⚠️ Tikai 2 dienas – SANTA+ par 1 €! ⚠️ 
Rīga +8°C 
Jau vairāk nekā gadu Valmieras teātra aktieris kopā ar ģimeni dzīvo Francijas kūrortpilsētā Nicā, kur arī notiek nemieri. Paula nodarbošanās ir video satura producēšana, un redzētais viņu pamudinājis iziet ielās ar ieslēgtu videokameru. Iklāvs žurnālam Privātā Dzīve atklāj - viņš bijis aculiecinieks tam, kā protesti pret dzīves dārdzību un smagajiem apstākļiem izglītības sistēmā pārauguši grautiņos. «Sākotnēji demonstrācijas notika miermīlīgi, bet jau 17. oktobra pēcpusdienā radikāli noskaņotie imigranti uzsāka demolēšanu.
Paldies Dievam, ka Latvijā nekas tamlīdzīgs nenotiek no tā, ko esmu šeit redzējis
un mēģinājis nofilmēt,» piebilst Pauls. Viņš atzīst, ka vienā brīdī iekūlies situācijā, kas likusi noplakt viņa reportiera drosmei – pie kājām tikusi nomesta asaru gāzes granāta.
«Citā situācijā – gāju pa Nicas centrālo ielu, kur atrodas mūsu dzīvoklis, un skatījos, kas notiek. Kļuvu par liecinieku tam, kā milzīgs, melnā tērpušos saniknotu cilvēku pūlis uzvilkās arvien vairāk un vairāk, līdz sāka skriet manā virzienā. Viņu bija vismaz tūkstotis…
Šie demonstranti apzināti organizē pulsējošu kustību – paskrien, tad paiet lēnām un atkal skrien pa ielu.
Satiku pazīstamu sievieti, kura no tobrīd redzētā bija apjukusi un ļoti nobijusies. Piedāvāju viņai palīdzēt nokļūt mājās. Iegājām šķērsielā, kas arī sāka piepildīties ar šiem tumšādainajiem, melnā tērptajiem cilvēkiem. Par laimi, tuvumā bija grāmatnīca, kurā viņu ievedu un pieteicu, lai sēž un gaida, kamēr viss norims.»
Pats Pauls bija nolēmis doties tālāk, lai paskatītos, kā attīstīties notikumi, un bija jau nonācis līdz Masēna laukumam, kad pamanīja, ka cilvēki aizsedz sejas. Tur jau pulcējās bruņoti policisti, kas ar asaru gāzu granātu palīdzību kliedēja demonstrantu pūli. Visa pilsēta pāris dienās bija ietinusies dūmakā, ko radījušas asaru gāzes petardes. Vienā brīdī pats savām acīm redzēju, kā pūlis sāka demolēt ielas, lauzt luksoforus, izsist veikalu skatlogus. Nemieru cēlāju veikalu izvēle atbilda viņu interesēm – lielākoties tie bija sporta apģērbu, video spēļu, tabakas un mobilo telefonu veikali, savukārt bibliotēkas un grāmatnīcas viņiem vienkārši neinteresēja.»
Pauls novērojis, ka pūlis bijis ļoti mobilizēts, ar skaidru mērķi atnākt demolēt un laupīt.
«Nākamajā dienā bija sajūta, ka cilvēki pamodušies no ļauna murga.
Teju visi Nicas centrālajā ielā redzamie ļaudis staigāja ieurbušies telefonos, skatījās ziņas un mēģināja saprast, kas iepriekšējā dienā noticis. Lai gan franči pie protestiem ir pieraduši, šis ir kaut kas ārkārtējs pat viņiem. Visgrūtāk ir atgūties mazajiem veikaliem. Arī pagājušās nedēļas nogalē to īpašnieki skatlogus jau laikus bija aizseguši ar skaidu plāksnēm, savukārt valdība bija noteikusi komandantstundu.»
Pauls norāda, ka viņa privātais novērojums – nemieru cēlāji lielākoties nav eiropieši, bet gan ieceļotāji no Ziemeļāfrikas, kuri sūdzas par dzīves dārdzību un neko nedara.
