Rīga +13°C 
Dana Gulbe pamanījusi, ka mūsdienās tiek uzskatīts par svarīgu izrunāties ar vecākiem par bērnības pārdzīvojumiem un traumām, kas tajā laikā varētu būt radušās. «Kā man uzsit asinis ieteikumi acīs pateikt vecākiem visu, kas tev bērnībā nepatika!» atzīstas Dana.
Viņa nesaprot, ko tieši mammai darīt ar informāciju: «Mani sāpināja, ka Tu man liki bučot ūsaino tanti.» Vai arī, kā reaģēt uz frāzi: «Mana dzīve ir traumēta, jo tu uz mani kliedzi, kad biju maziņa.»
«Kas gan esam mēs, lai ar šodienas acīm tiesātu pagātni?» spriež Dana. «Cik var mocīt tos vecākus ar 35 gadīgām situācijām pa taisno no psihoterapeita kabineta?» vaicā viņa. Daudzi šo viedokli atbalsta.
Dziedātāja Māra Upmane-Holšteine gan nepiekrīt, ka nebūtu vērts izrunāties ar vecākiem par pagātnē piedzīvoto un neatrisināto. «Es ieguvu brīnišķīgas atbildes no tēva, pie viņa slimnīcas gultas sēžot, izrunajot grūtās situācijas un ieraugot viņa skatījumu uz tam. Un esmu ļoti laimīga, dabūjusi izlīguma sajūtu pirms viņa aiziešanas,» pauž viņa.
