Rīga +7°C 
Uz jautājumiem atbild:
- Anete Purvlīce, radioloģe diagnoste Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Krūts veselības centrā;
- Kristaps Eglītis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoķirurģijas klīnikas Krūts ķirurģijas nodaļas ķirurgs un mamologs;
- Oļesja Grigorjeva, onkoloģe ķīmijterapeite Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
1. Iedomāsimies sievieti, kura saka: man ir 42 gadi, un reizi gadā krūtis pārbaudu ar ultrasonogrāfu, nekad nekas slikts nav atrasts. Vai varu būt droša, ka nepalaidīšu garām arī mazu vēzīti?
Anete Purvlīce: Visā Eiropā un Latvijā krūts vēža skrīninga izmeklējums ir mamogrāfija, un, ja pēc tam kaut ko vajag precizēt, tad veic ultrasonogrāfiju. Kāpēc ne ultrasonogrāfija vispirms? Pirmkārt, ultrasonogrāfija ir subjektīva izmeklējumu metode, un kvalitāte ir ļoti atkarīga no tās veicēja. Savukārt mamogrāfija ir standartizēta, katru reizi ir vienas un tās pašas krūts projekcijas vienā un tajā pašā veidā.
Otrkārt, ir tādas izmaiņas krūtīs, kuras redz tikai mamogrāfijā. Treškārt, ultrasonogrāfija mēdz uzrādīt daudz viltus pozitīvo gadījumu – kaut ko atrod. Tas savukārt rezultējas ar papildu izmeklējumiem, reizēm pat ar biopsiju, lai gan veidojums visbiežāk ir labdabīgs un sieviete ir tikai lieki sanervozējusies.
Valsts apmaksātais krūts vēža skrīnings, kas tiek veikts reizi divos gados ar mamogrāfijas metodi, šobrīd gan attiecas uz sievietēm, kam ir 50–69 gadi, – šajā vecumā, spriežot pēc statistikas, ir visaugstākais risks saslimt ar krūts vēzi. Bet kā rīkoties tev savos 42 gados? Arī sievietēm no 40 gadu vecuma tiek rekomendēta mamogrāfija. Cik bieži? Ar mērķi krūts vēzi atklāt agrīni ārsts sievietēm vecumā no 40 līdz 50 gadiem var ieteikt mamogrāfiju veikt reizi gadā, jo šajā dzīves posmā krūts vēzis mēdz būt agresīvāks, tātad attīstīties daudz straujāk. Nosūtījumu uz valsts apmaksātu mamogrāfijas izmeklējumu drīkst uzrakstīt gan tavs ģimenes ārsts, gan ginekologs, kuram ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu.
Lai mamogrāfija būtu pēc iespējas veiksmīgāka, pirms izmeklējuma, lūdzu, nelieto ķermeņa losjonu, krēmu, dezodorantu vai ādas ziedes, kas var saturēt metāliskas daļiņas.
Tās ir redzamas mamogrāfijas attēlā un radiologiem diagnostiem var radīt grūtības, izvērtējot attēlu. Uz Austrumu slimnīcas Krūts veselības centru nereti atnāk izmeklēties sievietes ar aizdomām par krūts vēzi, bet izrādās, ka iepriekšējā mamogrāfijas izmeklējumā vainīga ir ziede, kas rādījusi viltus izmaiņas mamogrāfijas attēlā. Vēl gribu piebilst, ka nav vienas krūšu izmeklēšanas metodes, kas nodrošina simtprocentīgu garantiju, ka nekādu ļaundabīgu izmaiņu krūtīs patiešām nav. Arī mamogrāfijas skrīningā iespējamas situācijas, kad aizdomīgas izmaiņas var neredzēt, piemēram, ja sievietei ir izteikti blīvi dziedzeraudi, tāpēc radiologs izmeklējuma aprakstā var rekomendēt papildu radioloģiskās izmeklēšanas metodes. Bet svarīgi atcerēties, ka no 40 gadu vecuma profilaktiski krūtis sākam izmeklēt ar mamogrāfu.
