Santa.lv
  • «Izvēlējos palikt un aizstāvēt Latviju…» Lauris Lizbovskis par patriotismu un Zemessardzē piedzīvoto

  • SAGLABĀ RAKSTU
    18.11.2026
  • Lauris Lizbovskis Zemessardzē.
    Foto: No personiskā arhīva
    Lauris Lizbovskis Zemessardzē.
    Zemessardzei bijušais Saeimas deputāts Lauris Lizbovskis pievienojās 50 gadu vecumā, bet Latvijas 108. dzimšanas dienas priekšvakarā atklāj, kas pamudināja pieņemt šo lēmumu un kāpēc viņš uzskata, ka miers ir jāprot nosargāt.

    Lēmums brieda 16 gadus

    Par iestāšanos Zemessardzē kādreizējais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis domājis ilgāku laiku, taču īstenot ieceri saņēmās tikai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Sākotnēji iesaistījās palīdzības sniegšanā ukraiņiem, bet vēlāk saprata, ka vēlas darīt vairāk. «Par Zemessardzi aizdomājos jau tālajā 2008. gadā, kad krievi uzbruka Gruzijai.

    Toreiz bērni bija mazi, daudz darba nedēļas nogalēs, un šo lēmumu atliku. Taču krieviem iebrūkot Ukrainā, sāku nodarboties ar brīvprātīgā darbu, humānās un daļēji militārās palīdzības nogādāšanu kara plosītajā zemē. Pēc laika vairāki man zināmi cilvēki sāka runāt par īpašumu pārdošanu un pārcelšanos uz dzīvi ārzemēs – tālāk no Krievijas. Bet es gāju citu ceļu, sapratu, ka ir pēdējais laiks stāties Zemessardzē, un 2024. gada pavasarī to beidzot arī izdarīju,» žurnālam Privātā Dzīve stāsta Lauris.

    Fiziskā sagatavotība pat pirmajās apmācībās problēmas neradīja, bet pārsteigumi gan bijuši. «Jau pirms mācībām kāds mans draugs, rūdīts zemessargs, teica,  ka mežā visa romantika beigsies. Daļēji tā arī sanāca, jo nebiju iztēlojies, ka mācības būs tik visaptverošas – no topogrāfijas līdz šaušanai. Un

    man bija liels pārsteigums, cik nopietni tiek sagatavoti un apmācīti zemessargi,» atklāj Lizbovskis.

    Militārajā sagatavotībā Laurim noderējušas agrāk iegūtās zināšanas un pieredze, tomēr slodze nav bijusi joka lieta. «Varbūt citiem gāja grūtāk. Man palīdzēja tas, ka diezgan labi orientējos kartēs un dabā. Esmu tomēr četrus gadus studējis ģeogrāfiju, daudz gājis pārgājienos, man arī patīk orientēšanās sports,» uzskaita Lizbovskis.

    Sportiskais gars palīdz dienestā

    Decembrī Laurim apritēs 53 gadi, taču aktīvs dzīvesveids un regulāras sporta nodarbības jau gadiem ir neatņemama viņa ikdienas sastāvdaļa. Arī Zemessardzes prasības viņu nav atturējušas no fiziskajiem izaicinājumiem. «Protams, ka cilvēks ar gadiem spēcīgāks un ātrāks nekļūst, bet Zemessardze ir papildu motivācija uzturēt sevi fiziskā formā. Arī šogad savus trīs pilnos maratonus esmu noskrējis, regulāri piedalos citās skriešanas, orientēšanās sacensībās, peldu baseinā, vingroju un braucu ar velosipēdu. Cenšos turēt līdzi gados jaunākiem čaļiem un meitenēm,» ar smaidu saka Lizbovskis.

    Lauris Lizbovskis Zemessardzē

     

    Īpaši spilgtas atmiņas palikušas par pagājušā gada decembrī notikušo Zemessardzes berešu maršu. Vairākus desmitus kilometrus bija jāpieveic 16 stundās, turklāt ceļā gaidīja slapjš mežs, tumsa, aukstums un upes šķērsošana pilnā ekipējumā. «Smagākās laikam bija beigas, kad kāju muskuļi piedzīti stīvi un ar visu smago ekipējumu ātrā tempā bija jānosoļo pieci kilometri pa piesnigušu pludmali.

