Rīga +21°C 
Pēc filmas noskatīšanās viņš sociālajos tīklos publicējis plašu ierakstu, kurā atzīst – filma nav tikai stāsts par sengrieķu varoni, bet arī ļoti precīzs komentārs par mūsdienu pasauli. «Odisejs izgudro Trojas zirgu un uzvar karā. Taču reizē viņš pierāda, ka vecos likumus, vienošanās un pat dievu noteikto kārtību var pārkāpt — ja vien esi pietiekami gudrs, nekaunīgs un uzvari. Un tad pasaule sāk brukt,» raksta Ēķis. Viņš teic, ka vispirms sabrūk pārliecība, ka likumi attiecas uz visiem, bet pēc tam katrs nākamais jūtas tiesīgs pārkāpt vēl vairāk. Režisors atzīst, ka, skatoties filmu, viņam prātā nācis ASV prezidents Donalds Tramps. Ne tāpēc, ka Odisejs būtu viņa līdzinieks, bet gan tāpēc, ka abi, viņaprāt, demonstrē vienu un to pašu principu – publiski pārkāpjot robežas, tiek radīta jauna norma. Tas, kas vakar šķita neiedomājams, šodien kļūst iespējams, bet rīt jau tiek uztverts kā pašsaprotams.
«Vecā pasaules kārtība nebija ideāla. Taču nojaukt veco vēl nenozīmē uzcelt jauno.
Ja nav plāna, kas nāks vietā, jaunā kārtība var kļūt tikai par viena cilvēka gribu un visu pārējo bailēm,» raksta Andrejs. Viņš uzskata, ka filmas lielākais spēks slēpjas tajā, ka tā neliek vienkārši sekot varoņa piedzīvojumiem, bet uzdod neērtus jautājumus par uzvaras cenu.
Režisors izceļ piecus iemeslus, kāpēc filmu ir vērts redzēt: grieķu mitoloģija tajā kļūst pārsteidzoši mūsdienīga, Odisejs attēlots kā sarežģīts un pretrunīgs varonis, filma liek domāt par pasaules kārtības sabrukumu, atgādina, kāpēc kino jāskatās uz lielā ekrāna, un – pats galvenais – nebeidzas līdz ar titriem, jo turpina dzīvot skatītāja domās vēl ilgi pēc seansa.
Ēķa ieraksts izraisījis plašu rezonansi arī Latvijā. Māksliniece Frančeska Kirke lakoniski raksta: «100% piekrītu.» Savukārt dzejnieks Dainis Deigelis atzīst, ka arī viņš no kinoteātra izgājis dziļu pārdomu varā. «Tas notiek reti. Iespaidīga filma,» viņš uzsver. Arī žurnālists Otto Ozols uzskata, ka filma skatītāju maina. «Tu vairs neesi tas pats cilvēks, kurš biji pirms filmas. Tu esi audzis, izveidojis jaunus savienojumus smadzenēs, kas vēlāk noderēs,» viņš raksta. Tomēr ne visi ir tik sajūsmināti. Žurnālists Gustavs Terzens atklāj, ka kinoteātri pametis jau filmas otrajā stundā, piebilstot, ka «interesantāks ir globālais cepiens» ap filmu nekā pats kino darbs.
Tieši šīs diametrāli pretējās reakcijas, iespējams, vislabāk raksturo Kristofera Nolana jaunāko veikumu. Vieniem tā ir gada izcilākā filma un filozofisks piedzīvojums, citiem – pārāk smagnējs un pārvērtēts darbs. Taču vienaldzīgo ir maz. Un, spriežot pēc iespaidīgajiem kases ieņēmumiem un nerimstošajām diskusijām visā pasaulē, Odiseja jau tagad kļuvusi par vienu no pēdējo gadu visvairāk apspriestajām filmām.