Uzmanības centrā
2. Onkologi parasti iesaka krūšu pašpārbaudi, bet manā paziņu lokā nav nevienas, kas to veiktu. Neticam, ka iztaustīšanai ir kāda jēga. Vai tomēr ir?
Anete Purvlīce: Es teiktu, ka pašpārbaude ir svarīga, lai sieviete iemācītos saprast savu krūšu normālo struktūru – kāda ir norma. Tad vieglāk konstatēt, kas vairs nav kā parasti, un tad jāvēršas pie ārsta.
Kristaps Eglītis: Slimību profilakses un kontroles centrs izstrādājis pamācības, kā sievietei pašai pārbaudīt savas krūtis dažādās pozīcijās – gan guļus, gan stāvus pretī spogulim. Tas viss atrodams spkc.gov.lv/lv/krusu-pasparbaude. Galvenais ir darīt!
Neviens ārsts nepazīst sievietes krūšu struktūru tik labi kā viņa pati. Bet cik daudz sieviešu pašizmeklējas? Jāsaka godīgi – ļoti maz.
Turklāt tieši kundzes cienījamā vecumā savas krūtis palpē retāk. Diemžēl. Vislabāk krūšu pašpārbaudi veikt septītajā līdz desmitajā dienā pēc mēnešreižu sākuma, jo tad krūtis ir vismīkstākās, bet kundzēm menopauzes vecumā – jebkurā mēneša dienā. Cik lielu veidojumu sieviete pati var ar rokām krūtī sataustīt? Atkarīgs no vietas, kur tas atrodas. Jo tuvāk ādai, jo vieglāk sataustīt – šādi izdodas atrast pat 0,5–1 centimetru lielu bumbulīti. Ja tuvāk muskulim vai padusē, arī iespējams sataustīt – veidojums parasti ir vairāk kustīgs attiecībā pret pārējiem audiem. Ja veidojums atrodas dziļi krūts audos, tādu ir grūtāk identificēt, jo to nosedz biezāks veselo audu slānis. Jāpievērš uzmanība arī citām pazīmēm – var būt ādas izmaiņas, asiņaini vai brūni izdalījumi no krūtsgala.
Mana pieredze liecina, ka vismaz divas sievietes mēnesī atnāk pie manis uz konsultāciju, kurām krūts vēzis diemžēl ir jau trešajā vai ceturtajā stadijā. Un grūti viņas vainot. Nav tā, ka šīs sievietes būtu bezatbildīgas, – vienkārši dzīves apstākļi, ikdienas rūpes, darbs, ģimene… Viņas saka: «Man taču nekas nesāpēja…» Un gaida, ka nejauši sataustītais bumbulītis pazudīs pats no sevis… Bet es atkārtoju vēl un vēl: sāpes nav raksturīgas krūts vēzim, kad tas ir agrīnā stadijā. Toties, gaidot, kad mazais bumbulītis samazināsies vai izzudīs, tiek zaudēts laiks, tad jau visbiežāk ir jādod arī ķīmijterapija un jāveic lielāka apjoma operācija.
3. Diagnosticē krūts vēzi… Vai, gaidot ārstēšanu, audzējs var attīstīties tālākā stadijā? Mani tas ļoti uztrauc.
Oļesja Grigorjeva: Jā, es saprotu tavas bažas. Kad diagnoze jau zināma, protams, gribas, lai ārstēšana sāktos ātrāk. Tāpēc ir izveidots krūts vēža pacientu ceļš, kur katram posmam – diagnostikai, ķirurģijai un sistēmiskajai terapijai – ir noteikti termiņi, kuros mums jāiekļaujas. Šis ceļš ir veidots tā, lai pacientei nebūtu nepamatoti ilgi jāgaida un ārstēšana tiktu uzsākta savlaicīgi.
Precīzi paredzēt, cik ilgā laikā konkrētais audzējs konkrētai pacientei var attīstīties tālāk, ir ļoti grūti.
