Rīga +16°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Ticis pie jaunas ķiveres un paklājiem
«Uz Taizemi lielākā vai mazākā kompānijā braucu jau desmit gadu un parasti to daru reizi gadā – vai nu agrā pavasarī, vai vēlā rudenī. To esmu iesaucis par skumīgo laiku, jo Latvijā tobrīd nekas īsti nenotiek,» žurnālam «Privātā Dzīve» teic Frīdis.
Taizemē viņš pavadījis divas nedēļas. «Braucu uz motopasākumu Burapa Pattaya Bike Week, kurš ik gadu notiek netālu no Pataijas, pilsētas Taizemes centrālajā daļā. Tas ir analogs Eiropas superrallijam, kas ar gana bargu ieejas maksu ik gadu notiek citā Eiropas valstī. Taizemes moču pasākumā ieeja ir bez maksas, tādēļ to ik gadu apmeklē ap 15 000 cilvēku no Kanādas, Amerika, arī Malaizijas. Katru gadu tur satieku arī savus čomus no Eiropas, kas Taizemē dzīvo jau vairākus gadus,» stāsta Frīdis. Ļaudis, kuru kaislība ir motocikli, salidojumā pulcējas vairākas dienas.
Frīža piedzīvojumi Taizemē
«Skan mūzika, ko pa dienu spēlē dīdžeji, savukārt vakaros uz lielās skatuves kāpj grupas ar dzīvo mūziku. Ir šovi, atrakcijas. Teritorijā izveidots, piemēram, īpašs indiāņu ciematiņš, kurā cilvēki nakšņo vigvamos. Tur var nopirkt dažādas indiāņu preces – apmetņus, galvassegas, kas izrotātas ar spalvām, zilos tirkīza akmeņus,» norāda Frīdis.
Arī viņš Taizemē iegādājies pāris lietu. «Vietējo tirdziņā nopirku motociklista ķiveri, vairākus Harley-Davidson paklājiņus un, protams, attiecīgā pasākuma T kreklu.
Mazs kukainītis pārsteidz ar skaļumu
«Taizemieši ir traki uz moču un mašīnu pārtaisīšanu. Piemēram, sēdēju ielas malā un pēkšņi izdzirdēju skaļu mūziku, it kā līdzās kāds pēkšņi būtu atvēris deju kluba durvis. Beigās izrādījās, ka ne – man tuvojas mazs kukainītis Honda Civic auto izskatā, kurā pa visu bagāžnieku bija salikti milzīgi skaļruņi.
Tā tuvošanos varēja dzirdēt jau pa puskilometru,» stāsta Latvijas motobraucēju līderis, kurš Taizemē priecējis acis ar vietējās tehnikas šedevriem. «Viņi taisa brīnumainas lietas, no kurām dažas esmu izmēģinājis arī pats. Piemēram, močus ar garajām dakšām. Ar tādiem vietējie pārvietojas pa ielām, turklāt dara to nenormāli veikli.
Izņemt pagriezienus ar šādiem braucamajiem ir īpaši izaicinoši,» atzīst Frīdis.
lus 30 grādu lielo karstumu, kāds šobrīd valda Taizemē, motobraucējs baudījis ar dalītām izjūtām. «Neesmu liels karstuma mīlis – vislabāk jūtos plus 25 grādos. Manās mājās, piemēram, tagad ir plus 17 grādu temperatūra un tā šķiet baigi komfortablā,» tā Vēja brāļu ordeņa prezidents.
Daudzas lietas mēs stipri pārspīlējam
Īpaši siltas atmiņas Frīdim palikušas par Taizemē baudītām maltītēm. «Taizemieši neēd tik daudz gaļu kā mēs, eiropieši. Viņi uzturā vairāk lieto jūras zāles, ko papildina ar rīsiem un jūras veltēm. Var, protams, dažviet dabūt gan cūkas kājiņas, gan arī vistas zupu,» tā Frīdis, kura simpātijas iekarojušas vietējo ēšanas paražas.
«Taizemē populāra ir ēdienu tirgošana uz ielas. Šis ēdiens ir garšīgs un galīgi nav dārgs. Viens otrs latvietis, iespējams, sajuktu prātā, redzot, kā ēdiens tiek gatavots. Piemēram, cilvēks plus 30 grādos visu dienu braukā apkārt motorollerā ar blakusvāģi, kurā vadā sev līdzi jēlas vistu olas. Tās netiek turētas aukstumā. Katram, kas grib, turpat tās uz ielas uzcep kopā ar cūkas speķa gabaliņiem.
Sanāk forša omletīte, kuras cena svārstās ap eiro. Uzturoties Taizemē, ēdu to ļoti bieži. Tāpat, neraugoties uz pastāvīgo sauli, tiek vadātas arī viegli apceptas zivis, kuras pirms pasniegšanas atliek tikai uzsildīt. Ne man, ne kādam no mūsu kompānijas pēc šādām maltītēm uz ielas nekad nav kļuvis slikti. Daudzas lietas, kas saistītas ar ēdienu uzglabāšanu, mēs stipri pārspīlējam,» secina Frīdis. «Dzēru arī taizemiešu alus, kas, manuprāt, garšo okej. No Eiropas aliem Taizemē ir pieejams vien Heineken, taču mūsu kompānija izvēlējās vietējos,» teic Frīdis.
