Rīga +8°C 
1. Cik liels ir darbnespējas pabalsts?
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 409 Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība par pirmajām 9 slimības dienām ārsts izsniedz darbnespējas lapu A, ko apmaksā darba devējs. Pirmā slimības diena netiek apmaksāta; par otro un trešo slimības dienu izmaksā ne mazāk kā 75 procentus no tavas vidējās izpeļņas; bet no ceturtās līdz devītajai slimības dienai – ne mazāk kā 80 procentus no vidējās izpeļņas.
Ja nav izdevies izveseļoties, tad no 10. slimošanas dienas izsniedz darbnespējas lapu B.
Par šo periodu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķir un izmaksā slimības pabalstu 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par darbnespējas lapā B norādītajām kalendārajām dienām, proti, ieskaitot arī brīvdienas un svētku dienas.
2. Ja ir smaga un ilgstoša slimība, kāds ir slimības lapas maksimālais laiks?
Tiesības saņemt slimības pabalstu ir tiem, kuriem pēdējo sešu mēnešu periodā vismaz trīs mēnešus vai pēdējo 24 mēnešu periodā vismaz sešus mēnešus ir veiktas sociālās iemaksas slimības apdrošināšanai.
Kā jau iepriekš minēts, darba devējs slimības lapu A izmaksā līdz darbnespējas 9. dienai (ja cēlonis ir nelaimes gadījums darbā – līdz 10. dienai), bet VSAA apmaksā slimības lapu B un pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darbnespējas 10. dienas (11. dienas) – līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāk par 26 nedēļām, ja darbnespēja ir nepārtraukta.
Pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, slimības pabalstu, ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai, piešķir un izmaksā arī par nepārtrauktas darbnespējas periodu, kas turpinās pēc noteiktajām 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas.
Ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, tad slimības pabalstu piešķir un izmaksā ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā.
Ja slimības lapa turpinās ilgāk par 52 darbnespējas nedēļām (izņemot saslimšanu ar tuberkulozi), tā netiek apmaksāta, jo to neparedz likums. Līdz ar to šādos gadījumos slimības lapa būs tikai kā apliecinājums darbnespējai darba devējam, nevis pamats slimības pabalsta saņemšanai.
3. Vai darba devējs cilvēku ilgas slimošanas dēļ drīkst atlaist no darba?
Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punkts noteic, ka darba devējam ir tiesības tev uzteikt darba līgumu, ja tu ilgstošas pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā vairāk par 6 mēnešiem, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Tiesa, jāuzsver, ka darba devējam ir tikai dotas šādas tiesības, bet nav pienākums uzteikt darba līgumu. Līdz ar to ieteicams katrā konkrētajā gadījumā šo jautājumu vispirms pārrunāt ar darba devēju.
4. Vai var ņemt slimības lapu, ja ir jāparūpējas par mammu, kura palikusi uz gultas? Piemēram, viņai bijis smags insults, bet vēl nav nodrošināta palīdzība aprūpes iestādē…
Saskaņā ar Darba likuma 153. panta 1.3 daļu darba devējam tev jāpiešķir atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, ja nepieciešams aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai kādu, kas dzīvo ar tevi vienā mājsaimniecībā un kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par 5 darba dienām viena gada laikā.
Vienlaikus noteikts, ka tev ir tiesības izmantot šādu atvaļinājumu pa daļām.
Savukārt Darba likuma 148. panta 4. daļa vienlaikus paredz arī to, ka šajā gadījumā ir tiesības pieprasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu, piemēram, noteikt agrāku vai vēlāku darba laika sākuma vai/un beigu laiku un tamlīdzīgi.
5. Ja cilvēks apslimis divas dienas, piemēram, saaukstējies, vai par šīm dienām arī jāņem slimības lapa?
Darbnespējas lapa nelielas apslimšanas gadījumā vienmēr nav obligāta. Tā atkarīga no vairākiem faktoriem:
- tavas pašsajūtas un veselības stāvokļa;
- darba pienākumu specifikas (piemēram, vai darbs ir fiziski vai emocionāli prasīgs);
- iespējas strādāt attālināti;
- vienošanās ar darba devēju un citiem.
Darbnespējas lapa tiek izsniegta, ja cilvēks ir slims un nespēj veikt darba pienākumus. Ja tu jūties pietiekami labi un spēj darbu veikt ar samazinātu slodzi vai attālināti, darbnespējas lapa var nebūt nepieciešama. Tomēr, ja veselības stāvoklis neļauj pienācīgi strādāt, ieteicams vērsties pie ārsta, lai izvērtētu nepieciešamību pēc slimības lapas.
6. Ja cilvēks strādā vairākās darbavietās, vai slimības lapa jānoformē visās?
Jā, jo slimības pabalsta mērķis ir kompensēt zaudētos darba ienākumus pārejošas darbnespējas periodā. Līdz ar to slimības pabalstu piešķir un izmaksā, ja cilvēks neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais zaudē ienākumus darbnespējas dēļ.
Slimības pabalstu nevar saņemt, ja pie viena no darba devējiem slimības dēļ tu nestrādā, bet pie otra darba devēja turpini to darīt un gūt ienākumus.
Ja VSAA konstatē, ka tev slimības pabalsta saņemšanas laikā ir reģistrēti ienākumi kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam un līdz ar to ir nepamatoti saņemts pabalsts, VSAA pieņem lēmumu par pārmaksātās pabalsta summas atgūšanu. Lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par periodiem, kuros reģistrēti ienākumi.
7. Vai strādājoši vecvecāki var saņemt slimības lapu slima bērna kopšanai?
Ja kāda objektīva iemesla dēļ slimo bērnu nevar kopt viņa vecāki, ārsts darbnespējas lapu B slima bērna kopšanai var izsniegt arī vecvecākam, pilngadīgajam brālim vai māsai, vecāka laulātajam vai citai personai, kura faktiski kopj slimo bērnu, un ja tam ir pamatots iemesls.
Minēto informāciju norāda bērna medicīniskajā dokumentācijā.
Ja šīs personas ir nodarbinātas (darba ņēmēji vai pašnodarbinātie) un sakarā ar slima bērna kopšanu nevar ierasties darbā, tāpēc zaudē algotā darba ienākumus vai no saimnieciskās darbības gūstamos ienākumus, tad slimības pabalsts tiek piešķirts likumā noteiktajā kārtībā.
8. Vai ņemt slimības lapu, ja saslimst atvaļinājuma laikā?
Ja saslimsti atvaļinājuma laikā un ārsts izsniedz darbnespējas lapu, tad darba likuma 150. panta 6. daļa noteic, ka darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina.
9. Vai slimības lapu drīkst atvērt pa telefonu?
Jā, noteiktās situācijās ārsts var izsniegt slimības lapu attālināti, piemēram, akūtas augšējo elpceļu infekcijas gadījumā (līdz 3 dienām). Vai pēc ārstēšanās stacionārā, ja izrakstā norādīta darbnespējas turpināšana.
10. Valsts naudu par slimības lapu maksā tikai tad, kad tā jau noslēgta. Vai un kā iespējams naudu saņemt ātrāk, ja cilvēks slimo, piemēram, divus mēnešus?
VSAA slimības pabalstu piešķir, pamatojoties uz iesniegumu un elektroniski saņemto informāciju no vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas (turpmāk – E-veselība) sistēmas par izsniegto darbnespējas lapu, par noslēgtajām, kā arī par anulētajām darbnespējas lapām B. Proti, slimības pabalsta saņemšanai jāiesniedz tikai iesniegums pabalsta piešķiršanai. Iesniegumu var aizpildīt tikai tad, ja darbnespējas lapa ir noslēgta.
Ja darbnespējas periods ir ilgstošs, vari lūgt ārstējošam ārstam noslēgt aktuālo darbnespējas lapu, lai to var iesniegt VSAA un saņemt slimības pabalstu.
Ja darbnespējas periods turpinās, ārstējošais ārsts izsniedz jaunu darbnespējas lapu – iepriekšējās turpinājumu. Jāņem vērā, ka pirmo darbnespējas lapu B ārsts var noslēgt ne ātrāk kā pēc divām nedēļām.
Slimības pabalsts ir jāpieprasa 6 mēnešu laikā, skaitot no pārejošas darbnespējas pirmās dienas. Visērtāk to izdarīt, aizpildot e-iesniegumu portālā latvija.gov.lv. Iesniegumu var arī iesniegt klātienē jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu. Var nosūtīt arī pa pastu vai elektroniski [email protected], parakstot to ar drošu elektronisku parakstu.