    Slocenes upi tumsā forsējām pat divreiz. Dūņas – tādas līdz celim, ūdens – līdz padusēm,

    bet vēl jau jādabū pāri upei arī ierocis un milzīgā soma. Marša beigās, pēc tradīcijas, visi iebridām vēl jūrā, devām īpašu zvērestu un beidzot galvā likām jūras ūdenī iesvētītās jaunās, melnās beretes. Vēlāk naktī vēl uznāca sasalstošs lietus, bet miegs guļammaisā tik un tā bija salds. Mācībās mežā ir gulēts arī 17 grādu salā,» stāsta Lizbovskis. 

    Pašlaik Laurim ir iespēja dienestam pievērsties vēl intensīvāk un uzņemties arvien jaunus pienākumus. Zemessardze kļuvusi par nozīmīgu viņa ikdienas daļu. «Šobrīd oficiāli esmu bezdarbnieks, tāpēc piesakos veikt dažādus uzdevumus, piedalos mācībās, apgūstu daudz jauna. Šajā ziņā darba netrūkst, un man tas patīk. Mācības parasti notiek nedēļas nogalēs, un, protams, ka ir jāatsakās no dažādiem kultūras un izklaides pasākumiem. Ar to zemessargiem ir jārēķinās,» atklāj Lauris. Arī ģimenei viņa izvēle ir zināma. Dēls Jānis tagad apsver iespēju pildīt Valsts aizsardzības dienestu, bet nākotnē, iespējams, pievienoties arī Zemessardzei.

    Savu valsti sargās arī svētkos

    Lāčplēša dienā Lauris kopā ar citiem Studentu bataljona zemessargiem piedalījās piemiņas pasākumā Sudrabkalniņā, Imantā. Šajā vietā 1919. gada novembrī norisinājās smagas kaujas, kurās latviešu karavīri uzbruka Bermonta karaspēka pozīcijām Anniņmuižas kāpās un padzina no tām bermontiešus, tādējādi sekmējot Pārdaugavas atbrīvošanu.

    18. novembris Laurim šogad paies citādi nekā ierasts – valsts svētkus viņš sagaidīs, pildot pienākumu Zemessardzē. Tomēr kāda īpaša tradīcija arī šoreiz paliks prātā. «Latvijas dzimšanas dienā viena no tradīcijām man kopā ar draugiem ir nobraukt valsts neatkarības gadus kilometru izteiksmē ar velosipēdu. Šogad būtu jāveic 108 kilometru distance, bet svētku svinēšana šoreiz nesanāks, jo būšu Zemessardzes uzdevumos,» stāsta Lizbovskis.

    Zemessardze Laurim devusi daudz vairāk nekā militārās zināšanas – arī pārliecību par cilvēkiem, ar kuriem kopā tiek sargāta Latvija. «Tā norūda gan fiziski, gan psiholoģiski. Tā nav tikai skriešana ar ieroci pa mežu. Zemessardzē māca cilvēkus būt atbildīgiem, disciplinētiem, ātri pieņemt lēmumus, nečīkstēt, bet darīt un vēl daudz lietu. Tā ir brālība, šī vārda labākajā nozīmē,» uzsver Lizbovskis.


    Arī turpmāk viņš sevi redz Zemessardzes rindās un cer, ka Latvijai nekad nenāksies pārbaudīt savu aizsardzības spēju kaujas apstākļos. «Domāju turpināt pilnveidoties, lai iegūtās iemaņas varētu vēlāk nodot tālāk jaunajiem. Iegūtā pieredze noteikti noderēs arī civilajā aizsardzībā. Ļoti ceru, ka karš līdz mūsu zemei neatnāks, bet, kā saka, – «Vēlies mieru, gatavojies karam»,» nosaka Lizbovskis.

    Uzmanības centrā

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti