Rīga +7°C 
«No cilvēka, kuram nebija nekādu attiecību ar dzīvniekiem, esmu kļuvis par kaķu onkuli,» žurnālam Privātā Dzīve pavasarī atzinās bijušais futbolists Kaspars Gorkšs. Diviem murrātājiem viņa mājās tolaik piepulcējās trešais. «Mani uz Ulubeli vispār nedrīkst laist. Ja varētu, es adoptētu lielāko daļu dzīvnieku. Citus arī aicinu dot mājas patversmes dzīvniekiem.
Tā ir forša vieta, kur meklēt labāko draugu,
jo tieši tā tiku pie sava trešā kaķa,» stāsta viņš.
Jaunpienācējam Voldiņam bija jāsadraudzējas ar vecākajiem mājas kaķiem Oļegu un Muhamedu.
Kaspars Gorkšs par peļu junkura saimnieku pirmo reizi kļuva pirms sešiem gadiem, kad viņa dzīvē negaidīti ienāca Oļegs.
«Patiesībā Oļegs ir kaķene, kas pati mani izvēlējās.
Agrāk bija ielas kaķītis un pirmajos mēnešos bija ļoti bailīga. Sākumā bija tā: no rīta atstāju kaķim pārtiku un ūdeni, un vakarā redzēju, ka viss ir apēsts. Nosaucu kaķi par Oļegu un tikai tad, kad tas kļuva drošāks, sapratu: nav runcis. Vārdu atstāju, jo nelikās būtiski to mainīt. Tagad kaķene ir galvenā priekšniece neatkarīgi no tā, kādā sabiedrībā atrodas,» stāst;ija Gorkšs.
Kaķa parādīšanās atmodināja viņā jaunas personības šķautnes.
«Esmu izgājis cauri daudz dažādiem pārdzīvojumiem, kas saistīti ar to, ka mazā radība ienākusi manā dzīvē.
Nevarēju pat iedomāties, ka varētu tik stipri satraukties par mājdzīvnieku,» atklāts bija Gorkšs.
Arī otrais Gorkša murrātājs izglābts no dzīves uz ielas. «Brīvdienās sēdēju uz dīvāna un izlasīju pazīstama cilvēka ziņu, ka viņam kaimiņos dēļu kaudzē dzīvojas divi kaķēni, kuriem vajadzētu saimniekus. Nolēmu: ņemšu pirmo, kurš izlīdīs laukā. Tā es tiku pie sava otrā kaķa – tas bija spontāns lēmums,» atminas Gorkšs.
Kaspars priecājas par ikdienu ar saviem trim draugiem.
«Viņi man skraida līdzi gluži kā sunīši.
Nekad nav tālāk par metru no manis. Acīmredzot mūsu saikne izveidojusies ļoti cieša. Konflikts rodas tikai tad, kad mēģinu pabarot putnus. Par to, ka putniem būtu jāļauj paēst, mans un kaķu viedoklis ļoti atšķiras,» viņš atklāj.