Tas ir sarežģīts bioloģisks process, un katram audzējam ir savs augšanas ātrums. Taču ir pieņemtas vadlīnijas un noteikti laika intervāli, kuros diagnostikai un ārstēšanai būtu jānotiek, un mēs tiem sekojam līdzi. Arī tas, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Vēža centrs septembrī saņēma Eiropas Vēža institūtu organizācijas (OECI) starptautisko akreditāciju, apliecina, ka centra darbs atbilst vienotiem Eiropas kvalitātes standartiem vēža diagnostikā, ārstēšanā un aprūpē.
4. Izredzes izārstēties ir uzlabojušās, bet – cik ļoti?
Oļesja Grigorjeva: Krūts vēzis nav viena slimība. Pēc savas bioloģijas krūts vēzis iedalās vairākos apakštipos – būtībā tās ir bioloģiski atšķirīgas slimības. Ir hormonu receptoru pozitīvs, HER2 pozitīvs un trīskārši negatīvs krūts vēzis, un katram no šiem apakštipiem ārstēšana var būt pilnīgi cita. Mēs to izvēlamies atbilstoši konkrētā audzēja bioloģijai.
Ne visām krūts vēža pacientēm ir vajadzīga ķīmijterapija. Piemēram, agrīna hormonu receptoru pozitīva krūts vēža gadījumā daļai pacienšu var pietikt ar hormonterapiju un ķīmija vispār nav nepieciešama. Savukārt ir situācijas, kad sistēmisko terapiju sākam vēl pirms operācijas. Tā mēs bieži rīkojamies, piemēram, kad ir bioloģiski agresīvāks krūts vēža apakštips. Ārstēšana var samazināt audzēja apjomu, reizēm ļaujot veikt mazāku operāciju un saglabāt krūti. Atsevišķos gadījumos pēc šādas terapijas operācijas materiālā audzēja šūnas vispār vairs neatrod – to sauc par pilnīgu patoloģisku atbildi. Turklāt ārstēšana pirms operācijas sniedz ļoti vērtīgu informāciju – mēs redzam, cik jutīgs konkrētais audzējs ir pret izvēlēto terapiju. Pēc operācijas, ņemot vērā sasniegto atbildes reakciju, varam lemt, kāda papildu ārstēšana pacientei vēl ir nepieciešama, lai pēc iespējas samazinātu slimības atgriešanās risku.
Sen vairs nav tā, ka krūts vēža sistēmiskā ārstēšana nozīmē tikai to, ko pacientes mēdz saukt par sarkano ķīmiju. Sistēmiskā terapija onkoloģijā šobrīd attīstās ārkārtīgi strauji.
Arvien lielāku vietu ārstēšanā ieņem mērķterapija (darbojas uz kādu vēža šūnas receptoru vai gēnu mutāciju), imūnterapija (iemāca organisma imūnajām šūnām pašām atpazīt un iznīcināt audzēju) un citas modernas terapijas. Taču viens nosacījums ir nemainīgs: jo agrīnāk krūts vēzi atklāj, jo lielākas iespējas, ka sieviete tiks izārstēta. Tas arī ir galvenais profilaktisko pārbaužu un galvenais skrīninga mērķis – atrast veidojumus krūtīs, kas nerada absolūti nekādus simptomus. Tas ir priekšnoteikums, lai viss, kas seko pēc tam, būtu pēc iespējas saudzējošāk. Ja krūts vēzis tiek atklāts agrīnā stadijā, prognoze vairumā gadījumu ir ļoti labvēlīga. Daudzas pacientes pēc veiksmīgas ārstēšanas turpina dzīvot pilnvērtīgu dzīvi vēl vairākus gadu desmitus bez slimības atkārtošanās. Agrīnam krūts vēzim Latvijā ir kompensēta terapija atbilstoši Eiropas vadlīnijām.
5. Vēl var būt jautājums – vai pēc ārstēšanās varēs būt bērni?
Oļesja Grigorjeva: Jā, noteikti! Mūsdienās daudzas pacientes veiksmīgi izārstējas un vēlāk kļūst par mammām. Protams, jāņem vērā, ka ķīmijterapija var ietekmēt sievietes auglību. Tāpēc ir ļoti svarīgi par bērniņu plānošanu runāt ar ārstējošo ārstu vēl pirms terapijas uzsākšanas. Viena no iespējām ir olšūnu sasaldēšana pirms ķīmijterapijas. Latvijā onkoloģijas pacientēm, kurām paredzēta auglību ietekmējoša ķīmijterapija, šāds pakalpojums ir valsts apmaksāts. Vienīgi jāņem vērā, ka šis process prasa zināmu laiku, jo nepieciešama olnīcu stimulācija un olšūnu iegūšana. Tāpēc par šo iespēju vēlams sākt interesēties jau tad, kad tiek plānota ārstēšana. Ir arī vēl viena iespēja, ko varam izmantot ķīmijterapijas laikā, – īpaša hormonāla terapija, kas uz laiku nomāc olnīcu darbību. Vienkāršāk sakot, mēs ļaujam olnīcām ārstēšanas laikā it kā aizmigt. Tas var palīdzēt mazināt ķīmijterapijas negatīvo ietekmi uz olnīcu funkciju un palielināt iespēju, ka pēc ārstēšanas tā atjaunosies. Tomēr šī metode negarantē auglības saglabāšanos un pilnībā neaizstāj olšūnu sasaldēšanu.
Kad ārstēšana pabeigta, var sākt domāt arī par grūtniecības plānošanu. Bieži iesakām nogaidīt aptuveni divus gadus, jo pirmajos gados pēc diagnozes noteikšanas daļai pacienšu ir lielāks slimības atkārtošanās risks. Tomēr tā tas nav visām pacientēm – piemērotākais laiks ir atkarīgs no audzēja bioloģiskajām īpašībām, saņemtās ārstēšanas un individuālā recidīva riska. Turklāt mums ir arī ļoti iepriecinoši jaunumi no zinātnes. Starptautiskajā POSITIVE pētījumā pierādīts, ka noteiktai pacienšu grupai ir iespējams uz laiku pārtraukt pēcoperācijas hormonterapiju, lai plānotu grūtniecību, un pēc bērniņa piedzimšanas atsākt ārstēšanu. Līdzšinējie rezultāti ir daudzsološi un īstermiņa novērošanā neuzrāda paaugstinātu slimības atkārtošanās risku.
Kristaps Eglītis:
Mēs, kad vien tas iespējams, cenšamies saglabāt krūts dziedzeri, nevis visu ņemt nost.
Ja audzējs ir liels, pacientei tiek dota sistēmiska terapija – ķīmijterapija, audzējs samazinās, un tad, ņemot ārā veidojumu, varam krūti saglabāt. Ja šāda krūti saglabājoša operācija nav iespējama, veicam mastektomiju. Mūsdienās vairs nav kā agrāk, kad vienkārši veica radikālu mastektomiju, kad visu krūti noņem nost un paliek taisna rēta, – kopš 2022. gada veicam valsts apmaksātas krūts rekonstrukcijas ar espanderiem un implantiem. Bieži vien gan pacientēm ir tik ļoti bail no vēža, ka, par spīti mūsu rekomendācijām saglabāt krūti, viņas izvēlas radikālu operāciju, un tad mēs to arī veicam. Mūsu uzdevums ir palīdzēt pacientei, un viņai pieder gala lēmuma tiesības.
6. Vai un pēc cik ilga laika krūts vēzis var atgriezties?
Oļesja Grigorjeva: Visbiežāk sastopamajam krūts vēža apakštipam – hormonpozitīvam, HER2 negatīvam krūts vēzim – raksturīgs ilgstošs slimības atkārtošanās risks. Tas mēdz atgriezties pat pēc 10, 15 vai 20 gadiem, kad sieviete par savu diagnozi ikdienā, iespējams, vairs pat nedomā. Savukārt citiem krūts vēža apakštipiem, piemēram, trīskārši negatīvam (TNBC) un HER2 pozitīvam krūts vēzim, visaugstākais atkārtošanās risks parasti ir pirmajos gados pēc diagnozes noteikšanas, īpaši pirmo divu līdz piecu gadu laikā. Vēlāk šis risks parasti ievērojami samazinās. Taču tas nenozīmē, ka slimība noteikti atgriezīsies. Mūsdienās mēs arvien labāk izprotam audzēju bioloģiju, spējam precīzāk izvērtēt slimības atkārtošanās risku un piedāvāt arvien efektīvākas ārstēšanas iespējas, lai samazināt risku, ka slimība kādreiz atgriezīsies.
7. Kā nesaslimt ar krūts vēzi?
Kristaps Eglītis: Galvenais ir, pirmkārt, astoņas stundas netraucēta miega katru nakti, otrkārt, veselīgs, sabalansēts uzturs un, treškārt, regulāras fiziskās aktivitātes. Ja ievērosiet šos trīs paradumus, iespēju saslimt ar jebkuru no vēžiem ievērojami samazināsiet. Krūts vēža veidošanos ietekmē kancerogēni, neveselīgs dzīvesveids, stresori, iedzimtība.
Viens no bīstamākajiem riska faktoriem ir liekais ķermeņa svars un aptaukošanās – it īpaši pēc menopauzes tas palielina krūts vēža iespējamību.
Faktiski tad, kad olnīcas vairs nestrādā un virsnieres drusciņ strādā, taukaudos veidojas estrogēni. Šie sievišķie hormoni ir vieni no tiem, kas visvairāk stimulē krūts audu šūnu dalīšanos. Un, ja tas notiek 50–60 gadu vecumā, kad organisma kontroles mehānismi, kas molekulārā līmenī darbojas pret šūnu mutācijām, ir kļuvuši gausāki, tas jau pārvēršas par būtisku krūts vēža riska faktoru.
Otrs būtiskais riska faktors ir iedzimtība: aptuveni 10 procentiem krūts vēža pacienšu šī slimība ir saistīta ar pārmantotām gēnu mutācijām. Piemēram, sievietēm ar BRCA1 ģenētiskām izmaiņām ir 55–80 procentus liels risks saslimt ar krūts vēzi līdz 70 gadu vecumam, savukārt gēna BRCA2 pozitīvām sievietēm 45–80 procentus liels risks krūts vēža attīstībai. Šie audzēji ir agresīvāki, mēdz atjaunoties jeb recidivēt, aptuveni 30 procentos gadījumu vēzis attīstās arī otrā krūtī, ļoti palielinās olnīcu ļaundabīgā audzēja risks. Tāpēc šajos gadījumos ieteicams savlaicīgi veikt profilaktisko mastektomiju jeb abu krūšu dziedzeru audu izņemšana. Agrāk valsts šīs operācijas neapmaksāja, toties tagad, ja ir pierādīta pārmantota BRCA1 vai BRCA2 mutācija, no šī gada mēs drīkstam veikt abpusējas profilaktiskas mastektomijas (valsts tās apmaksā) un, ja sieviete vēlas, uzreiz veikt arī rekonstrukciju. No 2026. gada 1. jūlija valsts pilnībā apmaksā krūšu atjaunošanas operācijas sievietēm, kurām mastektomija veikta tieši profilaktiskos nolūkos ģenētisko mutāciju dēļ. Un sievietes šo iespēju izmanto.
Pie mazajiem riska faktoriem vēl jāpieskaita fakts, ka sieviete nav ne reizi dzemdējusi vai pirmās dzemdības notikušas pēc 30 gadu vecuma, kā arī ja viņa mazuli nav barojusi ar krūti un ja mēnešreizes ir sākušās pirms 12 gadu vecuma.
Projektu Tu esi SEV svarīga finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Žurnāls Santa.
