Rīga +21°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Uz Meksiku viņi aizbraukuši draugu kompānijā. «Dzīvojām labās viesnīcās, sauļojāmies, peldējāmies. Var teikt, ka saņēmu pamatīgu D vitamīna devu. Atgriezusies mājās, esmu krietni brūnāka un pilnībā uzlādējusi «baterijas»,» atklāj Katrīna.
Adrenalīna pilns dziedātājai izvērtās piedzīvojums alā «Grutas de Calcehtok», kurā maiju ciltis savulaik veica rituālus. «Atceros, kāpām pa jocīgām trepītēm un pēkšņi nonācām kāda cilvēka kapā.
Tur bija cilvēka kauli, dažādas relikvijas, ziedojumi mirušo pasaulei.
Mums bija lukturīši, un gids paziņoja, ka tie tagad esot jāizslēdz. Tumsa, klusums un apjausma, ka atrodamies alā ar cilvēka kauliem, bija kas maģisks,» ar pieredzēto dalās dziedātāja.
Alā Katrīnai izdevies rokās paturēt 1500 gadu senu ziedojumu šķīvi. «Tas tik bija kaut kas! Izrādās, man rokās bija māla šķīvis, uz kura senie maiji atstāja ziedojumus dieviem. Mums stāstīja, ka senatnē, ja dieviem tika ziedota dzīva būtne, tai izgrieza sirdi un to lika uz šķīvja,» stāsta viņa.
Katrīna Dimanta Meksikā
Aizraujošs Katrīnai izvērties arī Akumalas līča apmeklējums, kur ceļotāji apskatīja Karību jūras slaveno «Bruņurupuču mājokli». «Tā ir viena no aizsargājamajām teritorijām ar koraļļu rifiem. Tur peldējāmies kopā ar bruņurupučiem. Mazākie bija normāla izmēra mugursomas lielumā, bet bija arī milzīgi, gandrīz metru diametrā. Skats bija tiešām iespaidīgs, kad tāds papeld garām,» saka Dimanta.
Viņa atzīst, ka bruņurupučus tur nedrīkstot aiztikt. «Centāmies no viņiem turēties vismaz metra attālumā. Savās glābšanas vestēs ūdenī plunčājāmies kā tādi pludiņi. Pāris reižu man nejauši sanāca būt virs kāda no bruņurupučiem. Tad gan biju nedaudz sabijusies – ja nu viņš izlemj pēkšņi peldēt uz augšu. Protams, bruņurupucis man neko tādu nebūtu darījis, bet gan jau pabrīnītos – kas tā tāda un ko te dara.»
