram patīk smieties, dauzīties, ākstīties. Viņš vada pasākumus un veido sadarbības. Viņš kaifo no laba ēdiena, kino, ceļojumiem un šopinga. Un bezgalīgi mīl savas dāmas. To visu var redzēt tur. Tas, ko nevar redzēt, ir skumjas, neoma, grūtās dienas, negulētās naktis, likstas un ķibeles. Tas viss lai paliek mājās!

Kabatā pēc vārda man nekad nav bijis jāmeklē, un kauns man šūpulī netika ielikts.

Bet šajā dzīves nogrieznī esmu ielāgojis sevi un sapratis, kā rentabli sadalīt savu enerģiju. Vairs nelecu pa peļķēm, bet izvēlos tās apiet. Tas ir briedums, kas atspoguļojas arī darbā. Mans darbs pieprasa smaidu, dzirkstošu enerģētiku, radošu garu, un to visu arī es sniedzu. Kad šī baterija iztērēta, mājās vai aiz kadra vēlos būt rātns, rāms un mierpilns. Tāpēc nedomājiet, ka ikdienā izskatos dusmīgs vai kaut kas nav kārtībā. Nē, tā ir mana seja. Es taupu enerģiju.

Kas ir tava miera osta?

Mana miera osta ir tur, kur nav pārbāzts ar laineriem, kuģiem un motorenēm. Tur, kur harmonisks ūdens zaigojas saulē un silda muguru. Tur, kur mēs ar sievu un meitu sēžam koka laivelē, duču baltu gulbju ieskauti, un unisonā dungojam: «Spīguļo, saulīte, spīguļo!» Tā ir mana miera osta.

Ja tu nebūtu tas, kas esi, kas tu gribētu būt?

Es allaž esmu apbrīnojis dziedātāju, mūziķu talantu. Pāris muzikālu garadarbu manā pūrā gan eksistē, bet tā ir studijas vaina. Realitātē es apzinos savas (ne)spējas. Mans sapnis būtu piepildīt kuplas arēnas vai stadionus un tūrēt apkārt zemītei līdz The Rolling Stones vīru sirmumam. Bet tas, visticamāk, ne visai ģeldētu manai lēdijai un kaitētu attiecībām, tāpēc labi vien ir, kā ir.

Kādas ir tavas nākotnes perspektīvas? Vai ir kādi mērķi, uz ko šobrīd aktīvi tiecies?

Pašlaik vēlos atgriezties ar kādu jaunu projektu vai oriģinālsaturu kādā no platformām. Idejas gan vienmēr ir milzīgas kā ziloņi, beigu beigās viss atduras finansiālajā šlagbaumā. Un tā jau pildās nerealizēto ideju plaukts, kas pārklāts putekļiem. Ilgtermiņā gribu pilnveidot un ieguldīt sevī un savā daudzpusībā. Iemācīties papildu valodu, apgūt mūzikas instrumentu, iegūt papildu zināšanas. Un, protams, uzcelt māju, izaudzināt dēlu, iestādīt ozolu. Čūsku negribu sist.

Kā tu domā – kā tevi raksturotu tava ģimene?

Pašam slinkums domāt, tāpēc pavaicāju ģimenei, kā viņi mani raksturotu. Mīļā meitiņa domā, ka esmu mīļš, drošsirdīgs, spēlīgs, smaidīgs jokdaris. Dārgā sieva domā tā: «Mūsu ģimenes pacietīgākais un mierīgākais visu situāciju balsts. Uzjautrinātājs, smīdinātājs. Gandrīz vienmēr (ar dažiem izņēmumiem) gatavs dalīties ēdienos, mantās, laikā. Neticami atsaucīgs uz aicināšanu spēlēties, lasīt vakara pasakas meitai, palīdzēt atnest, izdarīt, padot visu, ko lūdzam. Uzmanīgs, pārsteidz un apdāvina ne tikai ar ziediem un dāvanām, bet arī vārdiem, darbiem, novērtējumu. Renāram ir plaša sirds un milzīga mīlestība pret mums, kuru var just ikvienā elpas vilcienā, – vienmēr padomās, parūpēsies un pārsvarā pieņems lēmumus par labu mums visiem, nevis sev. Ar viņu vienmēr ir interesanti, aizraujoši, piepildīti.

Neskatoties uz laiku, ko velta ģimenei, pats vienmēr pagūst padomāt par to, kā izskatīsies, ko iegūt savai labsajūtai un kā sevi profesionāli uzlabot. Prasīgs pret sevi un citiem darba jautājumos, ar augstiem standartiem. Pieklājīgs un šarmants, vitāls un sirsnīgs. Uzticams draugs un mīļotais cilvēks.»

Vai tu mēdz nogurt no ikdienas, darba ar sociālajām platformām? Un kur atgūsti enerģiju?

Ir tāds teiciens – tā nogurt var tikai no svētkiem. Tā ka cilvēki nogurst ne tikai no ikdienas. Arī pusaudža gados, kad bezbēdībā lēcu pa dzīvi bez telefona kabatā, noguru. Nogurt ir cilvēcīgi. Svarīgāk ir saprast un sajust, kā gurdenumu aizdzīt, kā atjaunoties. Un te katram ir sava recepšu grāmatiņa.

Man tā ir saule. Draugi. Kāds labs kino gabals ar paceltām pēdām uz spilvena. Atpūta importā. Un nekā nedarīšana. Citreiz vajag tā darīt – vienkārši neko nedarīt.

Reklāmas materiāls sadarbībā ar